Pasaulē

Piektdien Kijivā notikušais samits ar Eiropas Savienības (ES) augstāko amatpersonu un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedalīšanos nedaudz atgādināja kara filmu gaisotni. Pilsētā nemitīgi skanot gaisa trauksmes sirēnām, ES Padomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nāca klajā ar tādām iedvesmojošām atziņām kā “Kremlis mūs nav iebiedējis un neiebiedēs. Tāpēc, ka ES un Ukraina ir ģimene” vai arī “jūsu liktenis ir mūsu liktenis”.

Neraugoties uz to, ka iebrukums Ukrainā iestrēdzis un nav devis cerētos rezultātus, Krievija ir apņēmības pilna realizēt savas ģeopolitiskās ambīcijas un apstiprināt lielvaras statusu. Atkal aktualizēts jautājums par arktisko teritoriju apgūšanu, kur Krievijas apetīte ir patiešām gigantiska - Maskava vēlas savai ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai pievienot vairāk nekā miljonu kvadrātkilometru lielas platības. Turklāt Krievija iet ne tikai oficiālo ceļu, vēršoties ANO komisijā, bet arī rīkojas vienpusēji, apgūstot dabas resursu atradnes, ierīkojot jaunas karabāzes aiz polārā loka un draudot citām valstīm ierobežot iespējas izmantot Ziemeļu jūras ceļu.

ASV varasiestādes apstiprinājušas informāciju par ķīniešu spiegošanas balonu, kas pašlaik šķērso ASV gaisa telpu. Pēc konsultācijām ar Pentagonu Baltais nams pagaidām nolēmis nedot rīkojumu par tā notriekšanu, bažījoties, ka prāvā balona atlūzas varētu apdraudēt uz zemes esošos iedzīvotājus. Taču nelūgtais viesis, kas atrodas vairāku desmitu kilometru augstumā, tiek nepārtraukti izsekots.

Šodien, 3. februārī, Kijivā norisinās Eiropas Savienības (ES) vēsturē nebijis notikums – valstī, kurā norisinās karš, notiek ES augstāko institūciju samits. No Ukrainas viedokļa tam būtu jādod skaidra atbilde par ātru ārpuskārtas uzņemšanu ES, jo neviena no ES dalībvalstīm par Eiropas izvēli nekad nav samaksājusi ne tuvu tik dārgu cenu kā Ukraina.

Ņemot vērā nolietošanās pakāpi, Austrālijā no apgrozījuma tiks izņemtas 5 dolāru banknotes, uz kurām attēlota pagājušā gada 8. septembrī mūžībā aizgājusī britu karaliene Elizabete II. Taču uz jaunajām naudaszīmēm viņas pēcteča Čārlza III ģīmetnes vairs nebūs. Šādu lēmumu Austrālijas rezervju banka pieņēmusi pēc konsultācijām ar kreisi noskaņotā premjera Entonija Albanīza valdību.

Krievijas iebrukums Ukrainā licis Polijai strauji kāpināt militāros izdevumus, kas šogad sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tik lielu summu aizsardzībai proporcionāli IKP netērē neviena no NATO dalībvalstīm, un arī absolūtos skaitļos (aptuveni 25 miljardi eiro) izdevumi ir iespaidīgi. Beidzamā gada laikā Polija noslēgusi līgumus par tanku, haubiču, pretgaisa aizsardzības sistēmu un militāro lidmašīnu iegādi, vienlaikus pakāpeniski palielinot savu bruņoto spēku skaitlisko sastāvu.

Igaunijas atomelektrostacijas (AES) būvniecības vietas izvēlei izveidotā telpiskās analīzes darba grupa izraudzījusies 16 iespējamās vietas mazas jaudas modulārās AES celtniecībai. Plānots, ka šī gada laikā tiks pabeigta visu AES būvniecības aspektu izpēte, bet 2024. gadā lēmums, būvēt vai nē, būtu jāpieņem Igaunijas valdībai.

Pavisam negaidīti Filipīnās par luksusa preci kļuvuši visparastākie sīpoli. Galvaspilsētas Manilas lielveikalos to cena sasniegusi jau 800 peso jeb aptuveni 13,5 eiro par kilogramu, un sīpoli nu jau ir dārgāki par cūkgaļu vai vistas gaļu. Viena konkrēta iemesla straujajam cenu kāpumam nav, to izraisījis dažādu apstākļu kopums, taču kā norāda speciālisti - lielākā problēma ir Filipīnu lauksaimniecības sektora nesakārtotība un neefektivitāte, kuras dēļ ik pa laikam par deficītu kļūst te viens, te kāds cits produkts.

Tikai pagājušonedēļ Ukraina no Rietumu sabiedrotajiem beidzot saņēma skaidru solījumu par gaidāmajām tanku piegādēm un nekavējoties sākusi aizvien uzstājīgāk pieprasīt arī kaujas lidmašīnas – iznīcinātājus. Vācijas kanclers Olafs Šolcs strikti paziņojis, ka Berlīne iznīcinātājus Ukrainai nepiegādās, taču ASV jau tiek apsvērta varbūtība nodot Ukrainas rīcībā F-16 lidmašīnas un ļaut tās Kijivai piegādāt arī tām valstīm, kas šādus lidaparātus savulaik iegādājušās no amerikāņiem.

Krietni siltāks nekā citus gadus, turklāt līdz šim vēl ne kripatiņas sniega - ar šādu ziemu šogad nākas samierināties Ņujorkas iedzīvotājiem. Daļa par to priecājas, citi bēdājas, taču fakts paliek fakts - tik ilgi pirmo sniegu ņujorkiešiem nav nācies gaidīt vismaz kopš 1869. gada, kad pilsētā sāka veikt regulārus meteoroloģiskos novērojumus. 1973. gadā pirmais sniegs bija 29. janvārī, bet nu šis rekords ir pārspēts.

Prorietumnieciskais atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels izcīnījis pārliecinošu uzvaru Čehijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, pieveicot populistu un “krievmīli” Andreju Babišu. Lai gan šis amats valstī ir lielākoties ceremoniāls, Eiropas Savienībā ar atvieglojumu un prieku uzņemta ziņa, ka par Prāgas pils saimnieku kļūs Pavels, kurš ir liberālas sociālās programmas piekritējs un nešaubās, ka Čehijas nākotne ir cieši saistīta ar ES un NATO.

Bēdīgi slavenais amerikāņu miljardieris Džordžs Soross beidzamajā desmitgadē iztērējis vairāk nekā 40 miljonus dolāru, nodrošinot vismaz 75 galēji liberālu ASV apgabalu prokuroru ievēlēšanu. Šīs amatpersonas atklāti paziņo, ka negrasās ievērot valsts likumus, par daļu viņu izpratnē nenozīmīgu noziegumu apsūdzības neuzrādot, taču arī smago noziegumu atklāšana viņiem diez cik labi nepadodas. Rezultātā daudzviet vērojams nopietns noziedzības pieaugums, bet likumpaklausīgajiem amerikāņiem sāk šķist, ka iestājas pilnīga anarhija.

Pēc nesenās traģēdijas Aļaskas ciematiņā Veilsā, kur leduslācis saplosīja sievieti un viņas gadu veco dēlu, pieņēmušās spēkā diskusijas par to, kā līdzīgus uzbrukumus novērst. Vienkāršākais risinājums ir īpašas patruļas, kas aizbiedē baltos lāčus no apdzīvotām vietām. Ne vienā vien ASV un Kanādas ziemeļos esošā pilsētiņā vai ciemā tādas ir, taču - tas ir dārgs prieks, ko trūcīgākas apdzīvotas vietas ne vienmēr var atļauties.

ASV Federālā tiesa piespriedusi astoņu gadu cietumsodu Ķīnas pilsonim, kurš Ķīnas Valsts drošības ministrijas uzdevumā centās iegūt pieeju amerikāņu aviācijas un satelītu tehnoloģijām. 31 gadu vecais Dzji Čaoczjuņš, kurš tika aizturēts 2018. gadā, bija izmācījies par inženieri un plānoja iegūt ASV pilsonību, kas viņam pavērtu plašākas iespējas spiegot.

Nu jau kļuvis pilnīgi skaidrs, ka Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO ievilksies vismaz līdz šī gada vasarai, jo ar vienošanās ratificēšanu nesteidzas Turcijas parlaments. Situācijā vainojama Turcijas amatpersonu pārliecība, ka Zviedrija nepilda nosacījumus, par kuriem vienošanās panākta pērn. Savukārt Somija nu kļuvusi par Ankaras un Stokholmas sarežģīto attiecību ķīlnieci, jo parakstītie dokumenti paredz, ka abas valstis Ziemeļatlantijas aliansē tiks uzņemtas vienlaikus.

Jauns politisks skandāls uzliesmojis Zviedrijā. Opozīcija pieprasījusi premjera Ulfa Kristešsona palīga demisiju, jo kļuvis zināms, ka viņš 2021. gadā pieķerts nelegālā zušu zvejā, turklāt ilgāku laiku liedzies un nav vēlējies atzīt savu vainu. Kristešsons, lai gan atzinis, ka padomnieks rīkojies muļķīgi, pagaidām viņu aizstāv.

Atšķirībā no Baltijas valstīm Somijā uz ielām un šosejām joprojām bieži sastopami taksometri, kuru vadītāji izmanto Krievijas tehnoloģiju uzņēmuma “Yandex” lietotni – Somijā tie strādā ar zīmolu “Yango”. Lai gan parlamenta deputāti ne reizi vien rosinājuši uzsākt diskusijas par šīs kompānijas padzīšanu no tirgus, valdības pārstāvji norāda, ka tam nav pamata, jo nekādus likumus “Yango” nepārkāpj, vēsta sabiedriskā raidsabiedrība “Yle”.

Oficiālā baznīcas ceremonija, kurai sekos koncerti, apkaimju svētki un dažādu labdarības projektu īstenošana, bet briti varēs izbaudīt trīs brīvdienas pēc kārtas - tādi ir Bakingemas pils plāni attiecībā uz karaļa Čārlza III kronēšanu, kas notiks 6. maijā. Daudziem, un ne tikai britiem, visvairāk gan interesē nevis tas, kādas pasaules zvaigznes uzstāsies koncertā, bet gan tas, vai tēva kronēšanu apmeklēs princis Harijs, kura nesen iznākusī grāmata Spare (Liekais) ir karaļnamam ļoti neglaimojoša.

Kad pagājušā gada pavasarī Zviedrija paziņoja par nodomu iestāties NATO, Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteicās, ka tas esot pāris nedēļu, sliktākajā gadījumā pāris mēnešu jautājums. Tagad viņa optimisms ir krietni noplacis, jo Zviedrijas (tāpat kā Somijas) uzņemšanu NATO turpina bloķēt Turcija, turklāt Ankaras un Stokholmas attiecības kļūst aizvien sarežģītākas.

Pirms 60 gadiem Parīzē Francijas prezidents Šarls de Golls un Vācijas kanclers Konrāds Adenauers parakstīja Elizejas līgumu – vienošanos par abu valstu pilnīgu samierināšanos un sadarbību pēc atrašanās dažādās ierakumu pusēs divos pasaules karos, nerunājot nemaz par iepriekšējiem militārajiem konfliktiem.

Līdz atklātai konfrontācijai nonākusi cīņa par ietekmi starp Benjamina Netanjahu vadīto Izraēlas valdību un valsts Augstāko tiesu. Valdošā labējā koalīcija plāno jau tuvākajā laikā pieņemt likumu, kas samazinās Augstākās tiesas pilnvaras, bet tā atbild ar lēmumiem, kas nevar nesaniknot Netanjahu un viņa koalīcijas partnerus.

Putina režīma veicinātais ģeopolitiskās spriedzes pieaugums acīmredzami izdarījis grūdienu dažādu stratēģiskās nozīmes glābšanas un veselības aprīkojuma preču uzkrājumu veidošanā Eiropā. Tas attiecas gan uz plaša patēriņa precēm, gan tādām, kas saistītas ar bioloģiska un radioloģiska rakstura negācijām.