Neatkarīgā ved pikapu uz kara plosīto Ukrainu. Kad tas nonāk Ukrainā, karavīri uz tā uzmontē ložmetēju, un tas kļūst par noderīgu, mobilu ierīci, lai triektu nost ienaidnieka dronus.
Kārtējo reizi pierādījies, ka runas par “atbalstītāju noguršanu no kara Ukrainā” ir biju šas muļķības: šonedēļ uz Ukrainu izripojis 147. “twitterkonvojs”, bet pēdējā laikā brīvprātīgo šoferu un mehāniķu skaits pat pieaudzis.
Draudi, ka karā ar Ukrainu varētu iesaistīties arī Baltkrievija, pastāv jau kopš 2022. gada 24. februāra, un šis ir viens no scenārijiem, ar ko Ukrainai nākas rēķināties. BBC izpētījis, vai Baltkrievijas armija ir reāls drauds tās kaimiņvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai.
Kristīgais sludinātājs un brīvprātīgais Sergijs Meļjaņecs kopā ar sievu un bērniem no Baltkrievijas evakuējās pēc izolatorā pavadītajām 25 diennaktīm. “Kontekst.lv” stāsta par šo drosmīgo cilvēku, kurš līdz pēdējam gāja uz politiskām tiesas prāvām, lai atbalstītu tiesājamos un nodotu informāciju cilvēktiesību aizstāvjiem.
Kopš Ukrainas kara sākuma ir notikušas vairākas karagūstekņu apmaiņas starp Ukrainu un Krieviju. Lietuvietis Kosts Rimša, kas konsultēja Ukrainu gūstekņu apmaiņā, stāsta, ka Krievijas sarunu vedēji ir neprognozējami un viss process ir psiholoģiski mokošs un garš, vēsta tv3.lt.
Krievijas pilsone Anastasija Lavruhina atvērusi Tallinā kafejnīcu “Kofeman”, ko pati sauc par “vispatriotiskāko Igaunijā”. Iztaujājām Nastju, kāpēc nav jābaidās riskēt, kādēļ jāuztur demokrātiskas cenas kafijai, kādēļ bārmeņiem ir vajadzīgs psihologs un kā cept kūkas, lai cilvēki pēc tām brauktu no citām apdzīvotām vietām.
Parlamenta vēlēšanas Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) mūs var interesēt pirmām kārtām kā vēlēšanas, kurās uz vienas zemes saduras divas izteikti atšķirīgas kultūras. Var pat teikt civilizācijas. Būru jeb afrikāneru kultūra ar tās eiropeiskajām, kristietiskajām saknēm un dažādu Āfrikas kontinenta tautu kultūra.
Vācijā atrasti grēkāži, kurus sodīt par to, ka kopš pēdējās gadu mijas visās Vācijas malās cilvēki ielikuši populāra šlāgera melodijā vārdus “ārzemniekus ārā, ārzemniekus ārā, Vāciju vāciešiem, ārzemniekus ārā”.
Ņujorkas tiesas zvērināto lēmums atzīt bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos izraisīja neviltotu uzvaras eiforiju nekritisko antitrampistu nometnē. Kā teicis Imants Ziedonis: “Un tādas lielas laimes nemaz nav. [..] Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.” Trampa atzīšana par vainīgu ļāva miljoniem cilvēku visā pasaulē izbaudīt šo mazo, ikdienības laimīti.
Karš Ukrainā, kura aktīvā fāze turpinās jau trešo gadu, ir visai dīvains karš. Krievija gandrīz katru dienu nežēlīgi apšauda Ukrainas pilsētas, infrastruktūru, civilos objektus, bet Ukraina nedrīkst dot pretī un apšaudīt objektus Krievijas teritorijā ar Rietumu piegādātajiem ieročiem. Nav runa tikai par civilajiem objektiem. Aizliegums attiecas arī uz militārajiem mērķiem.
Diskusijā, kas norisinājās Tallinas platformas “Reforum” ietvaros, piedalījās Krievijas politiskais analītiķis un publicists Fjodors Krašeņiņņikovs. Diskusijas dalībnieki sprieda, vai Krievijai ir izredzes kļūt par normālu demokrātisku valsti. Publicējam diskusijas fragmentus.
Šobrīd Eiropas pilsētās ir vērojama paaugstināta interese par urbāno lauksaimniecību. Pameklējot “Google”, var atrast ļoti daudz publikāciju par šo tēmu.
Ungārija kārtējo reizi nobloķējusi ES palīdzību Ukrainai. Šoreiz tie ir 6,5 miljardi eiro. Pamatā tie ir nesen izveidotā Eiropas Miera fonda pieci miljardi eiro. Eiropas Padomes ārlietu ministru apspriedē pirmdien Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto skaidri, bez aplinkiem paziņoja, ka šādas naudas piešķiršana Ukrainai Ungārijai nav pieņemama. Ņemot vērā, ka ES lēmums jāpieņem vienbalsīgi, tad nu atliek noplātīt rokas un teikt: nu, tad neko.
Pēdējā mēneša laikā notikušas būtiskas pārbīdes Krievijas armijas augstākajā vadībā. No amata atbrīvots ilggadējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, un viņa vietā iecelts ekonomists, līdz šim ar armijas lietām tieši nesaistīts cilvēks – Andrejs Belousovs.
Par to, ka braucieni uz Baltkrieviju ir bīstami, bieži brīdina gan Latvijas amatpersonas, gan Baltkrievijas cilvēktiesību aizstāvji. Baltkrievijas politieslodzīto vidū ir vismaz divi Latvijas valstspiederīgie. “kontekst.lv” skaidro, kā notiek cilvēku aizturēšana Baltkrievijā.
Tieši desmit dienas pēc savas formālās kronēšanas ceremonijas Kremlī Krievijas diktators Vladimirs Putins devās vizītē pie sava Ķīnas drauga un kolēģa Sji Dzjiņpina, kurš 2023. gadā tieši tāpat desmit dienas pēc savas pārapstiprināšanas par Ķīnas vadoni devās “pieklājības” vizītē uz Maskavu. Šī simetrija nav nejauša, jo Austrumos zīmēm un simboliem tiek pievērsta īpaša uzmanība.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens otrdienas rītā ieradās Kijivā iepriekš nepieteiktā vizītē. Tiesa, presē (“Politico”) bija noplūdusi informācija, ka otrdien un trešdien Kijivā gaidāmi satiksmes ierobežojumi un tie saistīti ar kādas augstas ASV amatpersonas ierašanos. Kāds ir šīs Blinkena vizītes mērķis? Ar kādu vēsti viņš personiski ieradies Kijivā?
Svētdienas ziņām no Krievijas noteikti būs tālejoša ietekme uz notikumiem pasaulē. Runa ir par nopietnākajām personālsastāva izmaiņām Krievijas vadībā kopš 2016. gada.
"Reforum Space" centrā pulcējās politiskie aktīvisti, bojāgājušā opozicionāra draugi, tie, kuri strādāja kopā ar viņu ilgus gadus, un tie, kuri viņu nekad nebija redzējuši, bet kuriem bija svarīgi atnākt un parunāt par Navaļniju. “Kontekst.lv” apmeklēja šo tikšanos.
Krievijas aizsardzības ministrija 6. maijā izplatīja paziņojumu par Ukrainas pierobežā paredzētām mācībām, kurās plānota taktisko kodolieroču izmantošanas simulācija. Nākamajā dienā arī Baltkrievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka veikšot neplānotu nestratēģisko kodolieroču nesēju pārbaudi.
Vācu filozofa Imanuela Kanta (1724-1804) trīssimtajā dzimšanas dienā tagadējā Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs nosauca Kantu par Krievijas kara trofeju, bet Vācijas kanclers Olafs Šolcs Kantam veltītā pasākumā brīdināja, ka “tāpat kā mēs tagad, Kants dzīvoja lielu karu un pārvērtību laikmetā".
