Kamēr visas pasaules skatieni pievērsti kaujām Donbasā un Kurskas apgabalā, tikmēr aprit divi gadi tikpat svarīgam procesam — ukraiņu izlūkvienību iesaistei cīņās Āfrikā pret turienes teroristu organizācijām, algotņu grupējumiem un tirānisku līderu vadītiem kaujinieku grupējumiem.
Par Putina šizofrēniskajiem “apsvērumiem” un par Kēnigsbergas jautājuma atlikšanu vēl uz 70 gadiem, par Sudžas iedzīvotāju padošanos Putina propagandai un Kurskas virziena perspektīvām, par to, ka vēsturiskās un politiskās pīles dažkārt mēdz lidot – “Neatkarīgās” saruna ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.
Iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainā tieši uz tās Neatkarības dienu ierodoties Indijas premjerministram Narendram Modi, galvenās gaidas bija — kādu vēsti viņš varētu nodot no agresorvalsts līdera Vladimira Putina, pie kura indiešu premjers viesojās pirms mēneša.
Sociālās tiešsaistes platformas “Telegram” izveidotāja, Krievijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Francijas pilsoņa Pāvela Durova aizturēšana sestdien, 24. augustā, Parīzes lidostā “Le Bourget” aktualizējusi jautājumu par dažādu tiešsaistes (interneta) platformu izveidotāju atbildību par to, kas šajās platformās notiek.
Ukrainas neatkarības 33. gadadienā bija sarindoti vairāki pārsteigumi — ne tikai sekmīgais pretuzbrukums nu jau pašas Krievijas teritorijā, ne tikai Indijas premjerministra vizīte un Rietumu paziņojumi par jaunu atbalstu, bet arī pirmais sauszemes trieciens pa Voroņežas apgabalu ar jauno raķeti “Paļanycja” – latviski karaša.
Šajā nedēļas nogalē Ukraina svin 33 gadus neatkarīgas valsts statusā, un varam droši teikt: mūsdienās neviena cita Eiropas valsts nav cietusi tik smagi un atkārtoti kā Ukraina, un neviena cita valsts nav spējusi pārciest tik briesmīgus pāridarījumus, no tiem izejot ar paceltu galvu.
Pretuzbrukuma operācijas trešajā nedēļā ukraiņu karavīri sākuši izteikt piesardzīgus stāstus par to, cik ilgi un pamatīgi gatavots prettrieciens, kuram — vismaz plānošanas stadijās — it kā esot bijis nosaukums “Nolādētās zemes”.
Kremlis zibenīgi iznīcināja “Wagner” grupu pēc Prigožina gājiena uz Maskavu, bet faktiski atļauj Ukrainai nostiprināties Kurskas apgabalā, kā izskatās, uz ilgāku palikšanu: vēsture ļauj saprast, kāpēc no Kremļa puses seko it kā bezzobaina reakcija.
Iespējams Krievijas Federācijas armijas iebrukums Baltijā līdz šim tika uzskatīts par vienu no “bāzes scenārijiem”, bet tagad tāda varbūtība ievērojami samazinājusies, kad ukraiņiem nevis nākas atturēt Krievijas armiju, bet krieviem jau nākas aizstāvēties pret ukraiņiem.
Ukrainas bruņoto spēku negaidītais un vismaz pagaidām sekmīgais iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā, rada daudzus jautājumus. Gan par šī iebrukuma mērķiem, gan par šīs pārdrošās militārās operācijas sekām.
Šveicē notiks referendums, kurā tiks izlemts, vai bagātākajiem cilvēkiem par katru mantojumu virs 50 miljoniem franku (52,82 miljoni eiro) būs jāmaksā papildus 50% nodoklis. Šo priekšlikumu izvirzīja Šveices Jaunie sociālisti un savāca nepieciešamo parakstu skaitu referenduma sarīkošanai par to. Šveices Jaunie sociālisti sadarbojas ar Šveices Sociāldemokrātisko partiju, kura ir viens no lielākajiem spēkiem parlamentā, taču ir daudz kreisāki par sociāldemokrātiem.
"Krievijai ir tieši tikpat daudz laika kā mums – līdz 2024. gada novembrim. Maksimums – līdz 2025. gada februārim. Mums ir jāieņem stingra pozīcija potenciālajām sarunām, tāpēc noteikti jācenšas 2024. gadā pieņemt nestandarta lēmumus un pārņemt iniciatīvu no krievu puses,” intervijā “Ukrainskaja pravda”* saka militārais analītiķis Mihailo Samuss.
Ukrainas armijai šonedēļ rīkojot reidus pa Kurskas apgabalu, starptautiskajās ziņās nonāca Sudžas sādža, jo tajā atrodas sūkņu centrāle, kas joprojām pumpē Krievijas gāzi cauri Ukrainai uz Eiropu. Nav pārtraukts arī naftas tranzīts, kas daudziem liek uzdot jautājumu — kāpēc tas joprojām notiek?
Pārsteigums. Ar šādu vārdu vairums kara vērotāju raksturo Ukrainas armijas veiksmīgo iebrukumu Krievijas teritorijā, Kurskas apgabalā. Turklāt – pozitīvs pārsteigums. Vai tas ko mainīs kara gaitā? To vērtē militārie speciālisti – atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.
Ukrainas Bruņoto spēku (ZSU – Zbroinije sili Ukraini) 6. augusta rītā izvērstais plaša mēroga iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā bija milzu pārsteigums burtiski visiem. To bez izņēmuma atzīst visi militāri apskatnieki, kuri diendienā profesionāli analizē neskaitāmus ar telefonu uzņemtus video, studē dažādus ierakstus “telegram-kanālos” un sociālajos tīklos. Par oficiālajiem aizsardzības ministriju un citu struktūru paziņojumiem nemaz nerunājot. Visi ir vienisprātis: šādu pavērsienu karadarbībā neviens nebija gaidījis.
Par drošības situāciju Latvijā, par Ukrainas aktivitātēm Kurskā, par vēlēšanām ASV un briestošo Izraēlas – Irānas karu “nra.lv” saruna ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latvkovski (“Jaunā vienotība”).
Samērā plašais Ukrainas bruņoto spēku grupējuma iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā, ir ne tikai negaidīts, bet arī visnotaļ efektīvs. Galvenokārt tieši tajā ziņā, ka lauž jau iecementējušos šablonus par Krievijas – Ukrainas kara gaitu.
5. augustā Japānas akciju tirgus piedzīvoja lielāko krahu kopš 1987. gada. Pēc Japānas arī citi tirgi sāka parādīt kritumu, kad tajos tika atvērta tirdzniecība. Arī kriptovalūtas kļuva negatīvas. ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps par vēsturiskā kraha vaininiekiem iecēla pašreizējās valdības pārstāvjus – Džo Baidenu un Kamalu Herisu: “Akciju tirgi brūk. Es tev tā teicu! Kamalai nav ne jausmas. Un Baidens ir cieši aizmidzis.”
Kopš pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens izstājās no cīņas par iespēju arī turpmākos četrus gadus saimniekot Baltajā namā un viņa vietā stājās pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, galvenā ASV prezidenta vēlēšanu intriga bija – kurš kļūs par Herisas tandēma otru partneri.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, reaģējot uz karagūstekņu apmaiņu starp Ukrainu un Krieviju, sociālajā vietnē "X" ierakstījis: "Es gribētu pievērsties atkārtotajam jautājumam par tiem "parastajiem krieviem", kuriem nevajadzētu piemērot sankcijas."
Pēc tam, kad uzbrukumā Irānas galvaspilsētā Teherānā 30. jūlijā tika nogalināts palestīniešu teroristiskās organizācijas “Hamās” politiskais līderis Ismails Hanija, bieži varēja dzirdēt bažas par situācijas destabilizēšanos Tuvajos Austrumos. Haniju iznīcināja triecienā Teherānā, kur viņš bija ieradies uz Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurāciju. Kaut gan vairums konflikta vērotāju ir pārliecināti, ka triecienu veica Izraēla, tā nesteidzas to komentēt. Politologam un vēsturniekam Kārlim Daukštam par notiekošo ir konkrēti secinājumi.
Ceturtdien Krievija un rietumvalstis apmainījās ar ieslodzītajiem. Mēdz būt, ka Krievija un Ukraina apmainās ar karagūstekņiem, taču te bija citāds gadījums – Krievija un “kolektīvie Rietumi” apmainījās ar cilvēkiem, kuriem piespriesti ilgi cietumsodi. Apmaiņas punkts bija Ankarā (Turcija), kas arī zīmīgi – Turcijas prezidents Redžeps Erdogans ar to demonstrē pasaulei, ka viņam ir panākumi miera balodībā starp Krieviju un Rietumiem, nevis kādam tur Orbānam vai kam.
