Pasaulē

Nesenā Baltkrievijas VDK ziņojumu datu bāzes publiskošana izgaismoja dramatisko Latvijas vēsturi. Izrādās, ka daudzi mūsu valsts iedzīvotāji vērsušies šajā iestādē, cerot uzzināt vairāk par savu radinieku likteņiem, kuri savulaik nokļuvuši Staļina represiju dzirnakmeņos.

Baltkrievijas VDK saņēma spēcīgu prettriecienu pēc tam, kad tās vadītājs Ivans Tertels apgalvoja, ka esot novērsis kara dronu uzlidojumus no Lietuvas teritorijas. Nākamajā dienā hakeru grupējums “Kiberpartizāni” paziņoja, ka pirms diviem mēnešiem bija uzlauzusi minētās iestādes mājaslapu un drīzumā publiskos ziņojumu datubāzi. Daži no šiem ziņojumiem tieši skar Lietuvas pilsoņus, uzņēmumus un cilvēkus, kas atrodas šajā valstī.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīcībspēju apsmaida daudzi politikas vērotāji, tikpat daudziem rodas jautājumi par tās (ne)efektivitāti, ja runa ir par fašistiskās Krievijas visatļautības pieļaušanu – nekautrēsimies no šiem vārdiem – ar ANO akceptu. Uzdevu konkrētu jautājumu Katrīnai Kaktiņai, vēstniecei pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās. Pārstāvniecība atrodas Vīnē.

Aleksejs Šiškins, žurnālists un novadpētnieks no Sanktpēterburgas, pēc kara sākuma Ukrainā bija spiests aizbraukt no Krievijas. Viņš pārcēlās uz Igauniju. “Kontekst.lv” sarunājas ar Alekseju par to, kas ir mainījies Krievijas neatkarīgo izdevumu darbā un ko šodien nozīmē būt krievu žurnālistam trimdā.

Aprīlī Latvijā skan Andreja Osokina festivāla "Ukrainas brīvībai" koncerti. Šī festivāla ietvaros Daugavpilī uzstājās Kijivas filharmonijas stīgu kvartets. Ukraiņu vijolnieks Oleksijs Koļesņiks pastāstīja, ko viņam nozīmē mūzika kara laikā.

Pēc Asjas Bulibenko stāsta varētu uzņemt ne vien filmu, bet pat seriālu. Četras aizturēšanas, VDK izolators, divarpus gadi kolonijā par dalību "studentu lietā", atteikšanās rakstīt apžēlošanas lūgumu, nemitīgs spiediens no varas iestāžu puses, no kolonijas slepus iznestais kaķis, aizliegums izbraukt no valsts, spīdzināšanas kambaris Okrestina šķērsielas izolatorā, aizbraukšana no Baltkrievijas, pašnāvības mēģinājums un lēna rehabilitācija Lietuvā – skaudros notikumus “kontekst.lv” atklāj bijusī politieslodzītā.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta sestdien nobalsoja par likumprojektu, kas paredz 61 miljarda ASV dolāru palīdzību Ukrainai, kas ietver militārās tehnikas un munīcijas piegādes. Šonedēļ dokumentu izskatīs Senāts. Ja arī Senāts to apstiprinās, tad ASV prezidentam Džo Baidenam atliks to parakstīt, jo viņš ir atbalstījis šo dokumentu. Ko tas nozīmēs Ukrainai? Situāciju skaidro Jānis Sārts un Kārlis Daukšts.

Pēc Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija bojāejas cietumā baltkrievi kāpināja trauksmi, jo daži politieslodzītie Baltkrievijā jau vairāk nekā gadu atrodas aiz restēm "incommunicado" stāvoklī. Radinieki pat nezina, vai viņi ir dzīvi. “Kontekst.lv” atgādina par dažiem no šiem ieslodzītājiem un viņu likteņiem.

Naktī uz trešdienu Ukrainas bruņotie spēki deva sekmīgu triecienu pa Krievijas militāro aerodromu Džankojas pievārtē (Krimas ziemeļdaļā) un tur esošo raķešu noliktavu. Iznīcinātas S-300/S-400 raķešu palaišanas ierīces, kā arī vairākas “Cirkon” raķetes. Krievija atbildēja sev raksturīgi – ar trīs raķešu “Iskander” uzbrukumu Čerņihivas pilsētas centram laikā, kad cilvēki devās uz darbu. Ir vismaz desmit bojā gājušie un daudzi ievainoti.

Naktī uz svētdienu Irāna atbildēja uz pirms tam notikušo Izraēlas raķešu uzbrukumu Irānas vēstniecībai Damaskā. Sākotnējā Izraēlas triecienā gāja bojā astoņi cilvēki, tajā skaitā Irānas “Islāma sargu” vienības “Quds” brigādes ģenerālis Reza Zahedi un citi augsta ranga virsnieki. Atbildes trieciens bija neizbēgams. Jautājums vienīgi – cik tas būs spēcīgs? Kāds būs šīs atbildes raksturs: sāpīgi nopietns, vērsts uz konflikta eskalāciju vai simbolisks, lai varētu atrunāties, ka esam reaģējuši?

Izraēlas armijas pārstāvis Daniels Hagari svētdienas rītā pavēstīja, ka Irāna raidījusi pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnoto raķešu un vairāk nekā 120 ballistisko raķešu. Izraēlai izdevās pārtvert 99% no droniem un raķetēm, ko Hagari nodēvēja par “ļoti nozīmīgu stratēģisku panākumu”. Vai būs eskalācija? Kā situāciju vērtē politiskais apskatnieks un žurnālists Edvīns Inkēns?

Tankkuģis “Zircone” jau vairākus mēnešus kuģo netālu no Zviedrijas lielākās salas Gotlandes. Kā ziņo Zviedrijas sabiedriskā televīzija (SVT), tankkuģis periodiski izbrauc no Ventspils ostas ar kuģu degvielas kravu un piegādā to Krievijas "ēnu flotei".

Diskusijas par iespējamo Baltkrievijas un Krievijas uzbrukumu Lietuvai ir atsākušās ar jaunu sparu. Vispirms tas tika apspriests Svetlanas Tihanovskas izveidotajā ēnu kabinetā, un tad eļļu ugunī pielēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Kolēģi no “Novaja Gazeta. Baltija” pēta, kā šīs ziņas uzņēma Lietuvā un Baltkrievijā.

Mūsu kolēģi no ukraiņu izdevuma “Espreso.Zahid” ar Ukrainas robežsargiem pārrunāja to, kā robežsargi “medī” no iesaukuma armijā bēgošos un kādus vispārdrošākos paņēmienus izvēlas pret Krieviju karojošās valsts vīrieši, lai aizmuktu uz ārzemēm.

Adams Mihņiks ir leģendāra personība. Viņš bija viens no aktīvākajiem Polijas politiskās opozīcijas pārstāvjiem 1968.–1989. gadā, viens no "Solidaritātes" līderiem un laikraksta “Gazeta Wyborcza” galvenais redaktors.

“Es padomāju par tiem, kas jau bija miruši kolonijā, un sapratu, ka vairāk neizturēšu”. Stāsts par Sergeju Petruhinu – baltkrievu blogeri, kas devās bēgļa gaitās uz Lietuvu Administratīvās lietas, mantu konfiskācija, naudas sodi, krimināllieta, spriedums, ieslodzījumā grieztās vēnas, atbrīvošana, bēgšana no Baltkrievijas. Visam tam nācās iziet cauri blogerim Sergejam Petruhinam, kurš vienkārši vēlējās, lai viņa dzimtajā Brestā nebūtu korupcijas. Kontekst.lv sarunājās ar bijušo politieslodzīto.

Svetlana Ganuškina ir Krievijas labdarības organizācijas "Pilsoniskā palīdzība" komitejas priekšsēdētāja, cilvēktiesību centra "Memoriāls" (Krievijā likvidēts ar tiesas lēmumu) valdes locekle, partijas "Jabloko" politiskās padomes locekle un, kā viņa pati sevi dēvē, "četrkārtējā ārvalstu aģente". “Kontekst.lv” sarunājās ar cilvēktiesību aktīvisti par Krievijā palikušo ārvalstu aģentu dzīvi, politisko situāciju valstī, Kremļa bailēm un par to, kā mūsdienu Krievijā jādzīvo krietnam cilvēkam, ja viņš vēlas palikt brīvībā.

Krievijas demokrātiskās opozīcijas pārstāvji ar ieročiem rokās mēģina ieņemt ciemus un teritoriju Belgorodas un Kurskas apgabalos. Stāsts par to, no kurienes šādi cilvēki parādījušies pašas Krievijas iekšienē, ir tikpat neparasts kā fakts, ka Putina varai parādījušies oponenti, kas bruņoti ne ar lozungiem, bet granātmetējiem.

Okupanti Ukrainā ir nolaupījuši un aizveduši muzeju kolekcijas. Tiek mērķtiecīgi iznīcināti memoriāli un monumenti, kapsētas, muzeji, teātri, skulptūras, lūgšanu vietas, bibliotēkas, baznīcas un mošejas, iznīcinātas vēsturiskas ēkas un vērtīgi artefakti, atklāj Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) apkopotā informācija.

Terora akti netraucē fašistiskās Krievijas diktatoram Putinam veidot savu valstisko ideoloģiju. Tieši otrādi – tie palīdz to darīt. Šajā ziņā interesants ir Krievijas valsts domes lietvedībā esošs dokuments. Tā ir Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina vēstule Putinam ar rosinājumu pārveidot valsts sabiedriski politisko iekārtu periodā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piektdienas vakarā notika terora akts prestižajā Maskavas koncertzālē “Crocus City Hall” (tā atrodas uzreiz aiz Maskavas administratīvajām robežām netālu no izslavētās Rubļovkas). Grupa kamuflāžā tērptu kaujinieku ielauzās skatītāju zālē un, demonstrējot profesionālas iemaņas, sāka mērķtiecīgi šaut pa cilvēkiem. Pēc tam, izmantojot līdzatnesto vai jau agrāk tur nogādāto benzīnu, aizdedzināja ēku. Bojā gājušo upuru skaits krietni pārsniedz simtu, tādējādi tam kļūstot par lielāko terora aktu Krievijā kopš Beslanas skolas ieņemšanas 2004. gada 1. septembrī.

4. Starptautiskais dokumentālā kino festivāls ARTDOCFEST/RIGA noslēdzies, labāko filmu autori ir saņēmuši balvas. “Kontekst.lv” vaicāja festivāla dalībniekiem – ar ko viņiem paliks atmiņā šis festivāls?