Pasaulē

Igaunijas valdība plāno piešķirt aptuveni 40 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem Tallinai, lai atbalstītu jaunu tramvaju līniju būvniecību un attīstību galvaspilsētā. 36 miljoni eiro paredzēti arī veloceliņu izbūvei Tallinā, Tartu un Pērnavā. Tāpat Igaunijas galvaspilsētā tiek domāts, kā tramvaju iekļaut topošajā "Rail Baltica" infrastruktūrā.

Apvienotajā Karalistē līzinga kompānija "Eversholt Rail" un inženieru uzņēmums "Transport Design International" (TDI) parakstījuši līgumu par trīs vieglo sliežu transportlīdzekļu, kas darbojas tikai ar akumulatoru, prototipu ražošanu. Šie transportlīdzekļi tiek dēvēti arī par sliežu autobusiem. Ražošanā plānots ieguldīt 8,25 miljonus mārciņu (apmēram 10,3 miljonus eiro). Arī Latvija plāno iegādāties šādus bateriju elektrovilcienus.

Kas notiek Baltkrievijā, kur pirms trim gadiem izvērsās masveida protesti? Varbūt ir parādījies kāds cerības stariņš demokrātijas virzienā vai gluži otrādi – situācija kļūst arvien drūmāka? “Kontekst.lv” atskats uz pērnā gada galvenajiem notikumiem kaimiņvalstī, kuri neapšaubāmi ietekmēs arī jauno gadu.

Krievijas iebrukums Ukrainā un Kremļa agresīvā retorika Rietumu un kaimiņvalstu virzienā ir likusi pārskatīt agrākos iluzoros priekšstatus un aktīvi bruņoties. Ar to nodarbojas Polija, tā pati tēma ir aktuāla Skandināvijas un Baltijas valstīs.

Mans tēvs piedzima 1913. gadā un 1940. gadā beidza Latvijas Universitāti. Otro pasaules karu un tā sākumu viņš pieredzēja Rīgā jau pieauguša cilvēka statusā. Bērnībā (esmu dzimis 1963. gadā) es viņu daudz izprašņāju par šo laiku, un viņš arī labprāt par to stāstīja. Viens no maniem jautājumiem bija: vai tad cilvēki tolaik nesaprata, ka tuvojas neizbēgams karš? Uz ko viņš atbildēja: it kā jau saprata. Visi it kā redzēja, ka uz to iet, bet tajā pašā laikā bija pārliecināti, ka viņus tas neskars un karš paies secen.

Kādēļ Maskavā labi pelnošam, situētam zinātniekam jāpārceļas dzīvot uz Tallinu; kādu iemeslu dēļ zinātnieks dodas uz mītiņiem pie Krievijas vēstniecības, lai protestētu pret iebrukumu Ukrainā; ko Eiropā dara Krieviju pametušie krievi; kas notiek ar politieslodzītajiem Krievijā; ko maskavietim nozīmē ķirbju “latte” – zinātnieks fiziķis Mihails Tamms intervijā portālam “kontekst.lv”.

Pēc Seima vēlēšanām Polijā patlaban pie varas ir “Pilsoniskās koalīcijas” līderis Donalds Tusks, kurš iestājas par “iekļaujošas” sabiedrības modeli, proti, viņš un viņa partija pārstāv kreisi liberālo orientāciju – kaut ko līdzīgu mūsu “Progresīvajiem”. Opozīcijā palikusī nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” var vien vērot, kā Polijas Seima priekšsēdētājs iekļaujoši bildējas kopā ar migrantu baru… Kas notiek Polijā – valstī, ko pazinām kā konservatīvisma bastionu?

Sākoties jaunajam gadam, Berlīnē lielu nekārtību nebija, taču notika uzbrukumi glābšanas darbiniekiem. Sarīkojot uguņošanu, gāja bojā trīs cilvēki, ziņo telekanāls ZDF. Vecgada vakarā esot īslaicīgi aizturēti 390 cilvēki, pārsvarā par ieroču un sprāgstvielu likuma pārkāpumiem. Astoņi policisti cietuši un savus pienākumus nav varējuši turpināt pildīt. Bet kopumā jaunā gada sagaidīšana esot notikusi mierīgāk nekā pirms gada.

Visa gada garumā noritot Polijas un dažu citu valstu cīņai pret Ukrainas graudiem, nosakot tiem aizliegumus, ierobežojumus un tad tos tikpat konvulsīvi atceļot, jāsecina – šīs problēmas Polija ir izraisījusi sev pati, pieprasot veikt Ukrainas lauksaimniecības produkcijai nevajadzīgu, lieku sertifikāciju Eiropas Savienībā.

Nākamgad 24. februārī apritēs jau divi gadi, kopš Krievija ir sākusi pilna mēroga, neizprovocētu iebrukumu Ukrainā, nogalinot civiliedzīvotājus, iznīcinot infrastruktūru, veicot tādus kara noziegumus kā bērnu nolaupīšana un aizvešana uz Krieviju “pāraudzināšanai”. Ukraina atzīstami pretojas un nupat ir iznīcinājusi karakuģi “Novočerkask” krievu okupētās Krimas Feodosijas ostā.

Ziņas par krītošajiem eksporta apjomiem, apsīkstot starptautiskajai tirdzniecībai, ir kļuvušas par ikdienu. Pagaidām pasaules notikumi vairumam Latvijas iedzīvotāju var asociēties vien ar dažu statistikas rādītāju pasliktināšanos.

Luksusa klases vilciens, kura pilnais nosaukums ir Venēcijas "Simplon-Orient-Express, A Belmond Train Eiropa", 2024. gada jūnijā sāks kursēt no Parīzes uz Portofino pilsētu Itālijas Rivjērā divas dienas nedēļā. Šī vilciena biļetes ir vienā virzienā, un, kā nokļūt atpakaļ, ceļotājiem nāksies izlemt pašiem.

Dzelzceļa ceļojumu cienītāji sajūsmā: atjaunotais nakts vilciena maršruts starp Parīzi un Berlīni palīdzēs cilvēkiem izjust ceļojuma prieku, Parīzes–Berlīnes "Nightjet" vilciena atdzimšana ir milzīgs stimuls dzelzceļa satiksmei visā kontinentālajā Eiropā.

"Allegro" vilcienu sastāvi, kuri līdz 2022. gada martam regulāri kursēja starp Helsinkiem un Sanktpēterburgu, sākot no 2025. gada, tiks izmantoti Somijas iekšzemes dzelzceļa satiksmē, pavēstījis Somijas dzelzceļa uzņēmums VR.

Ilgus gadus mūsu “pareizās” politiskās uzvedības skolotāji mācīja: politiķu un politisko spēku ietekme uz medijiem ir nesavienojama ar demokrātijas pamatprincipiem. Īpaši tas attiecas uz sabiedriskajiem medijiem, kuriem jābūt politiski neietekmējamiem. Jebkāda politiskā darbība attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem ir absolūti nepieļaujama.

Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR” vēsta, ka Igaunija ir pieļāvusi aptuveni 200 izņēmumu Krievijai noteiktajām sankcijām. Izņēmumi mēdz būt gadījumos, ja sankcijas paredz pārejas periodu vai ja izņēmums tiek piemērots drošības apsvērumu dēļ. Arī Latvijas Ārlietu ministrija “Neatkarīgajai” apstiprināja: izņēmumi var būt, un tie ir likumīgi. Ja kāds sankcijām pakļauts oligarhs vienkārši vēlas piekļūt saviem iesaldētajiem aktīviem, izņēmums netiek piešķirts, skaidro Igaunijas Ārlietu ministrijas Sankciju un stratēģisko preču kontroles departamenta galvenais speciālists Andress Siplane. Lai iegūtu izņēmumu, esot nepieciešams juridisks pamats, pārliecinošs pamatojums, piemēram, drošība.

Eiropa sāk bruņoties: Polijas bruņotie spēki tiek intensīvi apgādāti ar modernākiem un jaudīgākiem ieročiem, liecina publikācijas Polijas preses izdevumos. Savukārt Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi.

Pirmo reizi ar Mihasu tikāmies Mucenieku patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Viņš sēdēja uz balkona savā pagaidu istabā, kur atradās desmit dienu karantīnā. Piegāju pie viņa, lai iepazītos, un pajautāju, vai viņam nav vajadzīga kāda palīdzība.

30 gadus vecā Alekseja Anuļas stāsts ir kārtējā liecība par necilvēcīgajiem apstākļiem, kādos Krievijas cietumos tiek turēti Ukrainas karavīri. No gūsta atbrīvotais karavīrs pastāstīja “kontekst.lv”, ka pārdzīvot spīdzināšanu viņam palīdzēja domas par ģimeni. Katru savu vārdu viņš ir gatavs apliecināt arī tiesas priekšā.

Rietumu pasaule bez īpašas intelektuālās pretestības ir pieņēmusi, ka tieši tā ir civilizācijas virzošais spēks. Tieši Rietumi/Ziemeļi bīda uz priekšu laika/attīstības asi. Tās gudrības, kuras jauniem cilvēkiem māca šodienas nosacītajās hārvardās un oksfordās, savā būtībā esot no to pašu klasisko Aristoteļa un Platona gudrību pūra. Tikai tālāk attīstījušās, atbilstoši mūsdienu zinātnes sasniegumiem.

Aizbildinoties ar cīņu pret ekstrēmismu un terorismu, Baltkrievijas varas iestādes politisku apsvērumu dēļ turpina savu pilsoņu vajāšanu. Politieslodzītajiem kolonijās patvaļīgi un selektīvi tiek piemēroti disciplinārsodi, daļai no viņiem regulāri tiek pagarināts soda izciešanas laiks.

Par Baltkrievijas attīstības ceļiem un opozīcijas spēku līdzdalību tajā “Kontekst.lv” saruna ar Baltkrievijas Sociāldemokrātiskās partijas "Narodnaja Hramada" priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Jevgeņiju Viļski.