Pasaulē

Galvenais jautājums, kuru uzdod ļaudis ne vien Ukrainā, bet visā plašajā pasaulē: vai Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās tuvinās Krievijas izraisītā kara galu? “Radio Brīvība” intervētie eksperti uzskata, ka Vladimirs Putins, neraugoties uz Trampa mēģinājumiem panākt mieru, centīsies karu turpināt – viņu apstādināt var tikai skaidrs, nepārprotams Rietumu mājiens izlēmīgi stāties pretim Krievijas tīkojumiem.

Ēnu “finanšu krīze” pasaulei ir izmaksājusi jau divus triljonus ASV dolāru.

Kāre pēc naudas un varas vienmēr ir bijis lielāko skandālu iemesls visā pasaulē – cilvēki izmēģina dažādus veidus, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas vai nopelnīt vairāk, un nereti pārkāpj robežas, lai to izdarītu. Viņi izvēlas slepenus un nelikumīgus veidus, lai īstenotu savus plānus, un, lai arī dara visu iespējamo, lai tos paturētu noslēpumā, visā pasaulē ir atklāti daudzi korupcijas skandāli, un “bestdiplomats.org” izpētījis desmit visu laiku lielākos skandālus ekonomikā.

Kā jau bija gaidāms, savā otrajā prezidentūras termiņā jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps neatkārto pirmā termiņa praksi un pat necenšas veidot komandu no nopietniem profesionāļiem. Šoreiz atlases kritērijs ir drīzāk pretējs – jo nozarei svešāks un netīkamāks personāžs, jo viņam lielākas izredzes iegūt šo amatu. Galvenais kritērijs – maksimāla nepiemērotība amatam kombinācijā ar maksimālu uzticību Trampam.

Šīs nedēļas sākumā ticis sasniegts Krievijas zaudējumu maksimums vienā diennaktī — kopā 1950 kritušie, ievainotie, sagūstītie, taču tas liecina ne par to, ka Ukrainai sācis labāk iet frontē, bet gan par faktu, ka kauju intensitāte šoruden palielinājusies kā vēl nekad.

Arvien vairāk eiropiešu vēlas savu kontinentu apceļot ar vilcienu. Taču ir problēma: vilciena biļešu rezervēšana bieži vien ir dārga un sarežģīta, salīdzinot ar lidošanu, daudzi tūrisma operatori un ceļojumu aģentūras nevēlas uzņemties kavēšanās un reisu atcelšanas riskus, ziņo Lielbritānijā bāzētā raidorganizācija BBC.

Mēneša laikā ziņām par ziemeļkorejiešu armijnieku iestāšanos karā Krievijas pusē kļūstot no sensācijas par “jauno normalitāti”, varam izteikt prognozi, ka šāda notikumu attīstība mudinās Ukrainu aicināt Latviju un citas tai draudzīgās valstis nosūtīt savu karavīru kontingentu aizmugurē veicamajiem uzdevumiem.

Politiskā krīze Vācijā mūs var ieinteresēt galvenokārt ar to, ka turienes politiskais izkārtojums ir ļoti līdzīgs situācijai Latvijā. Vācijā, tāpat kā Latvijā, koalīcijā ir trīs partijas. Divas vienas politiskas orientācijas, bet viena – citas. Divas “kreisas”, viena – “labēja”.

Trešdiena bija veiksmīga diena ne tikai ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējušajam Donaldam Trampam. Saskaņā ar “Bloomberg” miljardieru indeksu, pasaules 10 turīgāko cilvēku bagātība vienas dienas laikā pieauga par rekordlielu summu.

Jaunā pētījumā tiek slavēta Igaunija, Apvienotā Karaliste un Vācija, savukārt nopelta Itālija un Francija, raksta “euronews.com”, analizējot Eiropas valstu nodokļu sistēmas.

Vēl gluži nesen populārākie importētie lietotie auto Krievijā bija japāņu automobiļi, taču, sākot ar 2024. gada septembri, to īpatsvars lietoto auto importā sarucis gandrīz uz pusi – no 90% līdz 47%. Tomēr šis bizness joprojām baro ievērojamu daļu Vladivostokas iedzīvotāju, lai arī karš un sankcijas mainīja tirgu – mazie importētāji bankrotēja, bet lielie uzņēmumi pārgāja uz pelēkajām shēmām un kontrabandu, par automašīnu kontrabandas pasauli raksta “The Insider”.

Ar ko tieši Donalds Tramps spēja pārliecināt vairākumu amerikāņu atdot savas balsis par viņu, nevis sāncensi, demokrātu kandidāti Kamalu Harisu, kādu rītdienu visai pasaulei un tostarp ASV iedzīvotājiem sola Trampa pārliecinošā uzvara un republikāņu dominance ASV politikā – jautājumi, kurus šķetina raidorganizācijas BBC Ziemeļamerikas redaktore Sāra Smita.

Jāsaka, kā ir. Tādu sagrāvi, kādu ASV vēlēšanās piedzīvoja demokrātu partija un tās prezidenta amata kandidāte Kamala Harisa, nebiju gaidījis. Lai arī nojausma, ka republikāņu kandidāta Donalda Trampa izredzes ir lielākas, bija.

Lai arī ASV prezidenta vēlēšanās piedalās tikai ASV pilsoņi, to ietekme uz visu pasauli ir tik liela, ka arī citās valstīs cilvēki aktīvi dzīvo līdzi šīm vēlēšanām, izsakot atbalstu vienam vai otram kandidātam.

2023. gada 7. oktobrī palestīniešu grupējuma “Hamās” sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēku, pamatā civiliedzīvotājus, un sagrāba 250 ķīlnieku. Joprojām par vairāk nekā 100 sagūstīto likteni nekas nav zināms. Kādu reakciju 7. oktobris raisa Izraēlas tautā, situācijā Tuvajos Austrumos un pasaulē kopumā, intervijā “Neatkarīgajai” skaidro Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza.

Pētniecības organizācijas “OpenSecrets” 8. oktobrī publicētajā ziņojumā konstatēts, ka abas lielāko ASV partiju prezidenta vēlēšanu kampaņas kopā ar tām saistītajām “politiskās rīcības komitejām” un trešo pušu kandidātiem un organizācijām 2024. gada vēlēšanu cikla laikā iztērēs vairāk nekā 15,9 miljardus dolāru.

Ar pazīstamo ārpolitikas eksperti, Latvijas Universitātes vadošo pētnieci, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes locekli Žanetu Ozoliņu sarunājamies tieši ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Tāpēc vispirms par šīm vēlēšanām un to, ko pasaule no tām var sagaidīt. Tāpat arī par karu Ukrainā un Krievijas diktatora Putina vēlmi pārskatīt līdzšinējo pasaules kārtību.

Otrdien, 5. novembrī, ASV izšķirsies, kurš kļūs par pasaules ietekmīgākās valsts prezidentu uz turpmākajiem četriem gadiem – Donalds Tramps vai Kamala Harisa. To mēs uzzināsim jau trešdien no rīta. Taču, pirms tas noticis, ir vērts padomāt: kā līdz tam nonācis, ka par ASV prezidenta krēslu cīnās divas šim augstajam amatam tik maz piemērotas personas. Vai tiešām starp 330 miljoniem amerikāņu nebija cienījamāku kandidātu?

Nieka desmittūkstoš balsu pagaidām izšķīrušas jautājumu par to, vai Moldovas konstitūcijā ierakstīt virzību uz Eiropas Savienību kā vienu no valstiskajiem mērķiem — un šis sasniegums var ilgtermiņā nenoturēties, jo šonedēļ vēl paredzēta prezidenta vēlēšanu otrā kārta.

Pirms Lietuvā notikušajām Seima vēlēšanām ar lielu varbūtību tika prognozēts valdošās konservatīvās partijas zaudējums, jo sociāldemokrāti bija reitingu līderi, taču tik smaga sakāve, kādu valdošie piedzīvoja šajās vēlēšanās, bija nedaudz negaidīta. Valdošā Ingrīdas Šimonītes un Gabrieļus Landsberģa partija “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti”, kam šobrīd Seimā ir 50 vietas (no 141), jaunajā Seimā ieguvusi tikai 28 mandātus.

“Neatkarīgā” ved šogad jau otro pikapu uz Ukrainu, pa ceļam redzot, kā šobrīd izskatās Bučā, Izjumā un citās kara postītajās vietās. Ziņas par iepriekš nogalinātajiem humānās palīdzības vedējiem ir likušas baltiešu humānās palīdzības misijām rīkoties vēl uzmanīgāk nekā līdz šim – ievērot piesardzību, disciplīnu un konspirāciju, īpaši jau tuvojoties frontes līnijai.

Šomēnes Ukrainas un tās atbalstītāju starpā izraisījies kārtējais saspīlējums, ukraiņiem atsakoties sūtīt karā astoņpadsmitgadīgos un turpinot mobilizēt kareivjus no 25 gadu vecuma, kas radījis neizpratni ASV, kura pieprasa šādu lēmumu mainīt.