Pasaulē

Lai nerastos pārpratumi, uzreiz jānorāda, ka ar šo virsrakstu nevēlos ne mazākajā veidā iedragāt ASV kā “brīvās pasaules” galvenā militārā aizstāvja reputāciju. Ir pilnīgi neapstrīdami, ka vienīgi ASV var pilnvērtīgi stāvēt pretī Krievijas kodolarsenālam un Ķīnas ekonomiskajam potenciālam, ja kādreiz izveidotos abu šo valstu militāri/politiska/ekonomiska savienība. Taču tieši tas uzliek ASV īpašu atbildību par pasaules likteņiem. Vai ASV ir gatavas pilnā apmērā šo atbildības nastu nest?

Lietuvas pilsētā Kauņā pašlaik ir divu veidu sabiedriskais transports – autobusi un trolejbusi. Ilgtspējīgas mobilitātes plāna ietvaros Kauņas pašvaldība apsver, ka pilsētā varētu parādīties arī tramvajs, kas varētu paātrināt satiksmi, samazināt sastrēgumus un mudināt cilvēkus atstāt savas automašīnas mājās.

Virsrakstā minētā apgalvojuma pamatā ir divi it kā savstarpēji nesaistīti notikumi – negatīvais balsojums ASV Senātā par palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā un bijušā žurnālista, tagad populārā jūtūbera Takera Karlsona (amerikāņu Solovjova) ciemošanās Maskavā, kur viņš Kremlī intervēja Putinu.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs šobrīd ir pasaulē zinošākais mūsdienu karadarbības vadības speciālists, jo jau gandrīz divus gadus organizē un vada Ukrainas armijas pretestību Krievijas militārajam pārspēkam.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka (Головнокомандувач Збройних сил України) Valērija Zalužnija iespējamā atstādināšana (rakstot šīs rindiņas, tas vēl nav noticis) ir satraukusi visus, kuri seko līdzi un pārdzīvo par karu Ukrainā.

"Esam šeit ieradušies, lai pastāstītu savus stāstus, lai mūs dzirdētu pasaules līderi. Lai katrs bērns, kas atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, ātrāk varētu atgriezties Ukrainā," tikšanās laikā ar žurnālistiem sacīja Ivans, viens no nolaupītajiem ukraiņu bērniem, kuram izdevies atgriezties. 31. janvārī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, sākās starptautiska divu dienu konference "Russia’s War on Children" ("Krievijas karš pret bērniem") ar ekspertu līmeņa darba grupām, taču oficiālā atklāšana notiek 1. februārī.

Zemnieku protestu vilnis jau atvēlies līdz Lietuvai. Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) jau ir notikuši plaši zemnieku protesti pret savām valdībām un ES kopējo zemkopības politiku. Radvilišķu zemnieks Rimants Garuckis “Neatkarīgajai” atklāj Lietuvas protestu patiesos iemeslus.

Ar Dona dziesmas “Lauzto šķēpu karaļvalsts” uzvaru agrā svētdienas rītā noslēdzās Latvijas Radio 2 rīkotā dziesmu aptauja “Muzikālā banka”. Aiz šī sausi statistiskā teikuma slēpjas vesels lēvenis dažnedažādu notikumu un baumu, kas TV skatītājiem un radioklausītājiem palika neredzamas un nezināmas. Pavērsim priekškaru!

Garāki kuģu maršruti, piegāžu aizkavēšanās un izmaksu pieaugumi pasaules un it īpaši Eiropas ekonomikai ir radījuši visai ievērojamus sarežģījumus un ietekmēs ekonomisko izaugsmi. Labā ziņa ir tā, ka pašreizējie notikumi Sarkanās jūras akvatorijā paši par sevi vien nav spējīgi izraisīt globālu ekonomisko krīzi.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aktivitātes savas valsts labā Krievijas propaganda centusies visādi noniecināt un iztēlot, ka viņš braukā apkārt pa pasauli ar izstieptu roku kā ubags, Ukrainai sūtītais ASV bruņojums tiekot izzagts, bet viņa kundze Olena to vien darot kā pērkot sev dārglietas. Tagad meli atmaskoti – arī ASV.

Laikā, kad Latvija cīnās par novecojušu modeļu vilcienu iekļaušanu dzelzceļa satiksmē, Austrālijas pilsētas savas transporta sistēmas cenšas modernizēt ar pēdējiem sabiedriskā transporta modes kliedzieniem – bezsliežu tramvaju. Rietumaustrālijā, Pērtā, no Ķīnas nogādāts un izmēģināts bezsliežu tramvajs, kā arī izstrādāta shēma bezsliežu tramvaja maršrutiem pilsētas iekšienē.

Jaunā, 2024. gada janvāris Vācijā ir iezīmējies ar vērienīgiem neapmierinātu ļaužu protestiem, skaļām demonstrācijām, ceļu blokādēm un šo norišu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajās vietnēs.

Baltkrievijas spēka struktūru un tiesnešu iztēle nebeidz pārsteigt cilvēktiesību aizstāvjus – šajā valstī cilvēki tiek aizturēti, tiesāti un pat spīdzināti vien par to, ka dara savu darbu, sarakstās vai jūt līdzi nepareiziem cilvēkiem. Apkopotā informācija var būt īpaši noderīga arī tiem, kuri šobrīd kara apstākļos turpina apmeklēt Baltkrieviju. “Kontekst.lv” ir apkopojis faktus, kas to pierāda.

Polijas autopārvadātāji, kas kopš novembra ir bloķējuši robežšķērsošanas punktus ar Ukrainu, pēc tam, kad tika parakstīta vienošanās ar valdību, ir apturējuši protesta akcijas, otrdien paziņoja Polijas infrastruktūras ministrs Darjušs Klimčaks. Tiesa gan, ja turpmākās sarunas ar valdību nesekmēsies un valdība neizpildīs protestētāju prasības, 1. martā robežpunktu blokāde atsāksies.

Davosā (Šveices Alpos) sācies ikgadējais pasaules ekonomikas forums – WEF. Kad tā dibinātājs un galvenais organizētājs Klauss Švābs 2021. gadā par foruma galveno tēmu pasludināja “Lielo Restartu” (Big Reset), tā tas kļuva par visu pasaules konspirologu biedu, bubuli, ar ko baidīt bērnus, līdzās Bilderbergas klubam, Rotšildiem un citiem zvēriem.

Polijas dzelzceļa pārvadātājs PKP pēc staciju modernizācijas programmas realizācijas plāno pasažieriem atvērt aptuveni 30 dzelzceļa stacijas. Īstenojot dzelzceļa staciju investīciju programmu 2016.–2023. gadam, Polijas valsts dzelzceļa sabiedrība ir padarījusi pasažieriem pieejamas 112 dzelzceļa stacijas. Šo programmu plānots turpināt.

“NATO gatavojas iespējamajam Krievijas uzbrukumam alianses austrumu flangam, pamatojoties uz slepenu dokumentu, kas nonācis tā rīcībā, vēsta vācu tabloīds “Bild”,” mūs informē ziņu aģentūra LETA. Interesanti, kā gan “slepenais dokuments” nonācis dzelteno ziņu žurnālistu rīcībā?

Vācu tabloīds “Bild”, pamatojoties it kā uz slepenu Vācijas aizsardzības ministrijas dokumentu, kas nonācis tā rīcībā, apraksta iespējamo Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, likvidējot tā dēvēto Suvalku koridoru, kas atdala Baltkrieviju no Krievijas eksklāva (Kaļiņingradas apgabala).

Sestdien notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas Taivānā. Par šīm vēlēšanām varētu arī nerakstīt, ja vien Taivāna šobrīd neskaitītos nākamā vieta, kur varētu uzliesmot pagaidām vēl gruzdošais pasaules karš, par kura nenovēršamību runā arvien biežāk.

Naktī no ceturtdienas uz piektdienu ASV sadarbībā ar Lielbritāniju veica raķešu triecienus hutiešu kontrolētajiem apgabaliem Jemenā, iznīcinot kaujinieku militāros objektus. Gaisa triecieni turpinājās arī nākamajās dienās. Militārās aktivitātes atbalsta vairākas citas valstis – Austrālija, Bahreina, Kanāda un Nīderlande. ASV prezidents Džo Baidens nevilcināsies dot pavēli par tālāku militāru rīcību, ja tā būs nepieciešama. Arī britu premjers Riši Sunaks paziņoja, ka triecieni bija nepieciešami un ir samērīgi, jo hutieši turpināja uzbrukumus Sarkanajā jūrā.

Vāciju pārņēmis lauksaimnieku protestu vilnis. Vācijas zemkopji iebilst pret valdības plānoto lauksaimniecības sektora subsīdiju samazinājumu, tajā skaitā kompensācijām degvielai. Valdība dažus plānotos samazinājumus ir atcēlusi, tomēr lauksaimnieku sašutumu tas nav mazinājis. Lauksaimnieku apvienība ar dažādām akcijām, radot būtiskus apgrūtinājumus uz ātrgaitas autoceļiem un svarīgiem satiksmes mezgliem, vēlas panākt, lai kanclera Olafa Šolca valdība pilnībā atsakās no plānotajiem samazinājumiem, ziņo Vācijas mediji.

Vācija, tēlaini sakot, ir ES motors vai sirds. Par šo savu vietu – būt galvenajai kontinentā – tā jau gadu simtiem cīnās ar Franciju, jo pēdējā savukārt tieši sevi redz Eiropas centrā. Neatkarīgi no šīs sāncensības skaidrs, ka politiskais izkārtojums Vācijā ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai Eiropai, bet arī visai pasaulei, arī mums.