Aizvadītajā nedēļā visā krāšņumā uzplauka jau ilgi briedušais jautājums: ko ES darīt ar Ungāriju un tās līderi Viktoru Orbānu, kurš neslēpti spēlē Putina aģenta lomu šajā valstu savienībā. Kā izteicies Vācijas sociāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Jenss Geiers: “Pie ES samita sarunu galda sēž arī Putins [kura intereses pārstāv Orbāns].”
Uzreiz divas sensācijas vienā ES līderu samitā Briselē. Vispirms Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna prombūtne ļāva ES sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu, savukārt pēc tam viņa klātbūtne neļāva pieņemt lēmumu par finansiālu palīdzību jau gandrīz divus gadus ilgā karā novājinātajai valstij
Pēdējā laikā stratēģiskā situācija Ukrainas karā stipri sarežģījusies. Pat ne tik daudz kaujas laukā, cik starptautiskajā politiskajā arēnā. ASV palīdzības pakete 61 miljarda dolāru apjomā iestrēgusi ASV iekšpolitisko cīņu koridoros, un pasaulē jau pilnīgi atklāti runā par “nogurumu no kara”. Lai lauztu notikumu gaitu, uz Vašingtonu devās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Dubaijā turpinās klimata konference COP28. Sākotnēji tajā bija plānots sniegt pārskatu par valstu paveikto kopš 2015. gadā Parīzes konferencē panāktās vienošanās. Jau ilgi pirms konferences atklāšanas kļuva skaidrs, ka paveiktais stipri atpaliek no iecerētā un ne ar kādiem sasniegumiem lepoties nevarēs. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Dubaijā neieradās ne ASV prezidents Džo Baidens, ne Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins.
Pēdējās ziņas no vadošās Eiropas ekonomikas Vācijas nav patīkamas un aizvien skaidrāk vēsta, ka iepriekšējās prognozes par šīs valsts ekonomisko lejupslīdi sāk piepildīties. Šie procesi nemetīs līkumu arī Latvijai un var izraisīt veselu negatīvu un atsevišķos gadījumos arī pozitīvu ekonomisko procesu virknējumu veidošanos.
Polijā pēc dzelzceļa maršruta galvenās rekonstrukcijas pabeigšanas īsi pirms Ziemassvētkiem, 22. decembrī, atgriežas ilgi gaidītie tiešie vilcieni no Krakovas uz Polijas Tatru kalnu galvaspilsētu Zakopani. Tas paveikts, pateicoties vērienīgām Eiropas Savienības investīcijām Polijas dzelzceļa tīklā un dzelzceļa līniju modernizācijai. Dažos maršrutos dzelzceļa satiksme bija pieklususi par vairākas desmitgades.
Somijas galvaspilsētas Helsinku pašvaldība plāno izbūvēt jaunu tramvaja līniju pilsētas rietumos caur galvaspilsētas rajoniem Munkiniemi un Hāgu uz Kannelmeki. Pašvaldības plānos ir iekļauti arī jauni tramvaju posmi pilsētas centrā Tēlē un Kampi. Aplēstās kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 310 miljoni eiro. Turpretim Rīgā pēc neatkarības atgūšanas no jauna nav izbūvēta neviena tramvaja līnija.
2025. gadā jau no Kauņas līdz pat Gibraltāram varēsim traukties pa vismaz četru joslu ātrgaitas automaģistrāli, bet no 2030. gada jau no Latvijas – Lietuvas robežas. Lietuvā notiek intensīvi rekonstrukcijas darbi autoceļa A5 Kauņa–Marijampole–Budzisko posmā, tas ir ceļš "Via Baltica", kas šķērso Lietuvu no Latvijas virzienā uz robežu ar Poliju. Pēc rekonstrukcijas tā būs četru joslu automaģistrāle, kas pielāgota civilajai un militārajai satiksmei – svarīgākais ceļu savienojums ar Rietumiem.
Arī Apvienotajā Karalistē ir savs privāto lidmašīnu skandāls. Britu prese pašlaik sīki un smalki apraksta, kā Apvienotās Karalistes premjerministrs Riši Sunaks, ārlietu ministrs Deivids Kamerons un karalis Čārlzs III lidojuši uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu konferenci COP28 Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti) katrs ar savu privāto lidmašīnu.
Jau mēnesi turpinās Polijas autopārvadātāju protesti pie robežas ar Ukrainu. Robežpunkti ir bloķēti, cauri laižot vien nelielu skaitu automašīnu, tādēļ veidojas milzīgas kravas automašīnu rindas – 20 un pat 70 kilometru garas. Šoferiem bezgalīgā nīkšana rindā izraisa ciešanas un dusmas. Gaisa temperatūra kļūst aizvien zemāka, šoferi saslimst, un divi jau ir miruši.
Polijas autopārvadātāji turpina protestus pret, viņuprāt, negodīgu konkurenci, bloķējot vēl vienu robežpunktu ar Ukrainu un par diviem mēnešiem pagarinot Dorohuskas robežpunkta blokādi. Neapmierinātajiem autovadītājiem pievienojušies arī poļu lauksaimnieki, kuri uzskata, ka Ukrainas graudi un citi produkti samazina viņu produkcijas cenas un viņu peļņu.
Lai arī kāds būtu ceturtdienas balsojums Saeimā, tas parādīs esošās koalīcijas liekulību un melīgumu, politisko pērkamību un vēlētājiem doto solījumu nepildīšanu. Ir daudz trakāk: Stambulas konvencijas ratifikācija draud pavērt robežas vārtus Eiropas labumus aprīt alkstošajiem migrantiem.
Vakardienas “Neatkarīgajā” rakstīju par Havjēra Mileja uzvaru Argentīnas prezidenta vēlēšanās un izteicu minējumu, ka šo vēlēšanu rezultāti varētu iezīmēt noteiktu tendenci pasaules politikā. Trešdien notikušās parlamenta vēlēšanas Nīderlandē, kurās uzvarēja vēl nesen politiski “nepieskaramā” Gērta Vildersa “Brīvības partija” (37 vietas no 150), liecina, ka esošā politiskā kārtība grūst zem vispārējā melu, liekulības un vieglprātības svara.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir sacījis, ka vairs neskaita savas slepkavības mēģinājumus. Viņš tos salīdzināja ar Covid-19 infekciju. Proti, kovids ir bīstams, taču ar katru nākamo reizi esot vieglāk. Prezidents sacīja, ka vismaz piecus vai sešus slepkavības mēģinājumus ir izjaukuši Ukrainas izlūkdienesti.
Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultāti pasauli pārsteidza: par uzvarētāju kļuva izteikts dīvainis – bijušais futbolists, rokzvaigzne, “ekonomists ar motorzāģi” Havjērs Milejs, kurš ieguva 55,7% balsu.
Vai Luksemburga ir kļuvusi par vājo posmu ES un NATO drošībā – ceļ trauksmi interneta portāls “euobserver.com”. Izdevums norāda, ka Luksemburgas aptuveni 80 izlūkdienesta darbinieku acīmredzami netiek galā ar jo īpaši Krievijas spiegu tīkojumiem iegūt NATO noslēpumus.
Lietuvas Seima politiķi aicina Lietuvas valdību un Transporta un sakaru ministriju mainīt spēkā esošo automašīnu tehniskās apskates pakalpojuma sniegšanas modeli, piešķirot apskates veikšanas tiesības sertificētiem autoservisiem.
Vai tā ir taisnība, ka frontē visi karavīri kļūst ticīgi? Ko karā dara kapelāni, un kāpēc viņus aizsargā? Vai ASV kapelānu dienesta modeļi darbojas arī kara apstākļos Ukrainā? kontekst.lv žurnāliste tikās ar Ruslanu Rosu – Ukrainas Pirmā militāro kapelānu bataljona komandieri un mācītāju vienā no Ukrainas protestantu baznīcām.
Polijas valdība ir izrādījusi lielu apņēmību palielināt savus bruņotos spēkus. Novembrī Polijas Valsts aizsardzības ministrija iesniegusi jaunu noteikumu projektu par brīvprātīgu iesaistīšanos militārajā dienestā un uzskata, ka tas ir labākais veids, kā palielināt armijas lielumu, neieviešot obligātu iesaukšanu. Plāns ir izveidot 300 000 cilvēku lielu armiju.
No ASV prezidenta Džo Baidena un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina tikšanās Sanfrancisko vienlaikus gaidīja gan daudz, gan arī neko. Kā šo paradoksu atšifrēt? Teorētiski abas lielvaras it kā varētu vienoties “kopīgā dziesmā” un draudzīgi valdīt pār pasauli, bet praktiski tas nav neiespējams. Līdz ar to cerības uz kaut ko it kā bija lielas, bet visi saprata, ka produktīva sarunu iznākuma varbūtība ir niecīga.
Karš Ukrainā plosās jau gandrīz divus gadus, bet bēgļu plūsma no šīs valsts arvien neapsīkst. Ukraiņi pamet savas mājas Krievijas okupētajos reģionos. Viņi dodas uz Eiropu caur Krieviju un Latviju, kas ir īsākais ceļš. Daugavpils ir kļuvusi par sava veida tranzīta punktu ukraiņu bēgļiem šajā maršrutā, kur viņus sagaida Latvijas brīvprātīgie.
