Pasaulē

Vera un Andrejs Volnas ir ārsti no Krievijas. Karam sākoties, viņi pārcēlās uz dzīvi Igaunijā, jo šis karš viņiem nebija pieņemams. Andrejs savulaik piedalījās Alekseja Navaļnija saindēšanas izmeklēšanā. Šobrīd viņš kā ārsts traumatologs strādā Ukrainā un ārstē Ukrainas karavīrus. Savukārt Vera atrodas Tallinā, kur nesen uzstājās Ukrainas atbalsta mītiņā pie Krievijas vēstniecības. Lūk, ko viņa teica šajā pasākumā.

“Kontekst.lv” sarunājas ar Latvijas brīvprātīgajiem, kas kopā ar ukraiņiem karo pret Krievijas armiju.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumi par to, ka nevarot izslēgt iespēju, ka kādā brīdī Ukrainā varētu parādīties arī Rietumu karavīri, izraisījuši plašu rezonansi pasaulē. Krievijā šī ziņa izraisīja kārtējo draudu lavīnu, kurai de facto piebalsoja Rietumu politiķi, gandrīz vienbalsīgi norobežojoties no šī Makrona “izlēciena”.

Pirms diviem gadiem sākās Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā. Vienā vārdā – karš. Mums kaimiņos. Tikai tagad ar atpakaļejošu datumu varam apjaust, cik gan ļoti mums paveicās, ka Putins par agresijas upuri neizvēlējās mūs. Izlaidīsim spriedelējumus par mūsu pašu bruņoto spēku kaujas spējām un NATO rīcību šādā gadījumā, jo vēsture kāda ir, tāda ir. Nav ko fantazēt par tēmu – kā būtu, ja būtu.

Poļu zemnieku robežas ar Ukrainu bloķēšana un uz sliedēm vai ceļmalā izbērtie Ukrainas graudi rada nepatīkamas sajūtas ikvienam, kurš jūt līdzi Ukrainai tās cīņā pret agresoru. Polija, kura kara sākumā bija viena no dedzīgākajām Ukrainas atbalstītājām, tagad ar to regulāri plēšas. Kas notiek? “Maskavas roka”, iekšpolitiskās cīņas vai visu ķīviņu biežākais cēlonis – nauda?

Vācijas uzņēmums "Siemens Mobility" ir izveidojis viedo vilcienu nomas meitasuzņēmumu, kas paredzēts, lai palīdzētu nomāt vilcienus, kas brauc ar akumulatoriem, ūdeņradi, kā arī klasiskos elektriskos vilcienus. Sākotnēji uzņēmums darbosies Vācijā, bet vidējā termiņā plāno paplašināties visā Eiropā. Latvijā vilcienus vai atsevišķus vagonus iespējams nomāt tematiskiem pasākumiem vai citām aktivitātēm.

2023. gada oktobrī Aļina Nagornaja un Igors Slučaks ar diviem maziem bērniem – trīsgadīgo Stefanu un gadu veco Tadevušu – pārcēlās uz dzīvi Viļņā. Kā sākās šis stāsts ar laimīgām beigām?

Somijas galvaspilsēta Helsinki cer, ka 2027. gadā projekta "Crown Bridges" ("Kroņa tilti") ietvaros tiks uzbūvēts jauns tilts, pa kuru kursēs tikai tramvajs. Paralēli tam atradīsies velo/gājēju celiņš, kas ne tikai savienos pilsētas centru ar strauji augošo Lājasalo salu, bet arī papildinās tās videi draudzīgo transporta kultūru.

Lai nerastos pārpratumi, uzreiz jānorāda, ka ar šo virsrakstu nevēlos ne mazākajā veidā iedragāt ASV kā “brīvās pasaules” galvenā militārā aizstāvja reputāciju. Ir pilnīgi neapstrīdami, ka vienīgi ASV var pilnvērtīgi stāvēt pretī Krievijas kodolarsenālam un Ķīnas ekonomiskajam potenciālam, ja kādreiz izveidotos abu šo valstu militāri/politiska/ekonomiska savienība. Taču tieši tas uzliek ASV īpašu atbildību par pasaules likteņiem. Vai ASV ir gatavas pilnā apmērā šo atbildības nastu nest?

Lietuvas pilsētā Kauņā pašlaik ir divu veidu sabiedriskais transports – autobusi un trolejbusi. Ilgtspējīgas mobilitātes plāna ietvaros Kauņas pašvaldība apsver, ka pilsētā varētu parādīties arī tramvajs, kas varētu paātrināt satiksmi, samazināt sastrēgumus un mudināt cilvēkus atstāt savas automašīnas mājās.

Virsrakstā minētā apgalvojuma pamatā ir divi it kā savstarpēji nesaistīti notikumi – negatīvais balsojums ASV Senātā par palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā un bijušā žurnālista, tagad populārā jūtūbera Takera Karlsona (amerikāņu Solovjova) ciemošanās Maskavā, kur viņš Kremlī intervēja Putinu.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs šobrīd ir pasaulē zinošākais mūsdienu karadarbības vadības speciālists, jo jau gandrīz divus gadus organizē un vada Ukrainas armijas pretestību Krievijas militārajam pārspēkam.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka (Головнокомандувач Збройних сил України) Valērija Zalužnija iespējamā atstādināšana (rakstot šīs rindiņas, tas vēl nav noticis) ir satraukusi visus, kuri seko līdzi un pārdzīvo par karu Ukrainā.

"Esam šeit ieradušies, lai pastāstītu savus stāstus, lai mūs dzirdētu pasaules līderi. Lai katrs bērns, kas atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, ātrāk varētu atgriezties Ukrainā," tikšanās laikā ar žurnālistiem sacīja Ivans, viens no nolaupītajiem ukraiņu bērniem, kuram izdevies atgriezties. 31. janvārī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, sākās starptautiska divu dienu konference "Russia’s War on Children" ("Krievijas karš pret bērniem") ar ekspertu līmeņa darba grupām, taču oficiālā atklāšana notiek 1. februārī.

Zemnieku protestu vilnis jau atvēlies līdz Lietuvai. Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) jau ir notikuši plaši zemnieku protesti pret savām valdībām un ES kopējo zemkopības politiku. Radvilišķu zemnieks Rimants Garuckis “Neatkarīgajai” atklāj Lietuvas protestu patiesos iemeslus.

Ar Dona dziesmas “Lauzto šķēpu karaļvalsts” uzvaru agrā svētdienas rītā noslēdzās Latvijas Radio 2 rīkotā dziesmu aptauja “Muzikālā banka”. Aiz šī sausi statistiskā teikuma slēpjas vesels lēvenis dažnedažādu notikumu un baumu, kas TV skatītājiem un radioklausītājiem palika neredzamas un nezināmas. Pavērsim priekškaru!

Garāki kuģu maršruti, piegāžu aizkavēšanās un izmaksu pieaugumi pasaules un it īpaši Eiropas ekonomikai ir radījuši visai ievērojamus sarežģījumus un ietekmēs ekonomisko izaugsmi. Labā ziņa ir tā, ka pašreizējie notikumi Sarkanās jūras akvatorijā paši par sevi vien nav spējīgi izraisīt globālu ekonomisko krīzi.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aktivitātes savas valsts labā Krievijas propaganda centusies visādi noniecināt un iztēlot, ka viņš braukā apkārt pa pasauli ar izstieptu roku kā ubags, Ukrainai sūtītais ASV bruņojums tiekot izzagts, bet viņa kundze Olena to vien darot kā pērkot sev dārglietas. Tagad meli atmaskoti – arī ASV.

Laikā, kad Latvija cīnās par novecojušu modeļu vilcienu iekļaušanu dzelzceļa satiksmē, Austrālijas pilsētas savas transporta sistēmas cenšas modernizēt ar pēdējiem sabiedriskā transporta modes kliedzieniem – bezsliežu tramvaju. Rietumaustrālijā, Pērtā, no Ķīnas nogādāts un izmēģināts bezsliežu tramvajs, kā arī izstrādāta shēma bezsliežu tramvaja maršrutiem pilsētas iekšienē.

Jaunā, 2024. gada janvāris Vācijā ir iezīmējies ar vērienīgiem neapmierinātu ļaužu protestiem, skaļām demonstrācijām, ceļu blokādēm un šo norišu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajās vietnēs.

Baltkrievijas spēka struktūru un tiesnešu iztēle nebeidz pārsteigt cilvēktiesību aizstāvjus – šajā valstī cilvēki tiek aizturēti, tiesāti un pat spīdzināti vien par to, ka dara savu darbu, sarakstās vai jūt līdzi nepareiziem cilvēkiem. Apkopotā informācija var būt īpaši noderīga arī tiem, kuri šobrīd kara apstākļos turpina apmeklēt Baltkrieviju. “Kontekst.lv” ir apkopojis faktus, kas to pierāda.

Polijas autopārvadātāji, kas kopš novembra ir bloķējuši robežšķērsošanas punktus ar Ukrainu, pēc tam, kad tika parakstīta vienošanās ar valdību, ir apturējuši protesta akcijas, otrdien paziņoja Polijas infrastruktūras ministrs Darjušs Klimčaks. Tiesa gan, ja turpmākās sarunas ar valdību nesekmēsies un valdība neizpildīs protestētāju prasības, 1. martā robežpunktu blokāde atsāksies.