Gan Valsts prezidents Egils Levits, gan lielāko balsu skaitu 14. Saeimas vēlēšanās ieguvušās “Jaunās Vienotības” līderis un kandidāts premjerministra amatam Krišjānis Kariņš devuši skaidrus mājienus, ka nākamās valdības stabilitātes vārdā valdošajā koalīcijā vajadzētu iesaistīt arī “Progresīvos”. Tam piekrīt arī paši “Progresīvie”, taču partnerības formāts, kādu tiem varētu piedāvāt, var izrādīties ne pārāk vilinošs.
Saeimas vēlēšanu rezultāti iniciatīvu nākamās valdības veidošanai, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, nepārprotami nodevuši “Jaunās Vienotības” rokās, kas neminstinoties to apņēmusies izmantot. Turklāt nožēlojamais “Attīstībai/Par!” sniegums līdzšinējās valdības vadītājiem sniedz nepārvērtējamu iespēju spēlēt no pārsvara pozīcijām.
Tautas sakāmvārds vēsta – runāšana sudrabs, klusēšana zelts. Šim padomam centusies sekot vai pat burtiski ievērot puse Saeimas deputātu, kuri vairāk nekā 450 13. Saeimas pilnvaru laikā sasauktajās sēdēs uzstājušies vien dažus desmitus reižu.
Šis Saeimas sasaukums vairāku iemeslu dēļ uzskatāms par īpašu, taču tā patiesi par vēsturisku tas uzskatāms, jo 18 pilnus mēnešus tas darbojās attālināti e-Saeimas vidē. Tas nozīmēja, ka deputātiem nebija obligāti ierasties Saeimas telpās, lai pildītu savus pienākumus, taču, spriežot pēc izmaksātajām transporta un īres kompensācijām, lielākā daļa parlamentāriešu tomēr mēroja garāku vai īsāku ceļu uz Saeimas namu, kā arī turpināja maksāt rēķinus par saviem īres dzīvokļiem Rīgā.
13. Saeimas vēlēšanās bijušo KNAB izmeklētāju un caurkritušu politikāņu kopa startēja kā Jaunā konservatīvā partija (JKP), bet vēlāk pārsaucās par partiju “Konservatīvie” (K).
Ja nebūtu pandēmijas un uz sagrūšanu iekodētu koalīcijas partneru, Nacionālajai apvienībai par sabiedrības vērtējumu partijas ministru darbiem īpaši satraukties nebūtu vajadzējis. To solīja, šķiet, visu laiku neredzamākais ministrs Kaspars Gerhards zemkopības ministra amatā un kultūras ministra amata atkārtota uzticēšana nozares cieņu iemantojušajai Dacei Melbārdei. Arī partijas priekšvēlēšanu 4000 zīmju programma šiem amatiem bija piemērota – bez pārliekiem solījumiem un precīzi izmērāmiem rezultātiem.
Jaunākie pētījumu centra SKDS partiju reitingi rāda – ja balsstiesīgie septembrī balsotu tā kā aptaujā, tad 14. Saeimā noteikti iekļūtu sešas partijas – ar vislielāko mandātu skaitu būtu “Jaunā Vienotība”, otrajā vietā būtu ZZS, trešajā – Nacionālā apvienība, ceturtajā – “Apvienotais saraksts”, piektajā – “Progresīvie”, sestajā – “Saskaņa”.
Sekojot dāsnajiem priekšvēlēšanu solījumiem, pilsoņi nu jau aizejošajā 13. Saeimā ievēlēja trīs jaunus politiskos spēkus – tajā skaitā “Attīstībai/Par!”. Tā, 2019. gada sākumā neko ļaunu nenojauzdama, uzņēmās atbildību par veselības nozari. Tieši par darbību tajā politiskais spēks guvis visvairāk kritikas. Tam bija jāsaskaras arī ar citiem izaicinājumiem, kas deva iespēju pierādīt savu rīcībspēju, taču ne vienmēr organizācija un tās līderi mācēja šo iespēju izmantot.
Atklājot 13. Saeimas pēdējo darba sesiju, Valsts prezidents Egils Levits nosauca kritēriju, kas būšot noteicošais, lai viņš kādas nākamajā parlamenta sasaukumā ievēlētās partijas pārstāvi nominētu premjerministra amatam. Nepārprotamu signālu, ka izpildīt šo kritēriju viņš ir gatavs, devis “Jaunās Vienotības” Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš.
Koalīcijas partneri – “Konservatīvie” un “Attīstībai/Par!” – jau no 13. Saeimas sasaukuma pirmajām dienām ir stīvējušies par to, kā un vai vispār vajag ierobežot azartspēles. Nu, šķiet, ir kļuvis skaidrs, ka šī cīniņa iznākumu šajā sasaukumā neuzzināsim un pie jautājuma būs jāatgriežas 14. Saeimai, ja tas tai šķitīs gana interesants.
Pēc aizsardzības ministra vasaras paziņojuma, ka valstī tiks ieviests obligātais valsts aizsardzības dienests, daļa sabiedrības aizdomājās, kā šo dienestu padarīt interesantu pie bezrūpīgas dzīves pieradušiem jauniešiem, kuriem sociālajos tīklos ātri izraudzījās nievājošo apzīmējumu “lates dzērāji”. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre nu ir devusi skaidru atbildi – garlaikotu jauniešu dēļ dienests par Holivudas stila šovu padarīts netiks.
Priekšvēlēšanu laikā politiķi, kuru pārstāvēto politisko spēku reitingi ļauj vēlēties daudz labākus rezultātus, nereti vēršas pret reitingus veidojošajiem uzņēmumiem. Šogad šo cīņu ar priekšvēlēšanu vējdzirnavām uzsākuši partiju “Republika” pārstāvošie politiķi, kas ne tikai vēlas ar likumu medijiem liegt publicēt reitingus un jau ir vērsušies tiesā pret sabiedrisko mediju, kas izmanto reitingus priekšvēlēšanu debašu dalībnieku atlasei, bet arī vēlas panākt krasu partiju finansējuma no valsts budžeta samazināšanu.
“Jaunās Vienotības” iekļūšana 13. Saeimā patiešām ir vērtējama kā veiksmes stāsts. Mazākā frakcija kļuva par valdības vadītāju, spēja saturēt piecu un vēlāk četru partiju veidoto Ministru kabinetu visu Saeimas sasaukuma laiku un četru gadu laikā, par spīti dažādām krīzēm, spējusi savus reitingus uzaudzēt tā, ka tai ir pamatotas cerības turpināt vadīt vismaz pirmo valdību arī nākamajā sasaukumā.
Pašlaik Latvijā dzīvo 191,03 tūkstoši valstspiederīgo, kas kaut kādu apsvērumu dēļ nav vēlējušies kļūt par pilsoņiem. Daļa no viņiem ir bruņota. Atsaucoties uz identificētiem valsts drošības riskiem, Saeima vēlas viņus atbruņot. Uz nenoteiktu laiku tiesības uz ieroci tiks liegtas arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Nākamās nedēļas sākumā savas Satversmē nostiprinātās tiesības uz streiku realizēs 36,6 tūkstoši pedagogu, savukārt Finanšu ministrija iecerējusi grozījumus, kas liegtu šīs tiesības aptuveni četriem tūkstošiem cilvēku. Saeimas atbildīgā komisija gan ieklausījās arodbiedrību iebildumos un aicināja ministriju izstrādāt mazāk bargus grozījumus.
Šai Saeimai līdz stafetes nodošanai nākamajam sasaukumam atlicis nedaudz vairāk par mēnesi, bet tautas priekšstāvjiem padomā vēl daudz darāmā. Viens no prioritārajiem darbiem – vismaz pirmajā lasījumā apstiprināt valsts aizsardzības dienesta likumu. Tas gan varētu būt sarežģīti, jo likumprojekts joprojām nav nonācis līdz Saeimai un atbildīgās ministrijas politiskais spārns, turpinot aizsardzības ministra Arta Pabrika aizsākto naratīvu, tajā vaino premjerministru Krišjāni Kariņu.
Ja vēlētāju aktivitāte būs zemāka par iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, 14. Saeimā varētu iekļūt pat 12 partijas. Liels parlamentā pārstāvēto partiju skaits tradicionāli tiek saistīts ar trauslu valdību, taču vēsture pierādījusi, ka tas ir kontraintuitīvs pieņēmums.
Šodien Saeima balsos par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Tālim Linkaitam. Viņam pārmet nespēju ieviest kārtību pasažieru pārvadājumos, kur konkursos uzvarējušie uzņēmēji nespēj pildīt savas saistības, kā arī aizdomīgu nekustamā īpašuma darījumu Biķerniekos.
Saeimā uz priekšu virzās darbs pie grozījumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kurus pieņemot līdzīgi Saeimas deputātam arī eiroparlamentārietis zaudēs mandātu, ja to notiesās par noziedzīgu nodarījumu. Likumprojektam iebilst “Saskaņa”. Tai šķiet, ka grozījumu iniciatori primāri vēršas pret partijas bijušo līderi un Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un šajos centienos mēģina apiet vienu no tiesiskas valsts pīlāriem – nevainīguma prezumpciju, kas nosaka, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, līdz tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
Doma par to, ka Latvijas Pareizticīgajai baznīcai pienāktos saraut savas saites ar Maskavas patriarhātu, dažādās diskusijās virmojusi jau sen, bet līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā tā kļuvusi sadzirdamāka. Tiesa, pati baznīca šajās diskusijās atturējusies iesaistīties un negrasās ieslīgt debatēs arī pašlaik. Tā vietā Valsts prezidenta Egila Levita kancelejā tapis likumprojekts, kas baznīcu “piespiež” izstāties no Maskavas patriarhāta, īpaši neprasot tās viedokli.
Lai gan vairākkārt esmu izteicis minējumu, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, jo valdošais politiskais kartelis “Vienotības” vadībā pēdējos gados ir gandrīz pilnībā monopolizējis varu valstī, noteiktas apstākļu sakritības gadījumā nelielas izmaiņas tomēr ir iespējamas.
