Jāņa Iesalnieka un Kaspara Ģirģena lietās par deputātu ētikas kodeksa pārkāpšanu abi deputāti atzīti par vainīgiem, taču aizskartajai pusei netiks dota iespēja viņus strostēt no Saeimas tribīnes.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vienojusies aicināt skolu pedagogus septembrī sākt beztermiņa streiku. Šāds lēmums pieņemts, jo Izglītības un zinātnes ministrija nav piekāpusies nevienā no pedagogu prasībām. Koalīcijā gan ir viedoklis, ka līdz septembrim vēl ir iespējams pieņemt lēmumus, kas apmierinās skolotāju prasības.
Senie ebreji, atbrīvojot tautu no grēkiem, tos simboliski guldīja uz āža, kuru pēc tam izdzina tuksnesī pie Azazela. Līdzīgi šim āzim, uz Ilzi Znotiņu Saeimas vairākums guldīja visus finanšu nozares grēkus. Izsūtījuma tuksnesī vietā viņai tika liegta iespēja turpināt vadīt Finanšu izlūkošanas dienestu. Sava loma šajā balsojumā bija arī Ministru kabineta vienaldzībai par pašu apstiprinātās kandidātes nākotni un Saeimas vēlēšanu tuvumam.
Gatavojoties šoruden gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām, “Jaunā Vienotība” ar nelielām izmaiņām atkārto 13. Saeimas vēlēšanu sarakstu veidošanas taktiku. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš, kura vadītā valdība ir ilgmūžīgākā demokrātiskās Latvijas vēsturē, gatavs sasniegt jaunu rekordu un vadīt arī nākamo valdību.
Rudenī Valsts prezidentam Egilam Levitam otro reizi sava pilnvaru termiņa laikā būs jānominē politiķis Ministru prezidenta amatam. Uzrunājot Saeimu tās pavasara sesijas pēdējā sēdē ceturtdien, viņš potenciālajiem premjeriem atklāja vienu no priekšnosacījumiem, kas noteikti jāievēro, lai šo nomināciju saņemtu – nākamajā valdībā būs jāievieš jauni ministru amati. Vismaz divi.
Deputātiem noraujot kvorumu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien nebija lemtspējīga, lai atzītu vai noraidītu Kasparam Ģirģenam un Jānim Iesalniekam izvirzītās apsūdzības par naida kurināšanu.
Kaut arī Nacionālo apvienību pārstāvošajam Jānim Iesalniekam ļoti gribējās, lai Uzvaras parkā esošo pieminekli nojauktu pēc iespējas ātrāk, Saeimas atbildīgā komisija tomēr palika pie sākotnējās ieceres – totalitāros režīmus slavinošie objekti jādemontē līdz 15. novembrim. Šis datums jau rīt tiks apstiprināts arī ar Saeimas balsojumu.
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta vairākums atbalstīja rezolūciju, kurā tas aicina pārskatīt Eiropas Savienību veidojošos līgumus un cita starpā paplašināt parlamenta tiesības – ļaut tam pašam rosināt tiesību aktus. Pastāv uzskats, ka šādu tiesību došana ES tuvinātu federālas valsts uzbūvei, ko Latvija vismaz pašlaik neatbalsta.
Ar ambīcijām jaunā politisko sabiedroto kompānijā kļūt par ietekmīgāko reģionālo spēku valstī Latvijas Zaļā partija savā kongresā oficiāli apstiprinājusi lēmumu izstāties no Zaļo un zemnieku savienības un pievienoties būvuzņēmēja Ulda Pīlēna iniciētajam projektam, kurā dalību jau apliecinājusi Latvijas Reģionu apvienība, bet Liepājas partijai un vēl nenodibinātajai U. Pīlēna biedrībai tas vēl stāv priekšā. Tā pat kā ambīciju realizēšana – sociālās aptaujas liecina, ka vēl tikai topošā partiju savienība pagaidām nav spējusi iegūt vismaz 5% elektorāta atbalstu, kas nepieciešams, lai politiskā organizācija iekļūtu Saeimā.
Kopš dienas, kad Valsts kanceleja paziņoja, ka konkursā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu uzvarējis tā līdzšinējais vadītājs Jēkabs Straume, “Konservatīvo” pozīcija šķita neiedragājama – konkursa rezultāti nav pieņemami, un J. Straumes kandidatūra nav atbalstāma. Ceturtdienas Saeimas balsojums uz mirkli lika domāt, ka “Konservatīvo” pozīcija tomēr nav tik monolīta, kā varēja šķist. Nepamatoti.
Reaģējot uz Saeimas pieņemto likumu par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu, Saeimas deputāti saskatījuši iespēju iznīdēt arī ar padomju varoņiem, kolaborantiem un Krievijas pilsētām saistītos ielu nosaukumus. Sastopoties ar Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem, no šīs ieceres tomēr nācās atteikties.
Pirms četriem gadiem sabiedrībā manāmu viļņošanos izraisīja Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa ierosinājums mainīt nu jau ierasto kārtību un 23. un 24. jūnijā svinamo Jāņu vietā atzīmēt astronomiskos saulgriežus, kas ir pāris dienas agrāk. Viņa priekšlikums pēc priekšvēlēšanu laikam tipiskām emocionālām diskusijām tika noraidīts. Tagad ideja par saulgriežu svinēšanu atgriezusies parlamentā. Tiesa, vairs ne tik radikāla, bet vienlaikus dievturu tiesības paplašinoša.
Civilās savienības likums, kas sniegtu līdz šim nesasniedzamas tiesības laulībā neesošiem pāriem – arī viendzimuma, pašlaik ir iestrēdzis ideoloģiju konflikta radītā strupceļā. Koalīcijā strādājošajai Nacionālajai apvienībai apturēt tā apstiprināšanu galīgajā lasījumā palīdzēja incidents Saeimas Juridiskajā komisijā, kad neskaidros apstākļos savu viedokli par likumprojektu mainīja “Konservatīvos” pārstāvošais Aivars Geidāns.
Cīņā pret civilās savienības likumprojektu Nacionālā apvienība izmantojusi Latvijas parlamentārajā vēsturē reti izmantotu taktiku. Tā ar “Saskaņas” atbalstu panāca, ka Saeimas sēdē nav kvoruma, tāpēc galīgajā lasījumā skatāmajam likumprojektam deputāti tā arī nepievērsās, bet Saeimas sēde tika slēgta.
“Konservatīvo” pārliecība, ka konkurss bijis tikai formāls, un partijas “Par cilvēcīgu Latviju” aizvainojums, ka tai, viņuprāt, nepamatoti liegts valsts budžeta finansējums, līdzšinējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Jēkabam Straumem nebūs šķērslis, lai biroju vadītu arī nākamos piecus gadus.
Neveiksmi pēc neveiksmes piedzīvojošajam politiskajam spēkam “Attīstībai/Par!” jātiek galā ar kārtējo ķibeli – Ģenerālprokuratūra pēkšņi kriminālvajāšanai pieprasījusi izdot Mārtiņu Bondaru, kurš, reaģējot uz šīm ziņām, nolēmis nepiedalīties 14. Saeimas vēlēšanās. Viņš uzskata, ka prokuratūras lēmumam ir politiski motīvi.
Nav pagājis pat mēnesis, kopš Latvijas Sociāldemokrātiskā partija un “Par cilvēcīgu Latviju” paziņoja par partiju apvienības “Apvienība Latvijai” dibināšanu, bet šī apvienība jau pašķīdusi. Sociāldemokrāti nolēmuši pievienoties nesen dalīšanos piedzīvojušajai Zaļo un zemnieku savienībai. “Par cilvēcīgu Latviju” pārstāvji dusmas par šādu gājienu gan neturot.
Vjačeslavs Dombrovskis, kas uz lielās politikas skatuves līdz ar Zatlera Reformu partiju uzkāpa pirms 11 gadiem, kopš tā laika savus mērķus centies realizēt četros politiskajos spēkos. Neveiksmīgi. Nu pienākusi kārta piektajam, un šoreiz cerības tiek liktas uz “Attīstībai/Par!”.
Latvijas Reģionu apvienība ir pirmā organizācija, kas kongresā oficiāli apstiprinājusi tās valdes pausto vēlmi 14. Saeimas vēlēšanās startēt vienā sarakstā ar Latvijas Zaļo partiju, Liepājas partiju un būvuzņēmēja Ulda Pīlēna veidoto biedrību.
Ceturtdien Saeima ekonomikas ministra amatā apstiprināja Nacionālo apvienību pārstāvošo Ilzi Indriksoni, kura guva ne tikai koalīciju veidojošo partiju, bet arī Zaļo un zemnieku Saeimas frakcijas atbalstu.
Kamēr Ukraina turpina cīnīties ar tai uzbrukušo Krievijas karaspēku, cīniņš – tikai diplomātisks – notiek arī NATO ietvaros. Zviedrijai un Somijai paziņojot, ka arī tās vēlas pievienoties pasaules varenākajai militārajai aliansei, tās ārlietu ministri vai nu cenšas pārliecināt partnerus, ka šīs valstis būs lielisks sabiedroto rindu papildinājums, vai no paplašināšanās procesa cenšas izsist kādu labumu arī sev.
Par tiesībsargājošo iestāžu vadību rūpi vienmēr turošajiem “Konservatīvajiem” jāsamierinās ar sakāvīti – ne koalīcijas partneri, ne lielākā daļa opozīcijas neuzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izraudzīšanās konkurss bijis neadekvāts, un joprojām atbalsta Jēkaba Straumes pārapstiprināšanu šajā amatā.
