Latvijas divkopienu sabiedrībā saasinoties diskusijai par tā dēvētā uzvaras pieminekļa nākotni un Latvijas pilsonim piedienīgām vērtībām, grūti tveramas, bet vismaz kaut kādas aprises iemantojis Nacionālās apvienības valdes locekļa Jāņa Dombravas solītais likumprojekts, kas ļaus Latvijai atbrīvoties no nelojāliem valstspiederīgajiem.
Jau kopš gada sākuma Saeimas opozīcija cenšas panākt PVN samazināšanu pārtikai un piedāvā risinājumus energoresursu cenu straujās kāpšanas kompensēšanai, taču koalīcija šīs iniciatīvas neatbalsta – tiek gaidīts, kad sāksies sarunas par nākamā gada budžetu, kuru apstiprināt gan nāksies jaunajam Saeimas sasaukumam.
Brīdinājumi par to, ka rudenī strauji pieaugs energoresursu cenas un cilvēkiem pat vajadzētu sākt veidot uzkrājumus, lai varētu apmaksāt rēķinus, izskan aizvien biežāk. Tiek prognozēta arī straujāka inflācija, kas ievērojami paaugstinās arī pārtikas cenas, kuras Saeimas opozīcija vēlētos amortizēt ar PVN samazināšanu un pensiju indeksēšanu divas reizes gadā. Taču koalīcijā šādas idejas atbalstu negūst.
Vērojot, kā atrisinās Nacionālās apvienības radītā valdības krīzīte, opozīcijā vēl skaļāks kļuvis viedoklis, ka koalīciju kopā satur vien bailes zaudēt amatus, bet daudzmaz pieņemamu argumentu par labu šādai taktikai nodrošinājis karš Ukrainā.
Ja Nacionālā apvienība, pieprasot iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju, savu rīcību pamatoti varēja skaidrot ar iekšlietu dienestu nespēju uz adekvātu rīcību 9. un 10. maijā, tad premjerministra pieprasītā apvienību pārstāvošā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisija nu ir neapšaubāmi ievīta apvienības priekšvēlēšanu kampaņā.
Krišjāņa Kariņa vadītā valdība ir visilgāk strādājusī valdība demokrātiskās Latvijas vēsturē, taču ministru maiņa tajā bijusi gana bieža parādība. Tiesa, trīs no četriem maināmajiem ministriem līdz šim bijuši no vienas partijas – “Attīstībai/”Par!””. Pirmdien par savu lēmumu demisionēt paziņoja iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Gaidāms, ka šodien Ministru prezidents un koalīciju veidojošās partijas pievērsīsies jautājumam par Nacionālās apvienības pieprasīto iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju. Līdz šim šī vismaz šķietami ir nopietnākā krīze koalīcijā, taču premjeram ultimātu izteikušās partijas nostāja vedina domāt, ka situācija nemaz nav tik ļauna.
Šodien koalīciju veidojošajām partijām iknedēļas sanāksmē būs jāpārrunā ne tikai ierastie jautājumi par likumdošanas procesu, bet jāpievēršas arī šīs valdības nopietnākajai krīzei, kuru, pieprasot “Atīstībai/”Par!”” pārstāvošās iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju, izraisījusi Nacionālā apvienība.
Premjerministram Krišjānim Kariņam atrodoties komandējumā, Nacionālā apvienība valdības vadītājam izteikusi ultimātu, kuru noraidīt būs grūti – jāatlaiž iekšlietu ministre Marija Golubeva, pretējā gadījumā apvienība atsauc savus ministrus. Ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem šobrīd jātiek galā valdībai, premjeram vajadzēs pārcilvēcīgas diplomāta spējas, lai ministri saglabātu amatā, nesagraujot koalīciju.
Jaunais politiskais piedāvājums: Tavars – Smiltēns – Sesks – Šmits un virs viņiem visiem, lai piedod vārdos nenosauktie, – jaunais nācijas tēvs Uldis Pīlēns, izskatās pietiekami iespaidīgi. Vismaz pagaidām šis uznāciens ir 14. Saeimas vēlēšanu lielākā intriga.
Kaut arī ar bažām gaidītais 9. maijs aizritēja mierīgi, daudziem, arī kārtības sargātājiem, 10. maija notikumi nāca negaidīti un neprognozēti. Vieni lēš, ka notikumi pie tā dēvētā uzvaras pieminekļa bija prokremlisko organizāciju organizēti, citi pieļauj, ka tos izprovocēja pirmdien nolikto ziedu novākšana agrā trešdienas rītā.
Latvijai jau tuvākajā nākotnē prognozējot ārkārtīgi sarežģītus laikus, būvuzņēmējs Uldis Pīlēns ap sevi pulcē partijas un bezpartejiskos un sola, ka ar formulu, kas pirms 25 gadiem izrādījusies veiksmīga, izlabos valstī ilgstoši ielaistās problēmas un nepieļaus jaunu rašanos.
Divdesmit gadu ilgušās Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas politlaulības “de facto” ir izirušas. Kaut arī attiecību laušana “de iure” vēl nav noformēta, šodien zaļie ar jaunajiem partneriem jau sola iepazīstināt ar saviem nākotnes plāniem. Laika juridiskajām lietām, ņemot vērā, ka 14. Saeimas vēlēšanas jau klauvē pie durvīm, gan nav atlicis daudz.
Lai priekšvēlēšanu kampaņā pie partijas mundiera varētu piespraust kādu vēlētāju uzmanību piesaistošu ordeni par padarītajiem darbiem, vēlēšanām tuvojoties, partiju vēlme kļūt par kādas iniciatīvas autoru par spīti loģikai un koalīcijas koleģialitātei kļūst nepārvarama. To paši politiķi dēvē par politisko greizsirdību. Šoreiz tās spēlītēs nokļuvuši padomju varu slavinošie pieminekļi.
Konkursa komisija, izvērtējot divas konkursā startējušās kandidatūras, atzinusi, ka līdzšinējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume ir cienīgs turpināt vadīt biroju arī otru pilnvaru termiņu. Viņa kandidatūra vēl jāapstiprina Saeimai, kas, visticamāk, tā arī notiks, bet paredzams, ka J. Straumem un konkursa rīkotājiem būs jāatbild uz dažiem ne pārāk tīkamiem jautājumiem un jāuzklausa arī asa kritika.
Pētījumu centra SKDS apkopotā informācija liecina, ka vismaz kopš 1999. gada lielākā daļa sabiedrības Valsts prezidentu labprāt vēlētu pati. Tautas vēlmi pašai izraudzīties valsts augstāko amatpersonu politiskās partijas nereti izmanto balsu “makšķerēšanai” priekšvēlēšanu laikā. Piemēram, tikai 16 dienas pirms šīs Saeimas vēlēšanām šāds likumprojekts tika nodots izskatīšanai komisijās. Un tur arī palika bez tālākas virzības. Tagad, piecus mēnešus pirms vēlēšanām, par atbalstu tautas vēlēta prezidenta idejai paziņojusi “Saskaņa”.
Spriežot par kopīgu vēlēšanu sarakstu veidošanu, pieredzējuši politiķi mēdz teikt, ka politikā 1+1 ne vienmēr ir 2. Reizēm rezultāts ir 3, bet reizēm – 0,5. Kā šis vienādojums strādās 14. Saeimas vēlēšanās, uz savas ādas nolēmuši pārbaudīt divi politiskie spēki, kuru izredzes, atsevišķi vērtējot to līdzšinējo pieredzi un aktuālos partiju reitingus, maz kurš iedrošināsies vērtēt optimistiski. Partiju apvienību “Apvienība Latvijai” nodibinājusi “Par cilvēcīgu Latviju” un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
Jau līdz šim nepilsoņiem, kas nevēlas vai nespēj naturalizēties, bija jāsamierinās, ka tiem liegtas daudzas tikai pilsoņiem piekrītošas tiesības. Nu šiem ierobežojumiem pievienots jauns – līdz šim nelabprāt ar politiku saistītajā sporta nozarē.
Civilās savienības likums, kas paver iespēju legalizēt arī viendzimuma pāru attiecības, paver jaunas imigrācijas durvis. Šādi, norādot uz potenciālajiem draudiem valsts drošībai, likumprojektu tulko Saeimā pārstāvētās partijas, kas apņēmušās nepieļaut tā apstiprināšanu.
Šodien Saeima balsos par likumprojekta, kas padarīs vienkāršāku tādas partijas darbības apturēšanu, kas cita starpā attaisno genocīdu un atbalsta darbības, kas vērstas uz demokrātisku valstu teritoriālās integritātes un neatkarības graušanu, nodošanu komisijām. Paredzams, ka likumprojekts tālāk tiks virzīts bez aizķeršanās, bet pirmā partija, kas varētu tikt pakļauta šai normai, ir Latvijas Krievu savienība.
Aizvadītajā nedēļā Rīgā tiekoties Baltijas valstu premjerministriem, tie paziņoja, ka savās valstīs centīsies panākt tādu NATO klātbūtni, kas nepieļauj pat domu par uzbrukumu tām. Premjerministri uzskata, ka šāds efekts var tikt panākts ar NATO divīzijas jeb vismaz 10 tūkstošu karavīru pastāvīgu klātbūtni.
