Politika

Reti piedzīvojamā vienprātībā Saeima Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā ievēlējusi ilggadēju drošības iestāžu darbinieku un biroja bijušā direktora Jāņa Maizīša vietnieku Egilu Zviedri. Viņš uzskata, ka nav svarīgi, kas vada SAB. Jo tā funkcijas un uzdevumu nosaka likums.

Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija tā arī nespēja pārliecināt partnerus koalīcijā, ka, pasargājot iedzīvotājus no energoresursu cenu straujā kāpuma, nepieciešams samazināt tiem piemērojamo PVN likmi, uz ko ilgstoši aicinājusi arī opozīcija. Neraugoties uz to, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars ar sarunās panākto ir apmierināts.

Turpinoties Ukrainas, NATO alianses un ASV konflikta eskalācijai ar Krieviju, Latvija apzina līdz šim paveikto savas drošības stiprināšanā un turpmāko rīcību – ir jāsāk būvēt bruņumašīnas, jātiek pie pretgaisa artilērijas, kaujas droniem, Eiropas fondiem aizsardzības nozarei, jāizdomā, kā rekrutēt vairāk karavīru, un vēl jācer, ka Vācija militārajā jomā sāks uzvesties kā Eiropas lielvalstij pieklājas.

“Par cilvēcīgu Latviju” – partija, kas kādreiz bija pazīstama ar “KPV LV” vārdu un kas 13. Saeimā sākotnēji izveidoja otro lielāko frakciju – savas pozīcijas parlamentā jau sen zaudējusi. Nu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tai parlamenta vēlēšanu gadā liedzis arī valsts finansējumu, taču šī politiskā spēka līderi nav zaudējuši optimismu un gaidāmajās vēlēšanās sola piedalīties.

Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir veicis apjomīgu sabiedriskās domas izpēti, tostarp izmērījis arī uzticēšanos Latvijas valdības ministriem pērnajā gadā. Jāsecina, ka starp viņiem vismazāko ļaužu uzticību bauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!” (AP)).

Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Johansone aizvadītajā nedēļā Latviju līdz ar Lietuvu un Poliju kritizēja par mūsu metodēm, kas tiek izmantotas, lai neielaistu valsts teritorijā nelegālos imigrantus, kas mēģina iekļūt no Baltkrievijas.

Krišjāņa Kariņa vadītā valdība, pie varas esot jau 1090 dienas, kļuvusi par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē. Ar šādu rādītāju premjers, protams, var lepoties, taču sabiedrības acīs premjers pārbaudījumu ar pandēmijas krīzi nav izturējis.

Ceturtdien valdošā koalīcija Saeimā noraidīja Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu, kas ievērojami samazinātu iedzīvotāju rēķinus par elektroenerģiju.

Uzreiz pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Egils Levits pauda gatavību kļūt par visas Latvijas tautas prezidentu, taču no šī mērķa aizvadītajos prezidentūras gados viņš ir tikai attālinājies. Ņemot vērā dažas likumsakarīgas vai nacionālas atšķirības, viņš ir valstī nepopulārākais politiķis.

Rīt Saeimas Nacionālās drošības komisija iepazīsies ar Nacionālās drošības padomes sestdien izvirzīto kandidātu vakantajam Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Padomes locekļi pauduši pārliecību, ka kandidāts gūs plašu Saeimas atbalstu, taču opozīcijā strādājošie deputāti pagaidām ir nogaidoši. Daži par kandidātu gan izsakās pozitīvi, bet gaida pārstāvēto partiju verdiktu.

Kopš Vaira Vīķe – Freiberga pēc diviem prezidentūras termiņiem devās pelnītajā atpūtā, nākamie Valsts prezidenti izvēlīgajai Latvijas tautai tā arī pa īstam neiepatikās. Viens it kā pateicības aploksnē ņēmis, cits žurnālistus piekaut draudējis, arī ar svešvalodu zināšanām reti kurš spējis priecēt. Pat noteiktam Latvijas novadam raksturīgā izloksne daudziem traucējusi, taču neviens no šiem daudz kritizētajiem prezidentiem nav kritis tik dziļā tautas nežēlastībā kā četras svešvalodas pārzinošais Egils Levits, kuru tikai pirms nepilniem trijiem gadiem mums pieteica kā “spožu zvaigzni”.

Nespējot citādi pretoties nospiedošajam Saeimas vairākumam, kas atbalsta 40 miljonu eiro pakāpenisku izmaksu Latvijas ebreju kopienai, Nacionālā apvienība ķērusies pie pēdējā salmiņa – Finanšu izlūkošanas dienesta. Partiju pārstāvošais Aleksandrs Kiršteins vērsies dienestā, lai pārliecinātos, ka naudas pārvaldīšana netiek uzticēta personai, kuras darījumu partneru vidū ir starptautisko sankciju sarakstā iekļautie.

Reaģējot uz jauno Covid-19 paveidu, kas sācis strauji izplatīties arī Latvijā, koalīcija vienojusies ārkārtējo situāciju, kurai bija jābeidzas 11. janvārī, līdzi nesot dažādus atvieglojumus līdzšinējos epidemioloģiskajos ierobežojumos, pagarināt līdz pat februāra beigām. Valdošās partijas sola, ka būtiskas izmaiņas ierobežojumos netiks ieviestas, vien stingrākas prasības publiskajās vietās valkājamajām maskām. Nu vairs nevarēs pārvietoties ar auduma maskām vai parastajām zilajām medicīniskajām. Tagad būs nepieciešamas FFP-2 maskas.

Valdību veidojošajām politiskajām partijām vienojoties par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz pat februāra beigām, daudziem, par spīti valdošo partiju solījumiem, radušās bažas, ka drīz vien gaidāms jaunu epidemioloģisko ierobežojumu vilnis. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!””) uzskata, ka šādām bažām vismaz pagaidām nav pamata, bet ārkārtas situācijas saglabāšana ir vien juridisks instruments, kas ļauj operatīvi reaģēt uz valstī notiekošo.

Krišjāņa Kariņa valdības izveidošana bija otra ilgākā neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas laikā, bet nākamās valdības sastiķēšana varētu sasniegt jaunu rekordu. Partiju reitingi iekļūšanu 14. Saeimā cerīgu padara astoņām partijām, bet Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, vērojot strauju vēlēšanas apmeklēt gribētāju skaita pieaugumu, lēš, ka parlamentā varētu tikt ievēlētas pat desmit partijas.

Cerot, ka pandēmijas nomāktībai punkts tiks pielikts šogad, bet apzinoties, ka precīzu šī priecīgā brīža datumu noteikt nespēj neviens, Valsts prezidents Egils Levits, sagaidot 2022. gadu, valsts pārvaldi aicina atbalstu pandēmijā cietušajiem sniegt, nešķirojot cilvēkus.

Jau šis gads vēsturē tiks iezīmēts ar politiķu nespēju atbildīgos brīžos pieņemt nepopulārus, bet vajadzīgus lēmumus. Nākamais, saglabājoties kovidkrīzei un strauji sadārdzinoties energoresursiem, solās būt vēl haotiskāks. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka nākamgad plānoto Saeimas vēlēšanu dēļ vajadzīgus, kaut arī nepopulārus lēmumus redzēsim vēl mazāk – pār tiem dominēs koalīcijas partiju savstarpējie ķīviņi.

Saeima šī gada rudens sesijā – no 1. septembra līdz 27. decembrim – galīgajā lasījumā pieņēmusi 137 likumus: 12 jaunus likumus un 125 grozījumus likumos.

Ik gada nogali Neatkarīgā valstī vadošajai pētnieciskajai kompānijai SKDS pasūta pētījumu par politiķu un augstāko valsts amatpersonu vērtējumu sabiedrības acīs. Šī gada sākumā šis pētījums vēstīja, ka sabiedrība ir vīlusies Valsts prezidentā Egilā Levitā. Diemžēl nu jau aizritējušajā gadā nekas nav mainījies. Valsts pirmās amatpersonas snieguma vērtējums visu gadu kļuvis aizvien zemāks un zemāks.

Saeimas deputāti Viktors Valainis un Ralfs Nemiro tomēr nav iesaistīti politiskā kukuļošanā. To, izvērtējot lietas apstākļus, atzinis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Iesaistītie deputāti par radītajām neērtībām aizvainoti nejūtas.

Saruna ar Vjačeslavu Dombrovski

Valdības lēmums uz gada izskaņas svētku laiku samazināt atsevišķus epidemioloģiskos ierobežojumus, paverot plašākas pulcēšanās iespējas veikalos, izklaides iestādēs un baznīcās, Valsts prezidentā Egilā Levitā raisījis neizpratni un mudinājis viņu kritizēt valdošās koalīcijas lēmumu. Saeimas vairākums, kurš valdības lēmumu trešdien pārapstiprināja, ir pretējās domās.