Politika

Tuvojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, opozīcija aizvien biežāk pauž neapmierinātību ar koalīcijas attieksmi pret kolēģiem opozīcijā. Pēdējais skaļākais konflikts, kas mēneša laikā divas reizes tika skatīts Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, norisinājās starp “Neatkarīgo” frakcijas pārstāvi Māri Možvillo, “Saskaņas” deputātu Ivanu Klementjevu un Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošo Raimondu Bergmani.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien nolēma neierosināt lietu pēc opozīcijas deputātu iesnieguma, kurā viņi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju Juri Rancānu apsūdz Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumos un centienos ierobežot opozīcijas tiesības paust savu viedokli.

Pašreizējai krīzei ir vairāki cēloņi, un Covid-19 pandēmija ir nebūtiskākā no tiem. Patiesībā pandēmija tikai atklāja visas mūsu valsts reālās problēmas, padarot tās pamanāmas un pilnīgi acīmredzamas.

Aizvadītajā sestdienā viena no koalīciju veidojošajām partijām – “Latvijas attīstībai” – aizvadīja savu kongresu. Tajā tika iezīmēti akcenti, ar kuriem organizācija nākamajā gadā plānoto 14. Saeimas priekšvēlēšanu laikā uzrunās vēlētājus, un izveidota jauna partijas institūcija – konvents.

Kaut arī formāli partijas “Latvijas attīstībai” līderi ir tās trīs līdzpriekšsēdētāji, organizācijas kongress apliecināja, ka de facto līderis joprojām ir skandāla Rīgas domē dēļ priekšsēdētāja amatu zaudējušais Juris Pūce, kurš ne tikai detalizēti iezīmēja partijas programmu nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet arī – atšķirībā no līdzpriekšsēdētājiem – kritizēja koalīcijas partnerus.

Nav šaubu, ka Saeimas valdošā koalīcija dažu opozicionāru pieprasīto iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju neuztvēra nopietni un politiķes amats apdraudēts netika. Taču arī šajā situācijā ministres pārstāvētais politiskais spēks nodemonstrēja Saeimā reti sastopamu politisko kultūru.

Opozīcijā strādājošās “Saskaņas” pārstāvis Boriss Cilevičs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, uzklausot Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītāju Zandu Pūci, pauda interesi par to, vai fonda konkursos, kuros tiek sadalīti valsts līdzekļi medijiem, tiek nodrošināta ekspertu neatkarība.

Dažus risinājumus, kas enerģijas patērētāju maciņos kompensē energoresursu cenu straujo kāpumu, valdība jau ieviesusi, taču, cenām turpinot augt, tie nespēj aizsniegt visus iedzīvotājus. Universāls risinājums kavējas, jo valdība uzticējās prognozēm, kas solīja zemāku cenu atgriešanos, bet koalīcijas partneri nespēj vienoties par risinājumu, kas skartu gan gāzes, gan elektrības cenas.

Kaut arī vairāki tiesību eksperti, tajā skaitā arī Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumā Jānis Pleps, atzinuši, ka, par spīti Satversmes Saeimas deputātiem garantētajai imunitātei pret aizturēšanu, Alda Gobzema aizturēšana viņa “Rododendra” kampaņas laikā bija likumīga, desmit Saeimas opozicionāri ir pretējās domās.

Vērojot tendences energoresursu tirgū, Saeimas opozīcija jau kopš septembra aicinājusi valdību gāzei un elektrībai uz noteiktu laiku piemērot samazinātu PVN likmi – no 21% uz 5%. Koalīcija opozīcijas rosinājumus līdz šim noraidījusi, bet, ziņām par resursu sadārdzināšanos kļūstot aizvien skaļākām, arī tā beidzot reaģējusi.

Faktu, ka Valsts prezidents nepamatoti iejaucies Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanās, kurās vienīgā kandidāte bija viņa kancelejas vadītāja vietniece Irēna Kucina, Saeimas vairākums nevērtē kā tādu, kas spētu aizēnot viņas pieredzi. Prezidenta protežē ar pārliecinošu vairākumu ceturtdien tika ievēlēta atbildīgajā amatā.

Šodien Saeima kriminālvajāšanai izdos pie frakcijām nepiederošo deputātu Jāni Ādamsonu, kurš tiks tiesāts par spiegošanu. Pretēji līdz šim praksē paustajai uzticībai tiesu varai, šoreiz “Saskaņa”, no kuras saraksta J. Ādamsons tika ievēlēts šajā Saeimā, viņa izdošanu balsojumā neatbalstīs.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems, kurš savas kampaņas laikā pirmdien tika vairākkārt aizturēts dažādās valsts pilsētās, uzstāj, ka viņa aizturēšana un roku dzelžu uzlikšana bijusi nelikumīga. Viņam nepiekrīt ne tikai Valsts policijas vadība, bet arī Saeimas vairākums. Tiesa, diskusijas par šo jautājumu neizpaliks, jo nav skaidrības par likumu savietojamību.

Latvijas medijos parādījusies ziņa, ka Zedelgemā (Beļģijā) nolemts novākt Latviešu leģiona karagūstekņiem veltīto pieminekli, kas pilsētiņā tika atklāts 2018. gadā. Taču eiroparlamentāriete, kas seko šiem notikumiem, uzskata, ka tiek izplatīta nepatiesa informācija.

Jaunievēlētais Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka 14. Saeimas priekšvēlēšanu laiks būs ļoti saspringts, jo daudzām partijām ir pieejami valsts garantētie, kampaņām nepieciešamie līdzekļi, bet to reitingi daudz neatšķiras.

Par Nacionālās apvienības priekšsēdētāju atkārtoti kļuvis Raivis Dzintars, kuram politiskā organizācija būs jāvada 14. Saeimas vēlēšanu cīņās. Tās politiķis prognozē ļoti saspringtas, taču par Nacionālās apvienības nozīmi valsts attīstībā arī nākotnē viņam nav ne mazāko šaubu.

Rīgai šonedēļ pulcējot NATO dalībvalstu ārlietu ministrus, tika spriests gan par Krievijas un Ukrainas saspringtajām attiecībām un iespējamo militāro konfliktu, gan par alianses stratēģiskās koncepcijas pielāgošanu jaunajai situācijai starptautiskajā arēnā.

Kaut arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izskatīšanai nodota sabiedrības iniciatīva, kas mudina noteikt, ka “neattaisnoti nevakcinētajiem” jāmaksā par medicīnisko palīdzību, likuma formu šī iniciatīva nepiedzīvos.

Saeima sākusi darbu pie grozījumiem imigrācijas likumā, ar kuriem iecerēts daļēji atteikties no termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas apmaiņā pret investīcijām Latvijas ekonomikā. Visticamāk Nacionālā apvienība rosinās no šīs prakses atteikties pavisam, taču tai nav ticības, ka koalīcija kopumā ir gatava šādam lēmumam.

Pieņemot Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs – viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra.

Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīva izveidot Valsts padomi, kurā likumdošanas procesa pilnveidošanu veiktu augsti apmaksāti juristi, pagaidām tālāk nevirzās, taču E. Levita jaunrades dzirksts jaunu amatu veidošanā nav dzisusi. Saeimā jau iesniegts prezidenta izstrādāts likumprojekts, kas rosina ieviest valsts ministra amatu. Saeimā šo priekšlikumu vērtē ar aizdomām.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai cenšoties saprast, ko jaunizveidotā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paveikusi darba pirmajās 100 dienās, komisijā izvērtās diskusija par sabiedriskā medija neatkarību un tās robežām. Interesanti, ka pretēji ierastajam par sabiedriskajiem medijiem nu sūdzas arī koalīcijas pārstāvji, kuriem šķiet, ka mediji nepievērš to pārstāvētajām partijām pietiekamu uzmanību.