Politika

Latvijas Zaļā partija ir gatava pārskatīt savas attiecības ar pašlaik otru populārāko politisko spēku ‒ Latvijas Zemnieku savienību un pat pārtraukt partiju apvienību veidojošo sadarbību. Politiskās organizācijas radīšanas idejas autori un realizētāji gan uzskata, ka tā ir nepārdomāta ideja, kas nenesīs labu ne zaļajiem, ne zemniekiem.

Rīgas domes jaunā valdošā koalīcija savas darbības pirmajā laikā ir izcēlusies ar spožiem darbiem rīdzinieku labā. Ir izveidoti divi vicemēru posteņi, Rīgas mēram un vicemēriem kopā būs 11 padomnieki. Tātad tiek radītas darbavietas!

Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vakar prezentēja jaunākos dokumentu izstrādājumus, kas attiecas uz nākotnes transporta politiku. Covid apstākļos ierēdniecību apsēdis neizskaidrojams ekooptimisms – līdz 2027. gadam iedzīvotāji masveidā atteiksies no iekšdedzes dzinējiem un pārsēdīsies uz veselīgiem velosipēdiem vai brīnišķīgu sabiedrisko transportu, kas kursēs pa jauniem un klusiem ceļiem. Ja nu kāds tomēr vēlēsies palikt uz četriem riteņiem, viņš drīkstēs vērsties bankā pēc aizņēmuma elektroauto iegādei.

Ceturtdien ES publicēja to personu sarakstu, kuras pakļautas sankcijām par Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija indēšanu ar ķīmisko kaujas ieroci “Novičok” šā gada 20. augustā. Šajā sarakstā iekļauti trīs augsta ranga Krievijas prezidenta administrācijas darbinieki – Kirijenko, Jarins un Meņailo, Federālā drošības dienesta direktors Bortņikovs un divi aizsardzības ministra vietnieki – Popovs un Krivoručko.

Šonedēļ Saeimas komisijas sāks strādāt pie nākamā gada budžeta pieņemšanas, kuru parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nodēvējusi par “solījumu pildīšanas budžetu”.

Linda Liepiņa Saeimā tika ievēlēta no KPV LV saraksta, taču pēc nepilniem septiņiem mēnešiem viņa izstājās no partijas un tās Saeimas frakcijas. Viens no galvenajiem iemesliem šādam solim – nespēja samierināties ar to, ka KPV LV atbalstīja Krišjāņa Kariņa valdību. Piektdien, 16. oktobrī, viņa nolēma nolikt Saeimas deputāta mandātu.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

„Kāds, iespējams, cerēja, ka mākslas zibakcijas ķieģeļi ielidos Saeimas logos, un tagad ir vīlies, ka tā nenotika. Mūsu mērķis tomēr ir sakārtot radošo vidi, nevis bruģēt ceļu uz politiku kārtējiem ambiciozajiem nemākuļiem,” teic rakstnieks un žurnālists, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, ar kuru šodienas saruna.

Ir virkne institūciju, kas ir radījušas problēmas pašreizējai valdību veidojošajai koalīcijai – piemēram, Satversmes tiesa, Tiesībsarga birojs. Tiesībsargs Juris Jansons varētu arī mierīgi sēdēt savā birojā, saņemt algu un neko nedarīt. Taču tiesībsargs Juris Jansons nesēž mierīgi birojā, bet ir aktīvs.

Latvijas ietekmīgāko un bagātāko nevaldības organizāciju apzeltīšana ar 8,5 miljoniem eiro notiek bez jebkādas uzraudzības no valsts puses. Tādējādi sabiedriskās domas un procesu ietekme pašlaik tiek formēta atbilstoši ārvalstu priekšstatiem par Latvijas nevaldības sektora vajadzībām.

Pretēji pēdējo četru gadu ierastajai praksei, Valsts prezidentam nākamgad nav paredzēts algas pielikums, liecina valdības apstiprinātais nākamā gada valsts budžeta projekts, ko Saeimā iesniedza finanšu ministrs Jānis Reirs. Ministri, kuri balsoja par šo likumprojektu, gan paši nākamgad saņems lielāku algu nekā šogad. Arī citām valsts amatpersonām nākamgad ir paredzēts algas pielikums, pat neskatoties uz krīzi. Tiesa, galavārdu par nākamā gada valsts budžeta izdevumiem, arī par prezidenta algas un reprezentācijas izdevumu lielumu, teiks Saeima.

Karaļi, cari, imperatori un hani, kad valsts kasē sāk aptrūkties nauda, visos laikos ir ķērušies pie nodokļu pacelšanas un jaunu nodokļu izdomāšanas. Tā arī mūsu iznesīgā premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība ir cītīgi un mērķtiecīgi nīcinājusi ārā tranzīta un komercbanku nozares, tamdēļ valstī naudas kļūst aizvien mazāk.

Jāatzīst, ka vēl jau Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere neko nav zaudējusi. Viņa vēl var, kā bija cerējusi, kļūt par Satversmes tiesas (ST) tiesnesi, bet jebkurā gadījumā rūgtumiņš paliks. Ceļš uz šo amatu, kurš vēl nesen šķita viegls un bez būtiskiem šķēršļiem, izrādījās visai grumbuļains. Turklāt šos šķēršļus ceļā saliek nevis kādi ļauni nelieši no pretinieku nometnes, bet gan nosacīti savējie. Kā risinājās notikumi?

Viesnīcu īpašnieki var cerēt vismaz uz dialogu ar Rīgas domes jauno vadību, kas apsver iespēju krīzes māktajai nozarei palīdzēt ar atlaidēm nekustamā īpašuma nodoklim. Ir piedāvājums arī turpināt pelnīt. Nedaudz, bet tomēr.

Pagājušajā ceturtdienā notika 13. Saeimas rudens sesijas devītā (attālinātā ārkārtas) sēde. Lai gan deputātiem pēc ārkārtas režīma atcelšanas bija gana laika, lai ne tikai padomātu, bet pat pieņemtu grozījumus Saeimas kārtības rullī, kur būtu aprakstīta attālinātas likumu pieņemšanas kārtība atbilstīgi mūsdienu jauno tehnoloģiju iespējām, šāds jautājums tā arī netika aktualizēts.

Jāatzīst, ka virsrakstā uzdotais jautājums ir diezgan komplimentārs mūsu skandalozajam politiķim. Droši vien pareizāk būtu jautāt – kādas ir Gobzema izredzes pretendēt uz vietējā Žirinovska titulu, bet paliksim pie sākotnējā jautājuma – vai Gobzems var kļūt par tik lielas Latvijas iedzīvotāju daļas līderi, lai tiktu uztverts kā iespējamais valsts vadītājs – premjers (attāls analogs ASV prezidentam)? Vēl jo vairāk tāpēc, ka pats Gobzems visos iespējamos veidos uzsver šīs savas ambīcijas un cenšas uzvedībā kopēt Trampu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar noraidīja koalīcijā strādājošās partijas KPV LV pārstāvja Kaspara Ģirģena priekšlikumu ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi sabiedriskajai ēdināšanai un noteiktiem pārtikas produktiem.Deputāts piedāvāja likumā noteikt, ka sabiedriskajai ēdināšanai būtu piemērojama 12% PVN likme.

Par aicinājumu “iziet ielās”, par pasākumu, kurā ieradās ne ta 200, ne ta 2000 cilvēki, par kovidu un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputātu Aldi Gobzemu.

Covid-19 slimība ir lipīga un nejauka, kā saka veselības ministre Ilze Viņķele. Par to jau arī nav šaubu. Slimība varbūt nav tik ļoti bīstama tiem, kam ir stipra imunitāte, lai gan arī nekad nevar zināt. Tiem, kam ir jau liels vecums un vairāku slimību komplekts, klāt vēl saķert kovidu var būt nāvējoši.

„Mūsu valdībai un fanātiskajiem panikas cēlājiem Pasaules veselības organizācijas (PVO) dokumenti būtu jālasa, lietojot smadzenes. Bet viņi lasa PVO dokumentus burtiski, rada drausmīgus ierobežojumus bērniem mācīties, slimniekiem – ārstēties, ražotājiem – eksportēt, bet pārējiem cilvēkiem – domāt. Visiem ir jānotic valdības hipohondriķiem un jāvelk maskas, it kā mums būtu jāiespiežas pārpildītā Honkongas metro vai Indijas starppilsētu vilciena vagonā,” spriež ārsts Pēteris Apinis. Šodien intervija ar viņu.

Valdība akceptējusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz palielināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Cigaretēm akcīzes likmi cels par 5%, bet karsējamai tabakai – par 32%. Šis lēmums lielos vilcienos sakrīt ar viena tabakas ražotāja, proti, "Japan Tobacco International" vēlmēm, ko pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas uz Finanšu ministriju aiznesa Jaunā konservatīvā partija (JKP).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nupat izrakstījis piepes diviem augstiem amatvīriem ‒ par amatu nelikumīgu savienošanu sodījis Saeimas deputātu Ilmāru Dūrīti un bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti.