Politika

Kā ziņo “LTV Panorāma”, līdztekus grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz visās augstskolās izveidot tās pārraugošas padomes, Izglītības un zinātnes ministrija virza arī grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas ievērojami sašaurinātu to informācijas apjomu, ko publiskajās deklarācijās norāda valsts amatpersonas. Šī iecere jau guvusi atbalstu valdībā un tiks virzīta uz Saeimu.

Cīņā par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecības pārtraukšanu Brīvības gatvē Jaunajai konservatīvajai partijai lemta dubulta sakāve. Lielākā Saeimas deputātu daļa šo ieceri neatbalstīs. Arī Rīgas pilsoniskie aktīvisti, kas cīnījušies par “Marsa” parka saglabāšanu, bet galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās startēs ar koalīcijas partijām, kas atbalsta specdienesta ēkas būvniecību parka teritorijā, no saviem partneriem nenovēršas.

Kaut arī ārkārtējās situācijas dēļ politisko debašu iespējas patiešām ir ierobežotas, tas nav pietiekams pamats, lai likumdevējs atliktu valsts stratēģiskajai attīstībai nozīmīgu reformu, piemēram, administratīvi teritoriālās reformas, ieviešanu. Šādu pozīciju pirmo reizi pēc gandrīz divu mēnešu pārtraukuma, tiekoties ar mediju pārstāvjiem, klātienē pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas sabiedrība kļuvusi kritiskāk domājoša, bet mediji savu darbu dara ar lielāku atbildību. Pie šāda secinājuma, apspriežot dezinformācijas izplatību krīzes apstākļos, otrdien nonāca vairāku iestāžu pārstāvji.

Uzturot spriedzi konfliktā ar Jauno konservatīvo partiju, KPV LV nolēmusi nepieļaut Jura Juraša dalību jaunā ģenerālprokurora izraudzīšanās procesā. Taču šajā cīņā koalīcijas partneru atbalstu viņiem nesagaidīt. Arī tādēļ, ka J. Jurašs šajā Saeimas sasaukumā nav vienīgais, kuram netika liegts amats, neraugoties uz to, ka pār viņu guļas aizdomu ēna par kriminālu nodarījumu.

Valdības un koalīcijas partiju sanāksmju, Saeimas un tās komisiju attālināto sēžu fonā turpinot gruzdēt Jaunās konservatīvās partijas un KPV LV konfliktam, parlamenta virtuālajos kuluāros pieņemas spēkā baumas par iespējamām izmaiņām koalīcijas partneru vidū. Subjekts, ap kuru vijas šīs tenkas, tās noraida kā nepamatotas, taču pagaidu administratoru ieilgusī valdīšana Rīgā, smagi nākošā administratīvi teritoriālā reforma un nākamā gada budžeta apstiprināšanas gaidas izmaiņas koalīcijā patiešām varētu veicināt.

Jaunā koronavīrusa diktētie noteikumi nosaka, ka šogad arī Latvijas sabiedrību šķeļošajām 9. maija svinībām jānotiek attālināti. Lai nebūtu ne mazāko iespēju pulcēties ierastajā Uzvaras laukumā, policija kontrolēs, lai tā apkārtnē ne apstātos, ne stāvētu automašīnas. Savukārt Saeima pāris dienas pirms daudzus kaitinošā datuma rada laiku, lai līdz ar krīzes seku mīkstināšanai paredzētiem likumprojektiem pieņemtu šogad jau otro rezolūciju, kurā starptautisko sabiedrību aicina nesamierināties ar Krievijas interpretāciju par Otrā pasaules kara notikumiem.

Valdība, visticamāk, pagarinās ārkārtas situāciju Covid-19 izplatības dēļ, taču varētu vienoties par ierobežojumu mazināšanu. Pirms šodien paredzētās ārkārtas valdības sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šo jautājumu vērtē juristi, jo ar ārkārtas situāciju ir saistītas arī valstī paredzētās sociālās garantijas un citi atbalsta mehānismi gan ekonomikai, gan veselības un izglītības nozarēm.

Jaunā koronavīrusa izraisītā krīze un tās seku mīkstināšanai aizsāktās tālmācības programmas varētu būt labs pamats pilnīgai pārējai uz mācībām valsts valodā. Šāda nostāja saklausāma Izglītības un zinātnes ministrijas un politiķu atbildēs Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas sūdzībai par to, ka mācību TV kanālā "Tava klase" trūkst satura mazākumtautību valodās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iecere politisko partiju valdes locekļiem noteikt atbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, Saeimas atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā cietusi sakāvi. Komisijā strādājošie partiju pārstāvji uzskata, ka biroja vēlme ir nesamērīga.

Mēģinot steidzināt t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanu, valdošā koalīcija dzen cauri Saeimai grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ierobežo cilvēktiesības, ‒ “Neatkarīgā” pārliecinājās, vērojot attālināto Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdi.

Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem ar Valsts prezidentu Egilu Levitu uzsākot sarunas par Satversmes 81.panta, kurš valdībai deva tiesības pieņemt noteikumus ar likuma spēku, atjaunošanu kļūst skaidrs, ka pamatlikuma grozīšanai nepieciešamo konstitucionālā vairākuma atbalstu iecere var gūt, ja vien jaunajā panta redakcijā tiks iestrādāts valdību kontrolējošs mehānisms.

Jau gandrīz divus mēnešus politikā dominē jaunā koronavīrusa un tā radītās slimības Covid-19 noteiktā dienaskārtība, kas daudziem likusi aizmirst kādreizējās rūpes un ķīviņus. Tieši tā pat arī valsts augstāko amatpersonu neatkarības atjaunošanas svinīgajās runās vīruss atstāja savas pēdas. Pat Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nepievērsās iecienītajām tēmām - ne valsts valodas jautājumam, ne potenciālajiem draudiem no lielā Austrumu kaimiņa. Tā Valsts prezidents Egils Levits savā svētku uzrunā, kuru viņš ārkārtējai situācijai atbilstoši mazā vērotāju skaita priekšā noturēja pie Brīvības pieminekļa, vilka paralēlas starp neatkarīgas valsts nodibināšanu 1918.gadā, neatkarības atjaunošanu pirms 30 gadiem un tautas vienotību cīņā ar jauno vīrusu.

Pēdējo dienu laikā var runāt par diviem svarīgiem notikumiem. Viens no tiem ir saistīts ar “Neatkarīgās” vēsturi. 29. aprīlī tipogrāfijā “Mūkusala” tika iespiests pēdējais “Neatkarīgās Rīta Avīzes” numurs papīra formātā.

Ir grūti iedomāties, kas notiktu, ja 1990. gada 4. maijā Augstākās Padomes balsojumā pietrūktu balsu, lai apstiprinātu Neatkarības deklarāciju. Mēs iesākumā būtu kaut kāda „autonomā padomju republika”, kas, sabrūkot PSRS, nonāktu „neatkarīgo republiku savienībā”. Tomēr tajā pašā 1990. gada pavasarī Rietumvācijā dzīvojošais starptautisko tiesību speciālists, Latvijas Tautas frontes domnieks un Pilsoņu kongresa delegāts Egils Levits kopā ar domubiedriem, būdams Latvijā, radīja 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas koncepciju. 1990. gada 30. aprīlī Levits atkal ielidoja Latvijā, kur Rīgas lidostā viņu jau gaidīja LPSR drošībnieki, lai arestētu un caur Maskavu izsūtītu atpakaļ uz Frankfurti. Latvijā Egils Levits varēja atgriezties tikai pēc 1991. gada 21. augusta – pēc puča, kas eskalēja PSRS sabrukumu.

Kroņvīrusa rosinātās prioritāšu maiņas dēļ socioloģisko pētījumu kompānija SKDS partiju reitingus pašlaik nemēra. Arī sabiedrības interese par tiem vai vēlēšanām ir ievērojami mazinājusies, taču politikas teorētiķi uzskata, ka krīzes situācijās lielākās zaudētājas ir populistiskās partijas, bet praktiķi norāda – pēc ārkārtas situācijas atcelšanas nopietni pārbaudījumi būs jāiztur pie varas esošajām partijām.

1990. gadā atvadījusies no komunistiskās pagātnes – no Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas «kolektīvā propagandista un aģitatora» (V. I. Ļeņina dižaforisms par komunistu avīžu lomu) statusa – Neatkarīgā Cīņa faktiski kļuva par konstruktīvas opozīcijas avīzi.

«Eiropas Savienības valstu saimē šobrīd formējas autokrātija. Diemžēl Latvija un mūsu politiķi līdz šim par to izrādījuši remdenu attieksmi. Vai mūs Latvijā apmierinātu situācija, ka turpmāk neierobežota vara pieder valdībai, izslēdzot parlamenta kā tautas vēlēta likumdevēja varu?» Šo apgalvojumu un retoriskā jautājuma autore ir deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda (Attīstībai/Par, AP).

Valsts prezidents Egils Levits, kura ierosinājumus Saeimas vairākums līdz šim uzņēmis ja ne ar sajūsmu, tad vismaz solot diskusiju, parlamentā pirmo reizi cietis neveiksmi – pilnībā noraidīts viņa aicinājums ļaut pašvaldību vēlēšanās piedalīties vēlētāju apvienībām jeb partiju nedibinājušu, kopīgu interešu vienotu indivīdu grupām. Līdz šim Saeima zibenīgi reaģējusi uz E. Levita aicinājumu būtiski palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta un, solot uzsākt padziļinātu diskusiju, uzklausījusi prezidenta pārdomas par iespējamo Satversmes 81. panta atjaunošanu, kas Ministru kabinetam noteiktās situācijās ļautu pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Lemjot par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, Saeimas deputātu vairākums noraidīja gan priekšlikumu ārkārtējās situācijas laikā nodrošināt brīvpusdienas 1.–4. klašu bērniem, gan arī priekšlikumu valsts augstākajām amatpersonām ārkārtējās situācijas laikā neapmaksāt reprezentācijas izdevumus. Tādējādi Saeimas vairākums demonstrēja savas prioritātes. Iespēja uz laiku samazināt savas – Saeimas deputātu – algas vispār netika pieminēta.

Cīnoties ar daudzveidīgām tehniskas dabas ķibelēm, atsākusies administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta izskatīšana atbildīgajā komisijā. Uz trešo lasījumu iesniegti 366 priekšlikumi, piedāvājot arī ļoti radikālus jauninājumus.

Tuvākajā laikā Saeimas deputātiem būs jālemj, cik lielu atbildību guldīt uz viņu pārstāvēto politisko organizāciju valdes locekļiem par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Pašlaik likums nosaka bezpersonisku atbildību – soda partijas kasi, ne vainīgo organizācijas amatpersonu.