Politika

No “Apvienotā saraksta” ievēlētā Saeimas deputāta Igora Rajeva pāriešana “neatkarīgā” statusā, saglabājot (pagaidām) parlamentārā sekretāra vietu “Vienotības” pārstāvja Riharda Kozlovska vadītājā iekšlietu ministrijā, nebija īpašs pārsteigums.

Aprīlī Latvijas pedagogi streikoja, jūnijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasīja izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (“Jaunā vienotība” (JV)) demisiju. Pastāvēja bažas, ka arī jaunais mācību gads varētu sākties ar skolotāju streiku. Taču tagad LIZDA kampiens ir atslābis un arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga ministri slavē. Pedagogiem beidzot ir izdevies panākt atalgojuma palielināšanu.

Sen tas bija, kad pa dzelzceļu un cauruļvadiem no Krievijas lielos daudzumos plūda tranzītkravas, Ventspilī bija pilsētas mērs Aivars Lembergs, kurš bija politiski ietekmīga figūra realitātē. Arī tad, kad trubās iestājās sausuma periods, Lembergs, rosīgs un harismātisks, vēl turpināja darboties ZZS aizkulisēs un gan jau ka ietekmēt šo un to Latvijas politikā kopumā.

Latvju tauta šonedēļ beidzot ir uzzinājusi Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība” (JV)) valdības ministru vārdus un to, ka turpmāk Saeimas spīkere būs Daiga Mieriņa (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)).

Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai nē.

ZZS Saeimas deputāts Gunārs Kūtris Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atļāvās paust vairākus izteikumus, kuri nepārprotami izgāja ārpus Latvijas politiskās pieņemamības rāmjiem. Tie varētu arī neraisīt plašāku sabiedrības viļņošanos, ja ne Kūtra gaidāmā virzīšana uz Saeimas priekšsēdētāja amatu.

12. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Valmierā veica kriminālprocesuālas darbības, tajā skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.

Ja šādas jautrības tiks apsolītas katru dienu, cilvēku interese par jaunās valdības aktivitātēm tikai pieaugs. Vakar pēcpusdienā premjere Siliņa (JV) pieprasīja, lai Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) atvainojas sabiedrībai par savām izteikām Latvijas radiofonā. Nepienāca pat pievakare, mēs nepaspējām nopirkt popkornu un iekārtoties pie sabiedriskā medija skandām un ekrāniem, kad aģentūra LETA paziņoja, ka Gunārs Kūtris esot jau atvainojies…

Kad “Progresīvo” Saeimas deputāts un viens no spilgtākajiem runasvīriem Andris Šuvajevs uzsver, ka šī esot pirmā patiesi kreisi centriska valdība, tad ne visi grib šim apgalvojumam piekrist, norādot gan uz “Vienotību”, gan ZZS. Pirmā vienmēr dēvējusies par labēji centrisku, bet otrā vēl nesen tika saukta par konservatīvu.

Arī šis pāries, vēsta sena gudrība. Viss ir pārejošs, neko nav iespējams saglabāt nemainīgu. Mēs to visu it kā zinām un saprotam, tomēr dzīvē lietas mēdz mainīties tik strauji un iespaidīgi, ka nenobrīnīties.

Evikas Siliņas jaunās valdības apstiprināšana bija šī rudens spilgtākais politiskais notikums. Gluži likumsakarīgi tas aizēnoja citu ievērības cienīgu atgadījumu. Visnotaļ dīvaino bijušās veselības ministres Līgas Meņģelsones politisko kūleni, kuru trāpīgi raksturoja cits bijušais ministrs – Tālis Linkaits: “Kamēr braucu no vienas Latvijas malas uz otru, Līga Meņģelsone paguva gan iestāties partijā, gan izstāties.”

Šodien Saeimā balso par jauno Evikas Siliņas valdību. Šī valdība ieies Latvijas politiskajā vēsturē ar vairākām īpatnībām.

Lai arī ilggadējais ZZS vadītājs un galvenais runasvīrs Augusts Brigmanis tagad ir no partijas vadības it kā pagājis malā, dodot vietu saviem jaunākajiem kolēģiem, viņš joprojām ir viens no zinošākajiem un ietekmīgākajiem politiķiem ne tikai ZZS rindās.

Ja viss ies bez aizķeršanās, tad jau piektdien Saeimā paredzēts apstiprināt jauno Evikas Siliņas valdību. Ko no tās varam gaidīt?

Iepazīstoties ar iespējamo jaunās Evikas Siliņas valdības sastāvu, daudzi šausmās saķer galvas. Ārprāts, šitas (nodevējs, komunists, kremlins, pa partijām staigātājs, stagnāts). Vajadzīgo pastrīpot. Katram savs bubuļa uzvārds, kurš nekādi nav pieņemams.

Valdību veidojošie spēki uzsver koleģialitāti, kādā norit gatavošanās darbam valdībā, un noliedz domstarpības šajā procesā, – ziņo sabiedriskie mediji, un mēs tam saldi ticam. Jo citādi nemaz nevar būt: trīs gandrīz vienādi domājoši politiskie pulciņi, sanākot kopā, var dūdot tikai vienā toņkārtā. Sevišķi tad, ja vajag sadalīt krēslus. Premjera amata kandidāte Evika Siliņa (JV) par krēsliem sola skaidrību jau pavisam drīz. Bet mēs palūkosimies uz eventuālajiem sēdētājiem.

Latvijas politiskā šķira raksturīga ar savu ārkārtīgo provinciālismu. Proti, tā gandrīz visos jautājumos vispirms paskatās, ko un kā dara citi “centra čaļi”, un tad viņus atdarina. Tikpat kā nav lietu, kurās Latvija censtos diktēt modi vai ieviest ko jaunu, ko savu.

Beidzot pēc ilgas un sāpīgas iekšpolitiskas intrigošanas ir sācis izkristalizēties Evikas Sliiņas (JV) jaunās valdības sastāvs. Pagaidām tas gan ir tikai neoficiāls melnraksts, kas nonācis portāla NRA rīcībā, bet diezgan droši var teikt, ka lielākā daļa nosaukto personu tik tiešām kļūs par ministriem savās jomās.

Latvijas krievu savienība (LKS) kārtējo reizi izcēlās ar kārtējo aktivitāti: pie Saeimas tika sarīkots “pikets par dzimto krievu valodu – pirms traģiskā 1. septembra, kad pirmklasnieki nedrīkstēs mācīties krievu valodā”. Piketa fotomirklis, kurā varēja aplūkot partijas līderi Miroslavu Mitrofanovu un aktīvisti, Rīgas domes deputāti Innu Djeri, tika ievietots tīmeklī. Un tad bija tikai viens jautājums: kāpēc šī politkopa joprojām nav likvidēta?

Kamēr “Progresīvie” jau satiksmes ministra amatam virza vienu no saviem līderiem Kasparu Briškenu, tikmēr “Apvienotais saraksts” (AS) bikli gaida no valdības veidotājas Evikas Siliņas ("Jaunā vienotība") labvēlīgu atbildi uz viņai un potenciālajiem koalīcijas partneriem iesniegtajiem politiskajiem aicinājumiem un ieteikumiem.

Nedēļu pēc tam, kad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosaucis valdības sastādītāju – Eviku Siliņu, skaidri izkristalizējušies jaunās valdības veidošanas principi. Pareizāk sakot, viens galvenais princips, jo, kā nebeidzu atkārtot – iemesls vienmēr ir viens. Visi pārējie ir tikai iegansti un māņu faktori, ar kuriem piesegt šo vienīgo, patieso iemeslu.

Valdis Dombrovskis (JV), Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, būtu gatavs turpināt darbu arī nākamajā Eiropas Komisijas sastāvā, ja šāda iespēja būtu, to viņš apliecināja intervijā Latvijas Televīzijā. Savukārt Krišjānis Kariņš (JV) intervijā aģentūrai “Politico” vēstīja, ka viņš “nejūtas īpaši noguris” un viņa interese ir turpināt nodarboties ar politiku. Viņa skatiens nešaubīgi ir vērsts uz eirokomisāra amatu. Konkurenti!