Gulbene ir tipiska Latvijas pilsēta ‒ ar 1‒2 stāvu apbūvi, ar padomju tipveida dzīvojamo māju kvartāliem un pilsētas centru, taču neapšaubāmi ar savu īpatnējo noskaņu un skaistumu. Taču tās vēsture mērāma vairāku gadsimtu garumā. Gulbene pirmo reizi rakstos minēta 1224. gadā Tālavas zemju dalīšanas līgumā, kad to piešķīra Rīgas bīskapam. Gulbenes pirmsākumi meklējami Krustalīces ielokā, kur kādreiz atradies latgaļu pilskalns. 14.‒16. gs. šajā pašā vietā bijusi Rīgas virsbīskapa mūra pils.
Gulbenes katoļu baznīca sākta celt 1996. gadā pēc arhitektes Guntas Graudupes projekta. Baznīca uzcelta divos gados, iesvētīta 1998. gada 19. decembrī. Dievnams spēj uzņemt 800 cilvēkus, tostarp 200 cilvēkus solos. Dievnama ārsienas mūrētas no izšuvota baltā silikāta ķieģeļiem. Baznīcai ir masīvas ozolkoka ārdurvis, bet iekšējā arhitektūra ir atturīga, ar gludām, gaišām sienu un griestu virsmām, uz kurām izceļas altāris. Altāri rotā gulbenietes A. Akmenes darinātā altārsega. Ērģeles, kuras atceļojušas no Austrijas, ir aptuveni 200 gadus vecas, taču tās ir bijušas labi aprūpētas un sistemātiski atjaunotas. Līdz ar to instrumenta skanējums ir gandrīz vai akustiski izcils. Baznīcai ir divi torņi, kuru augstums ir 24 metri.
