Aizraujošākās un interesantākās vietas Gulbenē

© Dmitrijs Suļžics/F64

2.lapa

Divi Jūliji

Dmitrijs Suļžics/F64

No 5. novembra Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā būs aplūkojama lietišķās mākslas meistariem Jūlijam Maderniekam (1870‒1955) un Jūlijam Straumem (1874‒1970) veltīta ekspozīcija “Divi Jūliji”.

Dmitrijs Suļžics/F64

Abu Gulbenes novadnieku radošais mantojums ir uzrunājis mūsdienu amatniekus, lietišķās mākslas meistarus, dizainerus un māksliniekus izzināt un radīt jaunrades darbus, iedvesmojoties no Madernieka un Straumes.

Ekspozīcijā aplūkojami Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” meistaru austie dvieļi un šalles, kā arī adītie vilnas cimdi ar Madernieka un Straumes motīviem. Būs skatāmi Latvijas mākslas akadēmijas profesores Ievas Krūmiņas autortehnikā radītie tekstilmākslas darbi. Ekspozīcijā iekļauti mākslas tandēma Skuja ‒ Braden porcelāna mākslas darbi “Madernieka portrets” un “Bērzi”. Tematisku fotostāstu veidojusi Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane.

Unikālākie ekspozīcijas objekti ir Tebrīzā (Irāna) pēc Madernieka un Straumes metiem austie 2 paklāji, 3 sumaki un viens kilims. Šie eksponāti apvieno seno aušanas tradīciju ar inovatīvu Madernieka un Straumes metu interpretāciju, to tapšanā izmantots Irānas zīds un vilna, kas krāsota dabiskās krāsvielās.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Novados

1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.

Svarīgākais