Sākums

Polija var rēķināties ar aptuveni 20 miljardiem eiro (100 miljardiem Polijas zlotu) kā daļu no jaunā Eiropas Savienības (ES) mehānisma, kura mērķis ir apbruņot Eiropu. Šī nauda tiks novirzīta vietējai militārajai rūpniecībai un, kā atklāja Polijas finanšu ministra vietnieks, arī zemūdenes iegādei, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Šobrīd ir daudz labu projektu, kam nepieciešams finansējums, bet ir grūtības to saņemt, norāda ministrs komentējot situāciju tautsaimniecības kreditēšanā. Viņaprāt, bankas kreditē pārāk kūtri un tām vajadzētu uzņemties lielākus riskus.

Jauni un dārgi stacionārie fotoradari uz Somijas autoceļiem bieži vien nedarbojas vai arī tie tikai imitē darbību – tie var būt tukšas kastes vai tajos iekšā var būt viltota kamera, kas, skatoties no braucošas automašīnas, izskatās kā īsta. Policija apgalvo, ka tai nav pietiekami daudz laika un cilvēkresursu, lai nodarbotos ar ātruma pārsniegšanas gadījumiem, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

“Amerikāņi saka: jūs, eiropieši, esat vāji, esat lūzeri un paši esat pie tā vainīgi. Jūs esat militāri gandrīz bezvērtīgi, jo resursus ieguldāt nevis tehnoloģijās, drošībā un aizsardzībā, bet absurdās, no pirksta izzīstās idejās par daudzveidīgas sabiedrības priekšrocībām, klimata, dzimuma maiņas un citos bezjēdzīgos projektos, uzturat milzu birokrātiju, uzturat pret jums naidīgi noskaņotus citu valstu un importētus liekēžus. Jūs esat sevi padarījuši atkarīgus no lētiem importa resursiem, tajā skaitā no lēta darbaspēka. Turklāt jūs vēl vajājat tos, kas pret to visu iebilst. Kādēļ lai mēs jūs aizstāvētu, tērētu savus resursus, ja paši negribat to darīt? Eiropas izšķiršanās ir vienkārša – visu to mainīt mēnešu, bet ne gadu laikā, jo tik daudz laika vairs nav, vai arī Eiropa paliks tikai par ģeogrāfisku jēdzienu. Savukārt, ja Latvija turpinās būt par hronisku Eiropas lūzeri, tad mēs vispār nevienam, izņemot Krieviju, nebūsim vajadzīgi. Tad var iznākt, ka platsliežu dzelzceļš un krievu valodas zināšanas tomēr būs noderīgākas,” tiešsaistes vietnē “Facebook” ierakstījis ekonomists, kādreizējais finanšu ministrs (1993–1994) Uldis Osis. Arī mūsu saruna ir par Donaldu Trampu, ASV, Eiropu, Latviju un mūsu nākotnes attīstības scenārijiem.

Pagājušajā gadā nopelnītajām algām un citiem atalgojuma veidiem par darbu jākļūst par pēdējiem, par kuriem tikai gada beigās kļūst skaidrs, pēc kādas likmes par tiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un kurš kuram – valsts vai darbinieks – palicis parādā ar šī nodokļa priekšapmaksu.

Eiropas Eiropas tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisārs Maroš Šefčovičs, Francijas ārlietu ministrs Žans Nols Barro un vairāk nekā 40 dažādu pasaules valstu lielo uzņēmumu vadītāji Pekinā tikās ar augstāko Ķīnas Tautas republikas vadību, lai apspriestu sadarbības iespējas.

Saskaņā ar Somijas enerģētikas uzņēmuma "Fortum" ziņojumu, bez subsīdijām jaunas atomelektrostacijas būvniecība nav rentabla. Somijā jauna atomelektrostacija varētu tikt būvēta tad, kad elektroenerģijas cena Centrāleiropā būtu aptuveni divas reizes lielāka par cenu Somijā, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".

Situācijā, kad sabiedrībā pieaug sapratne, ka nepieciešams strauji kāpināt izdevumus aizsardzībai, vienlaikus parādās gaudas, ka neesot nekādas jēgas tērēt naudu aizsardzībai, jo no tā jau tāpat nekas nemainīšoties. “Nekā nedarīšanas” apoloģēti atsaucas uz Otrā pasaules kara pieredzi, kad Latvija it kā esot stipri bruņojusies, bet tas nekādi nav Latviju glābis no sekojošām okupācijām.

Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks naktī uz svētdienu, 30. martu, plkst. 3.00, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu. Līdz ar to nakts kļūs īsāka un svētdienas rīts pienāks ātrāk, nekā ierasts.

Šogad septembrī notiks kārtējās “Zapad” sērijas militārās mācības, kurās Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki jau tradicionāli veiks “vingrinājumus” ar praktiskām epizodēm lauku poligonos. Mācības – kā vienmēr – notiks Krievijas anektētajā Karaļauču anklāvā, Baltkrievijas teritorijā un Krievijas rietumu pierobežā. Iepriekšējās “Zapad” mācības notika 2021. gada septembrī – dažus mēnešus pirms iebrukuma Ukrainā. Šobrīd situācija ir draudīgāka, tāpēc par to izvaicājām Aizsardzības ministriju (AM).

Būtisku uzrāvienu Latvijas un Ukrainas ekonomiskajās attiecībās sola abu valstu parakstītie savstarpējās sadarbības līgumi, kuros faktiski nosprausti uzdevumi ekonomisko attiecību turpmākai veicināšanai.

Mierpilnais klusums no Aizsardzības ministrijas puses acīmredzot liecina par to, ka “pie mums viss kārtībā”. Taču zinām arī to, ka šā gada septembrī Baltkrievijā notiks kārtējās militārās mācības “Zapad”. Sabiedrība ir norūpējusies par šo mācību ģeogrāfisko tuvumu, kā arī par to, ka uz robežām var tikt izvietotas kājnieku mīnas. Par šo situāciju uzdevām jautājumus Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Kara laikā Ukrainā cilvēkiem daudz laika jāpavada civilās aizsardzības patvertnēs. Tur vajadzētu būt ērtībām, lai cilvēkiem būtu spēks meklēt patvērumu tajās atkal un atkal. Krievijas uzbrukumi kaimiņvalstīm Somijai iemācījuši, ka mūsdienu karā civilās aizsardzības patvertnēm ir jābūt lietojamākām, tur jābūt pamata ērtībām, piemēram, elektroenerģijas avotam un internetam, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Lai arī ASV prezidents Donalds Tramps ar dīvainiem, divdomīgiem un pat skandaloziem paziņojumiem nāk klajā vai ik pārdienu, īsts skandāls vārda klasiskajā izpratnē atgadījies tikai tagad. Par to ASV medijos šonedēļ runā bez apstājas no visiem iespējamiem aspektiem. Lai arī tas it kā mūs tieši neskar, šis skandāls ļauj uz vairākām lietām paraudzīties ar svaigu skatu.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sākusi iepazīstināt ar Latvijas Enerģētikas stratēģijas projektu 34,4 miljardu eiro vērtībā, ar kuriem jau 2030. gadā padarīt Latviju no elektrību importējošas par elektrību eksportējošu valsti un palētināt elektrību no 80 līdz 60 eiro par megavatstundu (MWh).

Pēdējā laikā arvien biežāk nākas dzirdēt dažādu satrauktu cilvēku jautājumus: kas tagad būs? Vai tiešām karš? Kādas ir mūsu spējas nodrošināt savas valsts aizsardzību?

Valda vai nevalda Latvijā demokrātija; vai tā ir demokrātija, ja ar valsts naudu dāsni tiek baroti liberāli kreisie mediji, bet konservatīvās domas paudējiem ne nieka netiek; vai valstiski pareizi noniecināt konservatīvo domu – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar filoloģijas zinātņu doktori, portāla “Telos” galveno redaktori Agnesi Irbi.

Kas notiks, ja Krievija uzvarēs karā pret Ukrainu? Cik lieli ir jauna kara draudi pret NATO? Viens no slavenākajiem vācu militārajiem analītiķiem, profesors Karlo Masala no Bundesvēra universitātes par to uzrakstījis grāmatu "Ja Krievija uzvar", ziņo Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" (DW) savā interneta portālā "dw.com".

Kārtējo reizi publiski izskanējis, ka kriminālprocesā notikušas manipulācijas ar operatīvās izstrādes materiāliem. Vai ir pamats satraukties, ja kara draudu apstākļos, piemēram, pazūd valsts noslēpumu saturošie dokumenti – spriediet paši.

Saeima atvērusi Valsts fondēto pensiju likumu, lai kaut mazliet samazinātu pensiju fondu pārvaldnieku peļņu no nākamo pensionāru naudas apgrozīšanas un varbūt pat piespiestu daļu no šīs naudas ieguldīt tādos Latvijas valsts projektos kā “airBaltic".

Jebkuru, pat vislabāko, brīnišķīgāko ideju var viegli sabojāt, novedot šos “labos nodomus” līdz absurdam, līdz pilnīgam loģiskās sapratnes zudumam. Donalda Trampa panākumus ASV daudzi saista tieši ar šādām intelektuāļu/sociālo inženieru izdomātajām un realizētajām pārmērībām. Kas par daudz, tas par skādi. Vides aizsardzība, dabas mīlestība šajā ziņā nav izņēmums.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis stājās izpalīdzēt “Latvijas Zaļajam punktam” (Zaļajam punktam), lai pārliecinātu cilvēkus šķirot atkritumus.