Sākums

Vakar četras Latvijas uzņēmēju organizācijas (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Finanšu nozares asociācija un Ārvalstu investoru padome) parakstīja deklarāciju, kurā apņēmās izstrādāt valdības izdevumu samazināšanas plānu.

Kādas izmaiņas šogad gaidāmas pensijās un pabalstos; kāda loma un liktenis lemts otram pensiju līmenim; vai pašreizējā pensiju sistēma ir ilgtspējīga; vai ir jēga cerēt uz vecuma pensijām šodienas divdesmitgadniekiem; kā naudas vajadzība aizsardzībai ietekmēs pensiju apmērus; cik stabila būs valdība gaidāmajās diskusijās par to, kur ņemt naudu – “nra.lv” saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

22. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanēja doma: pašvaldībām trūkstot resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem, iespējams, būs pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms XXVIII Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2028. gadā. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē norādīja, ka dalības maksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Tas notikšot Salaspilī un Siguldā. Iespējams, arī citur.

Pašreizējās norises ar “airBaltic” mantu tik ļoti atgādina vēsturi – “Latvenergo” trīs miljonu nozagšanu vai shēmas ar “Latvijas kuģniecību”. Cerams, ka šie laiki ir jaunie laiki un tādas neglītības vairs nav iespējamas. Negribas ticēt, ka atkal kaut kādas lielas summas pazudīs vai izrādīsies, ka nacionālā aviokompānija ir tukša un tai vispār nav nekādas mantas, ja neskaita milzīgus parādus. Par to uztraucas “nra.lv”, un ne par ko vairāk.

Francijas prezidents atkal ierunājies par Eiropas miera uzturētājiem Ukrainā, kamēr Vācija no tādas rīcības atkal atrunājas. Baltijas valstis šajā tēmā pagaidām neiesaistās, jo mūsu spēki ir par maziem, lai vieni paši ietu palīgā Ukrainai — tomēr diskusijas kļūst arvien biežākas un nervozākas.

Lai kāda katram būtu attieksme pret jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu, gandrīz visi ir vienisprātis, ka pasauli gaida pamatīgas izmaiņas. Pat tie gudrīši, kuri parasti ar “filozofisku” mieru un neslēptu augstprātību norāda: nekas nemainās, šoreiz savu “viedumu” patur pie sevis. Jautājums: kā šīs pārmaiņas ietekmēs Latviju?

"Esam gandarīti, ka pēc piecu gadu mēģinājumiem beidzot ir izcelta "airBaltic" darbinieku sāpe, kuru uzņēmuma valde un padome negrib dzirdēt. Piecu gadu laikā izmēģinājām visu – gan sociālo dialogu ar Darba inspekcijas piedalīšanos, gan kolektīvos strīdus virzījām uz tiesu, bet tiesu prakse mums Latvijā ir tāda, ka arodbiedrības neko nevar izdarīt. Tālāk laikam jāstrādā ar Tieslietu ministriju, kāpēc tas ir tā. Streiks nav pašmērķis, mērķis ir izteikt sāpi," sarunā ar "Neatkarīgo" atzina Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka NATO dalībvalstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Viņi [dalībvalstis] var to atļauties, taču tiem jābūt 5%, nevis 2%,” norādīja Tramps. Latvijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā bija 43,63 miljardi eiro. Pieci procenti ir aptuveni 2,181 miljards eiro. Kur ņemt tādu naudu? Turklāt Latvijas IKP 2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, samazinājās par 2,4%. Šo situāciju analizē Jānis Sārts, Māris Kučinskis, Juris Dalbiņš un Gaidis Zeibots.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija novēlēja Sociālo un darba lietu komisijai painteresēties par rezultātiem, kādus devusi medikamentiem uzlikto uzcenojumu grozīšana un tajā skaitā recepšu zaļu izsniegšanas atsevišķās apmaksas ieviešana.

Šveices kalnu kūrortā Davosā ar Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedalīšanos notiek 54. Pasaules ekonomikas forums.

Situācija ar aviokompāniju “airBaltic” ir tiktāl sakāpinājusies, ka, pirms sākt par šo tēmu kaut ko rakstīt vai teikt, vispirms jāpasaka, kurā pusē tu esi, jo viss notiekošais ap šo kompāniju sāk atgādināt ierasto politisko sportu, kur aktīvisti sadalījušies nometnēs un sacenšas: kura tribīnes puse skaļāk un pārliecinošāk bļaus.

Kad tauta varēs saprast, kā strādā jaunā zāļu cenu sistēma; kāpēc valsts pilnībā nekompensēja slimā Gabriela ārstēšanu; kādā stadijā ir iespējamie Ārstniecības vai citu likumu grozījumi, kas skar Latvijas pilsoņus, kuri dzīvo ārvalstīs, gūst tur ienākumus un brauc ārstēties uz Latviju, šeit nemaksā neko vai maksā krietni mazāk, lai gan neveic šeit nekādu sociālo ieguldījumu; vai lielajās valsts slimnīcās tiks mazināta birokrātija un štata vietas – intervijas turpinājums ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”).

Šveices pilsētā Davosā notiek ikgadējais Pasaules ekonomikas forums. Mūsu valsti tajā pārstāv Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Ar viņu intervija par gaidāmo no Donalda Trampa prezidentūras, par Latvijas aizsardzības spējām, par zaļajiem sektantiem un daudz ko citu.

“airBaltic” valdi uzraugošā padome 2023. gadā saņēma 65 tūkstošus, kamēr valdes locekļu kopējā alga ir gandrīz 1,5 miljoni eiro, bet 12 lepno auto “Audi e-tron” līzings gadā izmaksā 198 000 eiro. Tātad mūsu nacionālajam lepnumam “airBaltic” padome, valde un viņu braucamie gadā izmaksā 1,76 miljonus eiro.

No Čečenijas joprojām pienāk informācija par vietējo iedzīvotāju piespiedu nosūtīšanu uz Ukrainas fronti. Viena no Krievijas armijas rindu papildināšanas metodēm ir spīdzināšana, izmantojot plastmasas caurules un elektriskās strāvas triecienus. Vietnes “Kavkaz.Realii” (kavkazr.com) līdzstrādnieki aptaujājuši vairākus dezertierus no Ziemeļkaukāza un Krievijas dienvidiem par to, kādēļ viņi nolēma bēgt no armijas, kā arī intervēja cilvēktiesību aktīvistu, projekta “Go in the Forest” pārstāvi Ivanu Čuviljajevu.

Nodarbināto skaita pieaugumu pagājušā gada laikā kaut tikai par 2,5 tūkstošiem apsveiksim tāpēc, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par divdesmit tūkstošiem.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šobrīd ir viens no populārākajiem, ja ne pats populārākais Latvijas politiķis. Tas viņam dod ne tikai lielas iespējas, bet rada arī zināmus riskus. Proti, ieslīgšanu pašapmierinātībā un maldīgā pārliecībā, ka “mani visi jau tāpat mīl”. Citiem vārdiem, prezidentam draud situācijas nenovērtēšana ar visām no tā izrietošajām sekām.

Reaģējot uz “nra.lv” publikāciju ““airBaltic” manta jau ir ieķīlāta Lielbritānijā reģistrētai trasta pakalpojumu kompānijai “U.S. BANK TRUSTEES LIMITED””, “airBaltic” skaidro, ka trasta kompāniju izmantošana aviācijas biznesā esot standarta prakse, bet nenoliedzami apstiprina, ka manta ir ieķīlāta par labu tieši šai trasta pakalpojumu kompānijai “U.S. BANK TRUSTEES LIMITED”. Tas gan tā īsti nesaskan ar “airBaltic” vadības ziņojuma saturu un apliecinājumiem auditoram “PricewaterhouseCoopers” (PWC), 2023. gadu darbības gadu noslēdzot.

Veikt reformas, kuru dēļ samazinās peļņa farmācijas gigantiem nav nekāda izklaide; asa pretdarbība, dažādu šķēršļu likšana reformām un farmācijas lobisma dažādās sejas, taču reformas virzās un zāļu cenas samazinās un samazināsies tuvāko trīs mēnešu laikā jau ikviena maciņam daudz jūtamāk; veselības nozarē tiks ieviesti vēl daudzi jauninājumi - par to visu nra.lv saruna ar veselības ministru Hosamu Abu Meri.

Baltais nams paziņojis par plāniem aizliegt eksportēt mākslīgā intelekta mikroshēmas uz Baltijas valstīm, radot šoku mūsu politiskajām elitēm. Ja kāds automātiski paraustīs plecus un teiks: “Ko tad no tā Trampa var gaidīt!”, viņš kļūdīsies: šo dunci mugurā Baltijas politiskajai šķirai iedūrusi aizejošā Baidena administrācija.

Šodien par ietekmīgākās pasaules valsts – ASV – vadītāju (prezidentu) tiek kronēts (inaugurēts) Donalds Tramps. Tas nesola pasaulei nekā laba. Kāpēc? Kaut vai tāpēc, ka Tramps nav labs cilvēks, un šeit netaisos spriedelēt žurnāla “Rīgas Laiks” pārgudro “filozofu” stilā: “a ko nozīmē labs cilvēks”? To tas arī nozīmē, un katrs normāls cilvēks to lieliski saprot pats.

Latvijā ir divi lieli satiksmes flagmaņi – par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) un nacionālā aviokompānija “airBaltic”. Pirmais mēģina būvēt dzelzceļu, otrais lidināt pasažierus. Tomēr, izskatās, abu galvenais uzņēmējdarbības virziens ir Eiropas Savienības fondu un Latvijas nodokļu maksātāju naudas izplenderēšana.