Sākums

Pagājušajā nedēļā, īsi pirms latvju bāleliņu došanās svētku priekos, bija arī kāds nozīmīgs notikums – grupas “Kuba” jaunās plates “laukumi” klajā nākšana. Nozīmīgs, jo: 1) šis ir visilgāk tapušais otrais studijas albums Latvijas mūzikas vēsturē; 2) šī ieraksta idejas tapušas jau gadsimta sākumā; 3) šī grupa fiziski vairs nepastāv, taču tās dalībnieki gandrīz pilnā sastāvā spēja savākties kopā uz plates prezentācijas pasākumu.

Pieminēt lielgabalus, pulveri un sprādzienus saistībā ar leģendārās grupas AC/DC Eiropas koncerttūri “Power Up” var vairāku iemeslu dēļ. Vispirms lielgabals rotā šīs tūres logo un koncerta noslēgumā dziesmas “For Those About to Rock (We Salute You)” pavadījumā dārd lielgabalu zalves. Taču galvenais ir jautājums: vai vecie buki – 76 gadus vecais Braiens Džonsons un 69 gadus vecais Anguss Jangs – vēl velk? Vai pulveris vēl sauss?

“Neatkarīgās” lasītāju atsauksmes uz publikāciju par Stambulas konvencijas vajadzību vīriešu organisma un tieši tāpat mātes piena attīrīšanai no mikroplastmasas ir devušas ļoti noderīgus norādījumus, kādā veidā šo stāstu turpināt.

Jau ierasti neilgi pēc Jāņiem, neskatoties ne uz kādām likstām (kovidu) vai svinībām (Dziesmu svētkiem), ap šo laiku risinās Māra Briežkalna izlolotais mūzikas festivāls “Rīgas ritmi”. Nākamnedēļ tas atkal būs klāt – tie, kas kaut kad ir pabijuši kaut uz vienu “Rīgas ritmu” koncertu, noteikti vēlēsies to apmeklēt vēlreiz.

Neirozinātniece Džimo Bordžigina labi apzinājās, ka "nāve ir neatņemama dzīves sastāvdaļa", taču viņa bija ļoti pārsteigta brīdī, kad saprata – zinātnieki praktiski neko nezina par procesiem, kas notiek mirstoša cilvēka smadzenēs, vēsta BBC. Tas, ko viņai izdevās atklāt, nepavisam nesakrīt ar mums pierastajiem priekšstatiem par to, kas notiek nāves brīdī.

Mēs jūs sveicam un apskaujam. Kā vējš apskauj bērzu neredzamām rokām. Kā mākonis apņem strazdu tūkstoti, saudzīgi norādot, kur dienvidu puse. Kā jūra iekļauj sevī baltsmilts pludmali Kurzemē. Viss viens. Kā balss un atbalss. Kā rīts un vakars. Kā mēs un neaptveramā pasaule, kas ģēniju radīta. Mēs jūs sveicam, dzejas maestro, 85 gadu jubilejā. 30. jūnijā svinēsim Jāņa Petera 85. dzimšanas dienu.

Latvijā jau daudzus gadu desmitus nav reģistrēts neviens poliomielīta gadījums – tā ir smaga akūta infekcijas slimība, ko izraisa poliovīruss. Tas sagrauj nervu šūnas, kas aktivizē muskuļus, tādējādi var iestāties smaga neatgriezeniska paralīze vai pat nāve.

“Neatkarīgās” TV cikla “nra.lv sarunas” ir nopietnas arī tad, ja konkrētā saruna bija par jokiem. Juris Rijnieks stāstīja par viņa nodibināto teātra apmeklējumu sagatavošanas institūciju “Panna”, kas cilvēkus izklaidē un padara priecīgus ar izrādēm “stand-up” stilā. Sarunā iezīmējām šādu izrāžu vietu Latvijas teātru kopainā un nonācām līdz “Pannas” jaunā projekta “Sekss un mazpilsēta" pieteikšanai.

Krievijas Ārlietu ministrija publicējusi sarakstu ar 81 ārvalstu mediju, kuriem tagad Krievijā ir bloķēta piekļuve. Pirms tam plašsaziņas līdzekļi Krievijā tika bloķēti katrs atsevišķi.

“Es teiktu diezgan dīvaini dalīties ar šāda zemas kvalitātes samazgu rakstu kam nav nekādas saistības ar realitāti, bet ir tieši spriedelējumi padomju garā. gribās uzrakstīt rupjāk, bet audzināšana neļauj,” saglabājot rakstības īpatnības, citēju Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) padomes priekšsēdētāja Timura Tomsona cildinošo atsauksmi feisbukā par manu publikāciju “Neatkarīgajā”

Publiskajā telpā nerimst runas par gaidāmo “nodokļu celšanu”. Izskan dažādi varianti, jo ar nodokļu sistēmu īsti apmierināta nav gandrīz neviena iedzīvotāju grupa. Lai gūtu kādu lielāku skaidrību, uz sarunu aicinājām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedru Andri Šuvajevu. Viņš ir arī Finanšu ministrijas organizētās nodokļu darba grupas loceklis un partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs.

Juris Rijnieks ir bijis ne vien liecinieks, bet arī līdzdalībnieks tam, kā kopš senseniem padomju laikiem līdz šai baltai dienai Latvijā dibinātas un likvidētas teātru trupas, mainījušās aktieru paaudzes, iemirdzējušas un apdzisušas skatuves zvaigznes. Šo pārvērtību skaidrošana kļuva par vienu no tēmām, kad J. Rijnieks piedalījās “Neatkarīgās” TV ciklā “nra.lv sarunas”.

20. maijā tika izsludināts jauns konkurss uz vakanto Latvijas ekonomikai ļoti svarīgo un apjomīgu investīciju piesaistīt potenciāli spējīgo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietu. Līdz konkursa noslēgumam direktora pienākumus pildīs Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits. Par to, kā LIAA iztiek bez nomināli īsta priekšnieka, par projektiem, kuri turpinās, un par apbrīnojami lieliem, daudzos simtos miljonu eiro vērtiem projektiem nra.lv saruna ar Raivi Bremšmitu.

Ar Ķemeru sanatorijas apkārtnē ieguldīto naudu pietiek, lai piesaistītu cilvēkus pastaigai pusdienas garumā, turpretī pašā sanatorijā neieguldītā nauda liedz Ķemeru dūņu un piejūras klimata izmantošanu ilgu un dārgu veselības uzlabošanas un izklaides pakalpojumu sniegšanai.

Nav taisnība tiem, kuri mēģina satiksmes ministram Kasparam Briškenam (PRO) piešūt politiskas bezatbildības un profesionālas impotences birkas, pārmetot pat to, ka viņš izvairās uzņemties atbildību, cenšoties to novelt uz citiem. Patiesībā viņš katru dienu risina intelektuālus uzdevumus, lai celtu Latvijas ekonomiku, izcērt “Rail Baltica” stigas ne tikai uz Rīgas lidostu, bet arī uz Pampāļiem un Zabludovku. To visu beidzot izpratu, kļūdaini uzmācoties augstajam kungam un uzdodot jautājumus par praida karogu, kas bija izkārts pie Satiksmes ministrijas.

Ko Eiropai darīt ar Krieviju mīlošo Ungāriju; par peripetijām ap “Maskavas namu” un iespējamo Krievijas atbildes reakciju, par Eiropas atbalstu Ukrainai un mūsu tiesnešu lojalitāti, par iespējamo koalīcijas paplašināšanu; kā, aprakstot amata kandidātu, neiekulties kriminālapsūdzībā; kādēļ iezīmējusies tendence kriminalizēt aizvien vairāk darbību; vai ir pareizi, ja valsts izlūdzas ārvalstu sankcijas pret saviem pilsoņiem; vai pienācis laiks paplašināt koalīciju ar “Apvienotā saraksta” politiķiem – “Neatkarīgās” sarunas turpinājums ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā vienotība”).

Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju piemīt kāds netikums, kas traucē veselīgam dzīvesveidam. Visbiežāk cilvēki norādījuši uz neizgulēšanos, smēķēšanu un neveselīgu ēšanu.

Teātra kritiķes Zanes Radzobes raksts “Tālāk?” izdevumā “Teātra Vēstnesis” ļāva atklātībā izlauzties liesmām, kuras teātra dzīves zemdegās gruzdēja jau sen. Kas noticis ar mūsu režijas izcilnieku Alvi Hermani? Kāpēc viņš ir mūs pametis? Šo Hermaņa attālināšanos no teātra cunftes nebeidzamā burziņa Radzobe formulē nesaudzīgi skaudri: “Šobrīd Latvijas teātra vide pret Hermani ir noskaņota stipri noraidoši.”

Kā valdībai būtu jāpārrauga un kā tā pārrauga apjomīgu investīciju projektus, kā atrast atbildīgos valsts līdzekļu iztrallināšanā; vai patiesi tautai atkal nāksies par nejēdzībām dārgi maksāt, sagaidot nodokļu kāpumu; kādēļ būtu nepieciešama diskusija par obligātu pienākumu doties vēlēt; kādēļ jāsaglabā atklātais balsojums ģenerālprokurora amata kandidāta apstiprināšanā un vai turpmāk drīkst lietot vārdu “kolaborants” – “Neatkarīgās” saruna ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā vienotība”).

Kamēr Rīgā politiķi lemj, būt vai nebūt “Rail Baltica” atzaram uz Rīgu un lidostu “Rīga”, tikmēr lietuvieši jau rūpējās kā no jaunās dzelzceļa līnijas gūt maksimālu labumu Klaipēdas ostai un tās reģionam. Viņi vienojušies par atzara būvniecību no Klaipēdas uz “Rail Baltic” mezglu Kauņā.

Par Dziesmu svētku apdraudējumu un uzbrukumiem režisoram Alvim Hermanim, par akustiskās koncertzāles “apstāšanos” un integrācijas nejēdzību, par neskatīšanos vēsturē un par riskiem, kurus vajadzētu apzināties premjerministrei Evikai Siliņai (JV): saruna ar bijušo kultūras ministru Nauri Puntuli (NA).

Jūrskolas muzejs ir gandrīz vienīgais muzejs pasaulē, kurā ir piemineklis kartupeļu maisam. Muzeja dārzā aplūkojamas jūrskolas dibinātāju, veco Ainažu jūras vilku Jura Veides, Andreja Veides un Jāņa Miķelsona koka skulptūras, kā arī piemineklis kartupeļiem, ko ainažnieki pārdeva Pēterburgā, lai atvērtu jūrskolu. A. Veide šim mērķim bija atvēlējis vienu telpu savā kalpu mājā, kur tagad arī atrodas muzejs. Katru apmeklētāju, iegriežoties ceļā uz muzeju, sveicina no jūras dzelmes izceltā Ainažu ostas viļņlauža bāka.