Sākums

Šonedēļ Varšavā sarīkotā Polijas bruņoto spēku parāde spilgti apliecināja tās pārmaiņas, kas beidzamajos gados notikušas šīs valsts armijā un kuras vislabāk raksturo latīņu teiciens “Si vis pacem, para bellum” jeb “Gribi mieru – gatavojies karam”. Vairs ne miņas no novecojušās padomju laiku tehnikas, tās vietā moderni ASV, Dienvidkorejā, Vācijā un arī pašā Polijā ražoti ieroči, kas iepirkti, pateicoties tam, ka šogad Polija aizsardzībai tērē 4% no iekšzemes kopprodukta, šajā ziņā izvirzoties NATO līderos.

Krievnacisma burbuļa publika dzīvo pārliecībā, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija nevis uzbrukusi Ukrainai, bet atvaira homoseksuālistu karaspēka uzbrukumu.

Turpinām publikāciju sēriju no “rus.nra” par ukraiņu civiliedzīvotāju dzīvi kara apstākļos. Šoreiz saruna ar Innu – mūzikas skolotāju no Odesas.

Latgale nav iespējama bez pārsteigumiem. Arī šogad tie bija. Piemēram, Daugavpils. Domājām: latviešu valodu nedzirdēsim. Nē, mēs nedzirdējām krievu valodu. Ak, jā, kāda kundzīte man krieviski pajautāja: kur atrast bankomātu? Es latviski atbildēju: kā, lūdzu? Viņa zibenīgi pārgāja uz latviešu valodu, un viss tika noskaidrots. Protams, tas nav galvenais aspekts, lai raksturotu Latgali, turklāt ne visur viss ir ideāli. Bet ceļojums varēja sākties…

Latvijas Rokmūzikas asociācija (LRMA) jau piecus gadus “Radio SWH Rock” ēterā veido autorraidījumu “Roka nemieri”, un pienācis laiks kārtīgai jubilejas atzīmēšanai – protams, īstā rokmūziķu garā. Šī atzīmēšana ar muzikālu kopā sanākšanu notiks jau šo sestdien, 19. augustā, tāpēc ir īstais brīdis atskatīties, kas tad vērtīgs un paliekošs šajos nemieros ir radies.

Infektologi mierina, ka Latvijā tā saucamā vientuļās zvaigznes ērce pagaidām nav konstatēta, bet tās izplatība un radītās negatīvās sekas Eiropā pamazām pieaug. Šī ērce var izprovocēt jaunatklātu alerģijas formu.

Krievija kopš plaša mēroga iebrukuma pagājušā gada 24. februārī ir visādos veidos centusies traucēt Ukrainas graudu eksportu caur Melnās jūras ostām uz Āfrikas un Āzijas valstīm, bloķējot ostas, apšaudot infrastruktūru un iznīcinot graudu krājumus.

Saistībā ar ārkārtīgi plašajiem vēja parku būvniecības plāniem (pieteikto jaudu kopapjoms gandrīz trīskārt pārsniedz Latvijai nepieciešamo) radies jautājums ne tikai par šo vēja parku ekonomisko pamatojumu, bet arī par to ietekmi uz Latvijas dabu un ainavisko piesārņojumu.

Pasaule jau vairāk nekā 500 dienas seko karam Ukrainā un sniedz tai visdažādāko atbalstu. Kā Ukrainai un ukraiņiem palīdz Eiropas visretāk apdzīvotā valsts – Islande, kurā dzīvo mazāk nekā 400 000 cilvēku, par šiem un citiem ar ģeopolitiku saistītajiem jautājumiem “Neatkarīgās” un “rus.nra.lv” saruna ar Islandes universitātes profesoru Jonu Olafsonu.

Dziļajai vienprātībai un steigai, ar kādu politiķi premjera amatā virza Krišjāņa Kariņa amata mantinieci Eviku Siliņu, rada šaubas, vai kandidatūru virzošie censoņi kārtīgi izpētījuši politiķes biogrāfiju. Internetā virmojošās ziņas raisa bažas, vai pēc E. Siliņas apstiprināšanas premjera amatā tās kāds nesāks izmantot valdības un mūsu valsts kompromitēšanai.

Avārija, kas pagājušonedēļ notika pasaules garākajā dzelzceļa tunelī Šveicē, izrādījusies nopietnāka, nekā tika uzskatīts sākotnēji. Domājams, ka pasažieru vilcienu satiksmi pa 57 kilometrus garo Gotarda pakājes tuneli izdosies atjaunot ne ātrāk kā līdz gada beigām. Pašlaik galvenā prioritāte ir pēc iespējas ātrāk atsākt kravas vilcienu kustību.

“Zāle vienkārši neaug. Tas pats ar graudaugiem – nav ne ražas, ne salmu. Visur pilnīgs vakuums,” ar nolemtības sajūtu balsī intervijā Igaunijas sabiedriskajam medijam “ERR” saka Raplas apriņķa fermeris Miks Meinbergs. Viņš jau pieņēmis smagu lēmumu pārdot saimniecībai piederošos 800 liellopus, kas audzēti gaļas iegūšanai, lai nākamajā ziemā spētu pabarot piena govju ganāmpulku. Līdzīgā situācijā lopbarības krīze novedusi daudzus zemniekus.

“Kas ir tās izcilās kvalitātes, kuru dēļ Evika Siliņa ir izvirzīta par “Jaunās vienotības” premjera amata kandidāti? Varbūt makroekonomikas jautājumu pārzināšana? Varbūt viņai padomā valsts pārvaldes inovatīvi risinājumi?” vaicā kāds politikas vērotājs. Jāteic, vientiesīgi jautājumi. Kvalitātes slēpjas citur. Mēģināsim tās izprast.

Straujais kāpums, ko pēdējā laikā esam redzējuši pasaules akciju tirgos, diemžēl nav kalpojis par pietiekamu dzinuli, lai Latvijas pensiju 2. līmeņa pat visagresīvākie plāni tiktu pie vērā ņemama ienesīguma. Šie mīnusi laika gaitā izlīdzināsies un noteikti pat pārvērtīsies plusos, tomēr paliek zināms rūgtums par zaudētajām iespējām, tādējādi radot bažas, vai tādas tiks pilnvērtīgi izmantotas arī nākotnē.

Degsme, ar kādu politiskās partijas pauž gatavību strādāt Evikas Siliņas vadībā, rada jautājumu, vai pieredzējušajiem topošās koalīcijas partiju politiķiem patiešām ir pilnīga un droša pārliecība, ka viņa spēs vadīt valsti izaugsmes virzienā, nevis slidinās to uz leju vēl dziļāk, nekā to spēja Krišjānis Kariņš?

“Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate”” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns jau ir vērsies ar skaudru vēstuli pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Tajā viņš paudis savu redzējumu par notiekošajām nejēdzībām robežbūvē.

Nodokļu palielināšana noteikti neapturēs Latvijas ekonomisko lejupslīdi, nodokļu slogs būtiski pasliktinās vienkāršo iedzīvotāju dzīvi, valstij jābeidz citrona izspiešanas politika un jādomā, kā palielināt ekonomikas jaudu, sarunā ar “Neatkarīgo” norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kamēr “Vienotības” jaunā premjera amata kandidāte Evika Siliņa tikai pielaiko valdības vadītāja krēslu, viņas partijas biedrs Vilnis Ķirsis vakar tika oficiāli ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.

Britu muzejs atzinis, ka no tā krātuvēm pazuduši vairāki desmiti vērtīgi eksponāti, vēl citi ir sabojāti. Par vainīgu uzskatītais darbinieks ir atlaists, taču policija pierādījumu trūkuma dēļ pagaidām viņam nav izvirzījusi nekādas apsūdzības. Zādzības pastrādātas ilgākā laika periodā un varētu būt sākušās, vēlākais, 2019. gadā.

Pēdējo mēnešu laikā redzamais inflācijas kritums, visticamāk, turpināsies, tomēr ir ne mazums faktoru, kas pircējiem aizvien šķitīs nepatīkami, jo patēriņa cenu indeksa lejupskrējiens var aizkavēties. Šajā gadījumā runa nav vien par skādi, ko iedzīvotāju makiem jau nodara elektroenerģijas sadales un pārvadu tarifu izmaiņas, bet gan globāli ekonomiskie procesi. Tiesa, arī jau pieminētais tarifu kāpums iegriezis visai pamatīgi, kopumā elektroenerģijas cenai jūlijā salīdzinājumā ar jūliju pieaugot par 17,6%. Taču, raugoties uz visiem notiekošajiem procesiem plašāk, inflāciju, visticamāk, negaida pagājušā gada “ziedu laiki”, bet gan neliels pakāpiens, no kura sekos “atkritiens”.

Lai piesaistītu mediķus brīvajām darba vietām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs, Veselības ministrija iecerējusi uzsākt jaunu projektu, ko finansēs no Eiropas Savienības fondu naudas.

Krišjāņa Kariņa aizejošā valdība un tās satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs nepagūs palaist darbā pirmo Latvijai no jauna uzbūvēto elektrovilcienu, bet uz valsts pasludināšanas 105. gadadienu to varbūt varētu paspēt, ja līdz vilcienu ekspluatācijai tiešām palikuši vairs tikai birokrātiski šķēršļi.