Sākums

Kamēr “Vienotības” jaunā premjera amata kandidāte Evika Siliņa tikai pielaiko valdības vadītāja krēslu, viņas partijas biedrs Vilnis Ķirsis vakar tika oficiāli ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.

Britu muzejs atzinis, ka no tā krātuvēm pazuduši vairāki desmiti vērtīgi eksponāti, vēl citi ir sabojāti. Par vainīgu uzskatītais darbinieks ir atlaists, taču policija pierādījumu trūkuma dēļ pagaidām viņam nav izvirzījusi nekādas apsūdzības. Zādzības pastrādātas ilgākā laika periodā un varētu būt sākušās, vēlākais, 2019. gadā.

Pēdējo mēnešu laikā redzamais inflācijas kritums, visticamāk, turpināsies, tomēr ir ne mazums faktoru, kas pircējiem aizvien šķitīs nepatīkami, jo patēriņa cenu indeksa lejupskrējiens var aizkavēties. Šajā gadījumā runa nav vien par skādi, ko iedzīvotāju makiem jau nodara elektroenerģijas sadales un pārvadu tarifu izmaiņas, bet gan globāli ekonomiskie procesi. Tiesa, arī jau pieminētais tarifu kāpums iegriezis visai pamatīgi, kopumā elektroenerģijas cenai jūlijā salīdzinājumā ar jūliju pieaugot par 17,6%. Taču, raugoties uz visiem notiekošajiem procesiem plašāk, inflāciju, visticamāk, negaida pagājušā gada “ziedu laiki”, bet gan neliels pakāpiens, no kura sekos “atkritiens”.

Lai piesaistītu mediķus brīvajām darba vietām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs, Veselības ministrija iecerējusi uzsākt jaunu projektu, ko finansēs no Eiropas Savienības fondu naudas.

Krišjāņa Kariņa aizejošā valdība un tās satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs nepagūs palaist darbā pirmo Latvijai no jauna uzbūvēto elektrovilcienu, bet uz valsts pasludināšanas 105. gadadienu to varbūt varētu paspēt, ja līdz vilcienu ekspluatācijai tiešām palikuši vairs tikai birokrātiski šķēršļi.

Politiskajā vidē valda pārliecība, ka valdība jau gatava. Viss ritot pēc 10. maijā Ārlietu ministrijas sēžu zālē panāktās vienošanās. Tiek veidota “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS valdība. Lai arī formāli durvis it kā esot vaļā, faktiski nekādas papildu partijas (ar to domājot “Apvienoto sarakstu”) uz pīrāga dalīšanu netiek gaidītas.

“Šobrīd “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) bloķē darbu labklājības celšanai un ekonomikas izaugsmei,” pirmdien tviterlentē pauda nu jau ekspremjers Krišjānis Kariņš. Vai AS un NA kaut ar pušplēstu zilbi iebilda ekspremjera meliem par darbu bloķēšanu? Neesmu dzirdējusi. Un jūs?

Arestovičs kļuva slavens Krievijas militārās agresijas pirmajos mēnešos. Būdams prezidenta kancelejas runasvīrs, viņš spēja novērst paniku un saliedēt Ukrainas tautu cīņai ar iebrucēju. Pēc tam tikpat pēkšņi viņš atkāpās no visiem amatiem un šodien ir vairāk pazīstams kā neatkarīgs eksperts, filozofs un savas skolas "Apeiron" pasniedzējs. Viņa spriedumi ir kļuvuši vēl skarbāki, viņš nebaidās saukt lietas īstajos vārdos. Zemāk “rus.nra.lv” saruna ar Oleksiju Arestoviču.

Pagājušajā mēnesī Igaunijā stājās spēkā sociālās aprūpes sistēmas reforma, kuras mērķis bija nodrošināt, lai veco ļaužu pansionātos ievietotajiem cilvēkiem pietiktu ar saņemto pensiju pakalpojumu apmaksāšanai – pārējo summu bija apņēmusies segt valsts, piešķirot attiecīgu finansējumu pašvaldībām. Taču pašlaik šī sistēma buksē gan tādēļ, ka aprūpes nami paaugstina cenas, gan tāpēc, ka kļūdaini sarēķināts, cik lieli līdzekļi no valsts jāsaņem tai vai citai pašvaldībai.

Viens no mūsdienu izcilākajiem zinātniekiem, 2022. gada Nobela prēmijas laureāts fizikā Džons Klauzers, ir parakstījis Pasaules klimata deklarāciju (WCD), kurā teikts, ka klimata jomā nekāda ārkārtas situācija nepastāv.

Līdz ar jaunās valdības gaidām uzņēmējus māc bažas par iespējamiem nelāgiem jaunumiem, kuri atklāsies pēc iecerētās nodokļu reformas atslepenošanas. Uzņēmēji nav pat sākuši rēķināt, kas notiks viņu biznesā un tautsaimniecībā kopumā, ja topošā valdošā koalīcija lems paaugstināt nodokļus, piemēram, celt PVN likmi – līdzšinējo 21% paaugstināt līdz 23%. Savu redzējumu par situāciju tautsaimniecībā “Neatkarīgajai” pauda AS "Balticovo" valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vēl pagājušajā nedēļā pauda, ka “nemetīs plinti krūmos”, bet tagad savu šauteni ir ielidinājis kazenēs.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība neapmierinātībā ar saņemto atbildi no Veselības ministrijas par darba samaksas palielinājumu uzsākusi pirmsstreika procedūru.

Nav šaubu, ka pašreizējās politiskās pārbīdes rosināja Saeimas balsojums 31. maija Valsts prezidenta vēlēšanās. Vai šis balsojums bija īstais valdības turpmākas nespējas sadarboties iemesls vai tikai iegansts, domas dalās, bet tam arī nav īpašas nozīmes. Galvenais, ka no nespējīgā premjera, kurš piekto gadu ir nodrošinājis Latvijas atpakaļslīdēšanu (Egils Levits), beidzot esam tikuši vaļā.

Skatoties nākotnē, faktiski būtu tikai viens jautājums, ko uzdot nākamajam Ministru prezidentam: kā jūs plānojat aizsargāt Latvijas nacionālās intereses? Vienlaikus sarežģīts un vienkāršs jautājums. Taču – tā kā uz to neatbildēja ekspremjers Kariņš, atbildi nāksies meklēt un skaļi teikt nākamajam premjeram.

Lai cik niecīgas būtu labklājības ministres Evikas Siliņas iespējas veicināt Latvijā dzimstību, Bērnu un ģimenes politikas departaments tomēr ierakstīts viņas ministrijā un dzimstības samazinājums ir tik uzskatāms šīs politikas rezultāts, ka par pilnīgi nevarīgas būtnes iespējām ieņemt Ministru prezidenta amatu paklīdušās runas izklausās pēc Latvijas pašlikvidēšanās piedāvājuma.

Ķibeles turpina vajāt Vācijas valdības lidmašīnas. Lainera tehnisku problēmu dēļ ārlietu ministrei Annalēnai Bērbokai nācies atcelt ieplānoto vizīti Austrālijā, Jaunzēlandē un Fidži, un šodien viņa kopā ar oficiālās delegācijas pārstāvjiem domāja, kā tikt uz dzimteni no Abū Dabī. “Politico.eu” norāda, ka šādas problēmas vācu amatpersonas piemeklē ar tādu regularitāti, ka šķiet – uzlikts kāds lāsts.

Pazīstamais Ukrainas tautas mākslinieks Andrejs Danilko ar pseidonīmu Verka Serdjučka ar portālu “rus.nra.lv” dalījās stāstos par saviem bērnības kompleksiem un pieaugušo aizsardzības mehānismiem kara laikā, par dronu lidojumiem virs viņa dzīvokļa Kijivā un krievu klusēšanu, par to, kāpēc viņš negaida Putina fanus savos koncertos. Mēs tikāmies ar mākslinieku Vecrīgā, neizdomājām neko labāku kā uzdāvināt viņam pudeli Latvijas kandžas (salīdzināšanai ar leģendāro ukraiņu gorilku) un pajautājām, vai viņš tiešām tic, ka "viss būs labi", kā dzied Verka Serdjučka.

Kā ziņo avoti Jaunajā vienotībā (JV) un tai pietuvinātās personas, sestdien Valsts prezidenta pilī viesojusies kārtējā delegācija - JV pārstāvji, tostarp Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ar savu partijas biedri Eviku Siliņu. Apspriesta jaunā valdība. Kauliņi jau ir mesti.

Visiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri pirms tam bija Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi un kuri vēlas turpināt uzturēties Latvijā pēc 2023. gada 1. septembra, ir jāiegūst Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību. Vairākus nodokļu politikas priekšlikumus varētu virzīt apstiprināšanai kopā ar 2024. gada budžetu.

Pirmā skolas diena jau gandrīz klāt, bērnu vecāki raugās savos ietaupījumos un ar bažām rēķina, vai pietiks naudas bērnu ikdienas, sporta un svētku apģērbiem, mācību piederumu iegādei. Vēl jo vairāk daudzus māc neziņa – trūkst informācijas no skolām, ko pirkt, bet ko nē. Tiesībsargam par to ir savs viedoklis. Tikmēr vecāki kā starp dzirnakmeņiem – klausīt skolu, tiesībsargu vai tomēr uzticēties savai izpratnei un intuīcijai.