Aptaujājot vairākus Tieslietu padomes locekļus, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ineses Jaunzemes iespējamo atbildību par falšu krimināllietu virzīšanu pret žurnālistiem un publicistiem nav guvis par tiesiskumu atbildīgās institūcijas, Tieslietu padomes, ievērību.
Ja vīrietis sasniedzis pensionēšanās vecumu, tad viņa vidējais mūža ilgums kā pilntiesīgam pensionāram būs vidēji četrpadsmit gadu. Sieviešu vidējais mūža ilgums pensionējoties patiešām ir garāks – gandrīz divdesmit gadu, bet arī sieviešu paredzamais vidējais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešiem, un tam ir virkne izskaidrojumu.
Piektdien Krievijā tika aizturēts un vēlāk arī uz diviem mēnešiem arestēts bēdīgi slavenais terorists un kara noziedznieks Igors Girkins-Strelkovs. 2022. gada novembrī tiesa Hāgā atzina viņu par vainīgu Malaizijas pasažieru lidmašīnas HM17 notriekšanā virs Ukrainas austrumdaļas 2014. gada 17. jūlijā un aizmuguriski piesprieda viņam mūža ieslodzījumu. Tagad viņš Krievijā apsūdzēts ekstrēmismā (?!).
Eiropas Savienības (ES) varenākās ekonomikas un vienas no galvenajām Latvijas eksporta noieta valstīm – Vācijas – pasaulslavenā rūpniecība un visa tautsaimniecība kopumā stagnē. Un runa nav tikai par diviem ceturkšņiem pērnā gada beigās un šī gada sākumā, kad Vācijas ekonomika pat saruka. Problēmas ir daudz dziļākas, strukturāla rakstura, kurām pagales piemetis gan enerģijas cenu pieaugums, gan arī Vācijas konsekventi īstenotais "zaļais kurss".
Pretēji "zaļā kursa" saukļiem aizvietot fosilos energoresursus ar elektrību, Latvija šī gada jūnijā fiksējusi mazāko elektroenerģijas patēriņu valsts teritorijā mēneša laikā kopš 2005. gada jūnija.
Pagājušajā nedēļā Rīgā, Vagonu zālē, notika Latvijas dzejas jaunradei veltīts koncerts “Vārdi”, kura centrālā ass bija ģitārista Reiņa Jaunā albuma atrādīšana plašākai publikai. Šovasar šis mūziķis dzimtajā zemē ir teju vai kā viesizrādēs – aizbrauc, atbrauc un atkal aizbrauc, tāpēc šis koncerts bija dēvējams gandrīz vai par ekskluzīvu.
Nupat ar godu aizvadītie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki atstājuši savus kārtas skaitļus kā varenus torņus, no kuriem ar augstsirdīgu pārākumu pieminēt tikai trīs dziesmu svētkus sarīkot spējušos baltvāciešus.
Mašīnas kļūst inteliģentas ātrāk, nekā cilvēki nojauš, un tas attiecas arī uz mūsu neaizsargātību pret digitālo noziedzību. AI (mākslīgais intelekts) mūsdienās strauji attīstās. Pieejamas datorprogrammas, kas izveidotas, lai atdarinātu digitālo materiālu, piemēram, attēlus, tekstu un balsis. Nav grūti saskatīt potenciālu tiem, kuri vēlas maldināt citus cilvēkus un nozagt naudu.
Viena no lielākajām izdevniecībām pasaulē “Harper Collins” izdevusi romānu "Okupācijas meitas". Kanādiešu rakstnieces Šellijas Sandersas grāmata ir par daiļliteratūrā gandrīz neskartu tēmu – ebreju masu slepkavības Rumbulas mežā Latvijā Otrā pasaules kara laikā. “Rus.nra.lv” viesojās grāmatas prezentācijā Latvijā, Žaņa Lipkes memoriālajā muzejā.
Latvijā katru gadu tiek reģistrēti vidēji 215 jauni ādas melanomas un gandrīz pusotrs tūkstotis citu ļaundabīgo ādas audzēju saslimšanas gadījumu. Tas mūsu valstij ir ārkārtīgi liels skaitlis, jo nes ne tikai lielas ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī – jārunā atklāti – milzīgus veselības budžeta izdevumus vēža ārstēšanai. Pēdējos gados saslimstība ar ādas audzējiem tiek diagnosticēta arvien jaunākiem cilvēkiem.
Ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā, taču vai par to ikdienā aizdomājas Latvijas iedzīvotāji? Pētījuma dati liecina, ka vismaz puse pret savu un savu bērnu ādas veselību izturas visai vieglprātīgi.
Lielveikali ir lieli, un pārtikai cenas ir tikpat lielas. Pašreizējā situācija ar pārtikas preču cenām lielveikalos ir skumīga – mēs barojam svešos, kuri turklāt izmanto savu monopola, dupola, tripola stāvokli. Lielveikali pārsvarā pieder lietuviešu, skandināvu, vācu oligarhiem. Hiperlēto saldētu nagetu veikalos jaušama arī Krievijas smaka.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau ar pirmajām savas darbības dienām cenšas ieņemt pēc iespējas lielāku ietekmes laukumu. Viņš tiekas ar dažādām augstām valsts amatpersonām, un tas ir tikai normāli, taču viena tikšanās bija tik zīmīga, ka ļāva izdarīt jau tālejošākus secinājumus.
Nākamnedēļ liels notikums pie kaimiņiem: 26. jūlijā Tallinas Dziesmu svētku estrādes parkā uzstāsies vieni no trešmetāla “The Big Four” jeb “lielā četrinieka” pārstāvjiem “Megadeth”, kuriem līdzināties var varbūt vienīgi “Metallica”.
Jau šīs nedēļas nogalē arī Spānija var pievienoties to Eiropas valstu grupai, kurās beidzamajā laikā pie varas nākušas izteikti labējas valdības – Itālijai, Zviedrijai, Somijai. Socioloģiskās aptaujas pirms svētdien paredzētajām vēlēšanām liecina, ka uzvaru tajās gūs konservatīvā Tautas partija, taču valdošo koalīciju tā spēs izveidot tikai kopā ar galēji labējo populistu partiju “Vox”.
Piedzīvoto kratīšanā, aizturēšanā un izolatorā var rūpīgi saglabāt atmiņā un pēc tam izvērst dokumentālā prozā – apliecina Latvijā joprojām tiesātais uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņš “Neatkarīgās” lasītājiem nodevis fragmentus no savas topošās dienasgrāmatas par to, kā ir agrā rītā pēkšņi uzņemt nelūgtus viesus – KNAB darbiniekus, cik komfortabli ir viņu aprūpē nonākt Valsts policijas ēkas izolatorā, kā tur rit dzīve, ko tur dod ēst un vai tur ļauj sportot.
Izskatās, Latvijā valsts nodevēji un ukraiņu sitēji no nepatikšanām var tikt vaļā salīdzinoši ātri un ar viegliem sodiem, taču, ja nepareizajā politiskajā caurvējā ietrāpās tautietis un vēl uzņēmējs, tad viņam jārēķinās ar tiesvedību atlikušā mūža garumā, sagrautu biznesu un pārvilktu treknu svītru turpmākās karjeras iespējām šajā valstī – liecina uzņēmēja Viestura Tamuža rūgtā pieredze kriminālprocesuālo attiecību noregulēšanā.
Nevienam nav noslēpums, ka pēdējais gads prasījis lielus finansiālos izaicinājumus mājsaimniecībām, kas ļoti bieži bijušas spiestas ievērojami samazināt patēriņu pat ikdienā nepieciešamajām lietām. To, ka situācija, maigi sakot, ir ļoti nepatīkama, apliecina arī “Neatkarīgās” veiktie aprēķini par strādājošo iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes informāciju par vidējo neto darba samaksu un konkrētu preču vai pakalpojumu cenām.
Dabūt uz auto vējstikla uzlīmīti, kas apliecina, ka tavam auto ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, proti, iziet tehnisko apskati (TA), – tas ir tieši tāpat kā nokārtot svarīgu, sarežģītu eksāmenu. Tā vismaz apgalvo liela daļa autovadītāju. Un tā – ik gadu. Bet cik labi būtu, ja šo “eksāmena prieku” varētu “baudīt”, teiksim, reizi divos gados? Par šo domu iestājas daudzi. Bet tikpat daudzi arī ir pret to.
Latvijā populāras ir muzeju naktis, baznīcu naktis, lielveikalu naktis, bet Igaunijā jūlija vidū ļaudis dodas uz atvērto lauku saimniecību dienām. Šogad cilvēku interese par to, kā laukos top pārtikas produkti, pārspējusi iepriekšējo gadu rekordus, vēsta Igaunijas Zemkopības ministrijas mājaslapā pieejamā informācija.
Vācijas varasiestādēm izdevies arestēt četrus cilvēkus, kuri pagājušā gada novembrī ielauzās vienā no Bavārijas muzejiem un nozaga retu, vairāk nekā divus tūkstošus gadu vecu monētu kolekciju – tā saukto “Ķeltu zeltu”. Tomēr nolaupītās senlietas, kuru vērtība varētu sasniegt 1,6 miljonu eiro, nav atgūtas, turklāt kļuvis skaidrs, ka vismaz daļu monētu zagļi ir pārkausējuši.
Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” nonāvējusi savu nosaukumu ar trim burtiem PLI. Kā publiski skaidrojis apvienības valdes loceklis Miks Celmiņš, nosaukuma maiņa iezīmē apņemšanos katrai partijai stiprināt savu patstāvīgo darbību – visdrīzāk kopīga starta nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nebūšot.
Valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija spiesta nosūdzēt citas iestādes, kas samācījušas LDz, lai tas atsakās vest kravas pāri Latvijas un Baltkrievijas robežai. Savukārt šīs iestādes atbild, ka nevis tās nav pareizi sapratušas sankcijas, bet LDz nav pareizi sapratis šo iestāžu pamācības.
