VAKARA ZIŅAS. Cik bieži slavenie un populārie ietur maltīti ārpus mājas?

© F64 Photo Agency

Vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 61% respondentu vismaz reizi nedēļā ietur maltīti ārpus mājām, secināts «Reaton» un pētījumu centra «Norstat» nesen veiktajā aptaujā par Latvijas sabiedrības ēšanas paradumiem. Turklāt 83% aptaujāto atzīst, ka vienai pusdienu reizei vidēji atvēlētā summa ir līdz 5 eiro. »Vakara Ziņas« aptaujāja sabiedrībā pazīstamas personības un izzināja, kur viņi ietur ikdienišķo maltīti.

Ieviņš uz restorānu dodas tikai svētkos

«Manā gadījumā dienās, kad ir ļoti jāskrien un jāsteidzas, labāk ir sagatavot līdzi ēdamo. Ja pa dienu ir treniņi, tad ir nepieciešams labs ēdiens, nevis iztikt ar to, ko var nopirkt degvielas uzpildes stacijās.

Kad man ir brīvāks, tad labprāt gatavoju mājās. Ārpus mājām ēdu tikai svētku reizēs. Domāt un rūpēties par to, ko ēst ikdienā, ir labāk nekā ieiet un paēst restorānā. Ja nepieciešama enerģija, tad ir labāk pašam saplānot savas ēdienreizes. Ir daudzreiz pierādījies, ja apēd kaut ko labu, tad tiešām sajūti enerģijas pieplūdumu. Ja es dzīvotu Rīgā, tad, protams, tās izvēles iespējas būtu krietni lielākas nekā mums te laukos.

Ēdienu es gatavoju ļoti ātri. Sasaldētus dārzeņus uzmet uz pannas, kas ir gatavi jau pēc piecām minūtēm. Noteikti cenšos izvairīties no kartupeļiem. Ikdienā svarīga ir gaļa un dārzeņi. Makaronus var ēst no rītiem. Galvenais, lai pēc maltītes ir viegluma sajūta un var kustēties. Es cenšos gatavot arī savai kundzei, lai dubultā esam paēduši. Šad tad gadās viņu palutināt,» tā dziedātājs Atis Ieviņš.

Auzāns aizraujas ar gastronomiskiem eksperimentiem

«Ja esmu savās mājās Pierīgā, tad arī ēdu mājas pusdienas. Ja esmu pie mammas, ar ko diezgan bieži sanāk tikties, jo viņa dzīvo netālu, tad paēdu pie viņas. Mamma gatavo pusdienas, kas man ļoti garšo. Tāpat arī sieva labi gatavo. Ja esmu izbraukumos, tad visās pilsētās praktiski zinu sabiedriskās ēdināšanas vietas, uz kurieni var aiziet un garšīgi paēst. Ārpus mājām ēdu arī tad, ja ir norunāta tikšanās kādā restorānā. Tikšanās parasti nozīmēju tur, kur ērtāk automašīnu nolikt un ērti kājām aiziet.

Citreiz gadās, ka pēc koncerta kādā Latvijas pilsētā ir brīvs laiks, un tad visa grupa kaut kur kopā aizejam un garšīgi paēdam. Nekad neskatos, cik tas maksā. Ja ir jāmaksā, tad jāmaksā! Ne vienmēr lētāk ir sliktāk. Es skatos un izvēlos tos ēdienus, kas garšo.

Beidzamajā laikā daudz neēdu, bet ļoti daudz fiziski strādāju. Agrāk pusdienās apēdu daudz vairāk nekā tagad. Mana sieva ir veģetāriete, tāpēc, ja esmu kādā ēstuvē, kafejnīcā vai restorānā, pirmais, kam uzkrītu, ir ribiņas, kas ir diezgan smags ēdiens. Vēders par to parasti nav priecīgs, jo tad ir smagi. Diendienā tomēr neēdu gaļu, bet neslēpšu, ka tā man garšo,» atklāj mūziķis Atis Auzāns.

Rokeris Frīdis 50 eiro par ēdiena porciju nemaksā

«Mums kā rokeriem - ceļotājiem pa ceļam ir daudzi krodziņi, kur apstājamies paēst. Katrā krogā mums ir savi ēdieni, ko izvēlamies. Piemēram, ir «Jautrais ods» uz Smiltenes pagrieziena, tur ir kolosālākās gaļas pankūciņas. Ir ļoti laba vieta pie Skultes apvedceļa. Tur ir kolosālākā Vīnes šnicele. Ja gribam paēst kaut ko īpašu, tad braucam uz vietām, kur zinām, ka tur ir konkrētais ēdiens. Kādreiz, piemēram, Rīgas «Runcī» bija vislabākais harčo, kādu vispār jebkad esmu ēdis, bet nomainījās pavāri, un harčo vairs nav tāds, kāds reiz bija. «Pieci vilki» motociklistiem, protams, ir svēta vieta, kur paēst, jo tur ir motociklistu aura. Piemēram, «Krustakrogā» ir ļoti labas cūkas kājiņas. Ideāli, vai ne! Man Rīgā katrs krogs asociējas ar to, ko īpašu tur var dabūt. Dzērieni visur ir plus mīnus vienādi. Savukārt restorānos viss ir atkarīgs no pavāra izveicības, kā viņš runā ar klientiem, kāds ēdiens viņam izdevies. Kroga vizītkarte ir ne jau dzērieni, kurus tu vari dabūt jebkurā vietā, bet tas īpašais, ko vari apēst.

Starp citu, Latvijā nav daudz krogu, kur māk uztaisīt šķidrās oliņas ar čaumalu, tādas kā bērnībā. Ķekavā bija ļoti laba vieta, kur meitenes ar pavāru mācēja tās uztaisīt.

Krodziņos jau nav nekādas kosmiskas cenas ēdieniem. Dažkārt par vienu porciju samaksāju 14 eiro. Manā uztverē tā ir diezgan liela cena. Bet kāpēc gan to nesamaksāt? Jo tu maksā arī par apkalpošanu. Mēs, motociklisti, dzīvojam diezgan pieticīgi. Mēs neēdam vienu porciju par 50 eiro. Nepārtiekam no ķengura gaļas vai kaut kā cita ekskluzīva.

Jā, ēdu arī mājās. Ņemot vērā to, ka man ir 14 gadus vecs bērns. Viņam jau ļoti patīk ātrās ēdināšanas restorāns «McDonald's»,» tā rokeris Frīdis jeb īstajā vārdā Aivars Freimanis.

Lolita Neimane ēd tikai mājās

«Es ēdu tikai mājās. Neko uz darbu neņemu līdzi. Man, par laimi, mājas ir tuvu darbam. Pēdējā laikā ievēroju to, ko sauc par «intermittent fasting» (pārtrauktā badošanās), kad vairākas stundas neēdu. Tāpēc man nav svarīgi darba dienas vidū ēst pusdienas ēdnīcā. Man pietiek ar brokastīm un vakariņām. Šobrīd ir ļoti daudz pētījumu par to, ka nav jāēd ik pēc trim stundām. Jāļauj organismam un gremošanas sistēmai atpūsties. Populārs ir modelis, ka 16 stundas neēd un 8 ēd, vai 18 stundas neēd un 6 ēd. Piemēram, ja ēd astoņos vakarā, tad nākamā ēdienreize būs tikai divpadsmitos dienā. Pavisam noteikti nav jāēd pēc likuma, ka brokastīs apēd pilnīgi visu un pusdienās pusi, bet vakariņas atdod ienaidniekam. Ir pagājis tas laiks, kad tā domājām.

Šobrīd esmu sapratusi, ka jāēd tad, kad gribas ēst. Nevis pēc grafika. Katrā ziņā, ja paskatās uz mana vecuma cilvēkiem, tad ēšana tiešām daudziem ir milzīga problēma. Kā savas profesijas pārstāve es nevaru teikt: «Neskatieties uz mani! Man jau ir nepareiza vielmaiņa.» Jo cilvēks vairāk ir gados, jo viņam mazāk vajag enerģiju kaloriju veidā. Ir jāizvēlas vērtīgi produkti un jāēd arvien mazāk.

Kādreiz darbā varu apēst kādu augli pie kafijas vai tējas. Man liekas, ka mājas ir labākā vieta, kur ieturēt ēdienreizes. Mans ledusskapis glabā to, ko man vajag. Bez šaubām, tas ir ekonomiski izdevīgāk. Tad var arī atļauties jūras produktus, kas man ļoti garšo. Šodien pat nopirku jauku foreles fileju. Var likties, ka ir dārgi, bet tajā pašā laikā, salīdzinot ar ēdienu, ko paņem kafejnīcā par to pašu cenu, kas varbūt negaršos, un būs vilšanās, tas ir ļoti izdevīgi. Mana ikdienas ēdienkarte - jūras veltes, biezpiens, paniņas, piena produkts «Lakto», olas un visi iespējamie dārzeņi. Pēdējā laikā dažāda veida pupiņas un lēcas, jūras aļģes. Manā ēdienkartē ir arvien mazāk gaļas,» pastāsta dietoloģe un lektore Lolita Neimane.

Diāna Kubasova regulāri apmeklē restorānus

View this post on Instagram

A post shared by Diana Kubasova (@dianakubasova) on

«Ārpus mājas ēdu diezgan regulāri, vienreiz vai divas reizes dienā. Mums Latvijā ir ļoti daudz labu restorānu, kas piedāvā veselīgus ēdienus. Viens no Rīgā iecienītākajiem restorāniem ir «MiiT», kur ir ļoti labs pusdienu piedāvājums, kas liekas maksāja seši eiro. Ja ēdu pusdienas restorānos, varu paēst arī līdz 5 eiro. Izvēloties dārzeņu sautējumus vai, piemēram, rīsus ar salātiem. Veģetāri ēdot, var ļoti labi papusdienot.

No pēdējā veiktā pētījuma izriet, ka Latvijā ir trīs procenti veģetāriešu, un tas ir diezgan liels skaits. Lielākā daļa veģetāriešu, protams, dzīvo Rīgā. Ja esi veģetārietis, tad Rīgā ir vieglāk, jo te ir ļoti daudz veģetāro restorānu, kuri šobrīd plaukst un zeļ. Katrā sevi cienošā restorānā ir arī veģetārās porcijas,» teic veģetāriete, modele un skaistumkonkursu dalībniece Diāna Kubasova-Tenberga.

Ilze Jurkāne ciena gan mājas, gan restorānu ēdienu

«Vairāk tomēr maltīti ieturu mājās. Ļoti bieži vakaros eju uz teātriem, operu un pasākumiem un tad ieēdu kafejnīcā. Bieži eju arī uz restorāniem - vienreiz vai divreiz nedēļā. Ja ir kādas īpašas reizes vai arī kaut kas tiek svinēts un pie manis nāk ciemiņi, tad es gatavoju maltīti mājās. Ja es eju ciemos, tad tieku uzņemta ar mielastu,» tā finansiste un kulinārijas eksperte Ilze Jurkāne.

Vakara Ziņas

Sestdien, 23. novembrī, Valmieras teātrī Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) ar Kultūras ministrijas, Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valmieras novada pašvaldības atbalstu rīko 31. Gada balvas teātrī «Spēlmaņu nakts» 2023./2024. gada sezonas apbalvošanas ceremoniju.

Svarīgākais