Bens Latkovskis / Viedokļi

“Vienotības” un ZZS piektdienas tikšanās priekšvakarā partijas “Latvijai un Ventspilij” līderis Aivars Lembergs sociālajos tīklos izplatīja telefonā ierakstītu paziņojumu, kurā izteica atbalstu jaunievēlētajam Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un noturēja partijai “Jaunā Vienotība” komplimentāru runu.

Vakar “Vienotība” tikās ar “Progresīvajiem”, šodien ar ZZS. Ir pilnīgi skaidrs, ka valdošā koalīcija pašreizējā sastāvā vairs nepastāv. Politiskās pārmaiņas ir neizbēgamas. Taču šoreiz tā nav tikai lomu pārdale uz Latvijas politiskās skatuves. Tas ir kas vairāk. Līdzšinējās politiskās mitoloģijas sabrukums.

Šodien Luksemburgā sākas ES iekšlietu ministru divu dienu apspriede, kuras darba kārtībā pirmais ir patvēruma meklētāju un migrācijas jautājums. Ko darīt ar neapturamo nelegālo migrāciju zem bēgļu izkārtnes?

Koalīcijas paplašināšanas plāns, kuru pašreizējais premjers pieteica burtiski dažas stundas pēc jaunā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ievēlēšanas, vismaz pagaidām ir izgāzies. “Vienotība” dažās dienās no “grandioza uzvarētāja”, kas visus apspēlējusi kā bērnus, nonākusi līdz partijai, par kuras skaidrojumiem par (ne)sadarbību ar Aivaru Lembergu visi smejas.

Krišjānis Kariņš jau tik ilgi ir Latvijas premjerministrs, ka viņš vairs nevar uzvelt atbildību par situācija valstī kaut kādiem “ļaunajiem” priekšgājējiem. Līdzīgi kā Rīgas jaunie vadītāji visas neizdarības joprojām veļ uz Ušakovu. Kariņš ir atbildīgs par visu vai gandrīz visu.

Piektdien “Vienotība” sāka koalīcijas atšķaidīšanas operācijas otro daļu. Izdevumam “Delfi” tika piespēlēts it kā nākamās valdības sastāvs, kurā vairs nebija Nacionālās apvienības (NA) un “Apvienotā saraksta” (AS) ministru. Tagad būšot jauna Arvila Ašeradena valdība koalīcijā ar ZZS un “Progresīvajiem”.

Krievijas varas koridoros parādās sīkas mikroplaisas. Par kaut kādu valdošās elites pilnvērtīgu šķelšanos runāt pāragri, bet priekšnoteikumi Kremļa konstrukciju erozijai pamazām briest.

Ir ievēlēts jauns Valsts prezidents – Edgars Rinkēvičs, bet viņš nav ievēlēts ar vienotas valdošās koalīcijas balsīm. Var skatīties no kuras puses grib, bet jāatzīst – ir izveidojusies jauna politiskā realitāte ar jauniem sadarbības partneriem.

Bez lielas aizķeršanās, gluži kā pēc grafika divos pēcpusdienā, trešajā balsošanas kārtā par Valsts prezidentu ar 52 balsīm (26 “Vienotība”; 16 ZZS un 10 “Progresīvie) tika ievēlēts Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Šodien Saeima balsos par to, kurš būs nākamais Latvijas valsts prezidents. Tiesības par to lemt (vēlēt) ir 100 Saeimas deputātiem.

Latvijas hokeja izlases sumināšana vakardien pie Brīvības pieminekļa ar lielu atrāvienu bija iespaidīgākais ar sportu saistītais notikums Latvijas vēsturē. Apsteidzot Latvijas futbola izlases uzvaras pār Turciju Eiropas čempionāta kvalifikācijas pārspēlēs un piedalīšanos 2004. gada finālturnīrā Portugālē.

Pazīstamais pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs nonācis “patiesības” priesteru nežēlastībā. Izrādās, ka ilggadējais pusaudžu uzvedības eksperts Konstantinovs nav nekāds eksperts, bet gan nekaunīgs šarlatāns. Viņš pat neesot psihoterapeitu reģistrā. Viltvārdis.

Bieži negadās pieminēt kāda pasaulē pazīstama cilvēka 100 gadu jubileju, kad šis jubilārs tik cienījamos gados ir ne vien dzīvs, bet arī aktīvi darbojas un ietekmē procesus.

Krievijas bēdīgi slavenās kaujas grupas “Vagner” nominālais īpašnieks Jevgeņijs Prigožins devis plašu, vairāk nekā stundu garu video interviju Kremlim tuvajam propagandistam Konstantīnam Dolgovam.

Kaut vai šīs vienas uzvaras pār Šveici dēļ bija vērts rīkot šogad Rīgā pasaules čempionātu hokejā. Kad trešās trešdaļas izskaņā Šveices izlase izvirzījās vadībā, ne vienam vien pie televizoru ekrāniem jau “nošļuka knābji”. Bet ne Latvijas hokejistiem laukumā un viņu atbalstītājiem “Arēnas Rīga” tribīnēs.

Šogad cīņa par prezidenta amatu ir nepieredzēti sīva. Kaislības sit gandrīz tikpat augstu vilni kā 2007. gadā, kad “Vienotības” idejiskie priekšteči ar toreizējo laikraksta “Diena” galveno redaktori Sarmīti Ēlerti priekšgalā asi cīnījās pret “zvērudārza kandidāta” Valda Zatlera ievēlēšanu un, skaļi demonstrējot pie Saeimas ēkas, aktīvi atbalstīja “Saskaņas centra” izvirzīto Aivaru Endziņu

Šobrīd vairs nav noslēpjams, ka Krišjāņa Kariņa otrajai valdībai stunda ir situsi. Šī valdība un koalīcija jau no paša sākuma bija baltiem diegiem šūta. Pretrunas pārsvarā bija psiholoģiska un personiska rakstura. Kā tas dažkārt politikā gadās, idejas un principi atkāpās otrajā plānā.

Ukrainas frontē jau desmito mēnesi turpinās cīņa par Bahmutas pilsētu, bet Latvijas politiski ideoloģiskajā frontē jau gadiem nerimst kauja par Stambulas konvencijas ratifikāciju. Šī cīņa pamazām zaudējusi tās sākotnējo jēgu un ieguvusi politiska kara raksturu – kurš kuru.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens veselības aprūpes finansējuma problēmām veltītajā LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” vairākkārt uzsvēra, ka veselības aprūpei nepieciešamo naudu ar valdības rīcībā esošajiem finanšu resursiem nodrošināt neesot iespējams. Vienīgā izeja esot palielināt nodokļu slogu. Jāsaka, kā ir: viņš mānās.

Ja kāds grib teikt, ka Latvijā nekas labs nenotiek, tad viņam var iebilst, ne tikai piesaucot mūsu hokejistu uzvaru pār Čehijas izlasi, bet arī norādot uz pilnasinīgas publiskās politikas atgriešanos uz jau sūnām apaugušajiem Latvijas politiskās skatuves dēļiem.

Pirmdien sociālajos tīklos izplatījās ziņa, ka esot miris slavenais miljardieris, “atvērtās sabiedrības” ideoloģiskais “tēvs” Džordžs Soross. Taču vēlāk šīs “ziņas” neapstiprinājās, un drīz vien arī pats Soross publicēja ierakstu tviterī: “Baumas, ka man esot bijusi sirdslēkme, ir pilnībā nepatiesas. Esmu dzīvs un vesels.”

Ceturtdien, kad “Vienotība” paziņoja par sava prezidenta kandidāta izvirzīšanu un nosauca pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Latvijas informatīvā telpa burtiski uzsprāga: “Viss! Ir panākta vienošanās. ZZS balsos par “Vienotības” kandidātu. Ar tālākām sekām.”