Bens Latkovskis / Viedokļi

Šosestdien mums būs iespēja piedalīties četru gadu politiskā cikla kulminācijas pasākumā – 14. Saeimas vēlēšanās.

Varbūt esmu kaut ko palaidis garām, bet tā vien šķiet, ka šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, kad netiek skaļi skandēts, cik tās būšot latviešu tautai svarīgas, lai neteiktu – vēsturiskas. Nedzird eksaltētas frāzes par šo vēlēšanu izšķirošo ietekmi uz Latvijas nākotni; par liktenīgo izvēli; par “būt vai nebūt”. Nekā tāda šoreiz nav.

Krievijas diktators Vladimirs Putins vakar no rīta beidzot izsludināja sen gaidīto mobilizāciju. Lai arī Putins lietoja terminu – daļēja mobilizācija, eksperti norāda, ka nekādi mobilizāciju ierobežojoši nosacījumi netika minēti. Līdz ar to mobilizācijas ietvari var tikt paplašināti atbilstoši vajadzībām. Ko tas viss nozīmē pasaulei?

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uzlikusi 11 600 eiro lielu naudas sodu Latvijas Televīzijai (LTV) par būtiskiem priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem.

Vai šodien ir kāds kriminālprocess par bēdīgi slavenajiem “biešu salātu”, tas ir, kovida seku pārvarēšanas pētījumiem piecu miljonu eiro vērtībā? Desmit “pētījumi”, katrs par pusmiljonu. Bet tie ir tikai pieci miljoni no kopumā Latvijā it kā kovida apkarošanai kopā iztērētajiem diviem miljardiem eiro.

Pirms nedēļas rakstīju, ka Krievijas armijas sakāve pie Harkivas agri vai vēlu atspoguļosies politiskās konsekvencēs. Nupat Samarkandā Uzbekistānā notikušajā Šanhajas sadarbības organizācijas valstu samitā šīs politiskās konsekvences parādījās pat ļoti skaidri.

Viens no efektīvas reklāmas nosacījumiem ir reklāmas saukļa trāpīgums. Proti, reklāmas saukļa sakritība ar reklamējamās lietas būtību. Ja reklāmas sauklis vāji saistās ar reklamējamo lietu, tad šāda reklāma patērētāja ausīm iet garām.

Šajās dienās valdības un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji smagās, ilgās sarunās centās panākt kompromisu par atalgojuma palielināšanu pedagogiem. Neatkarīgi no tā, vai pirmdien, 19. septembrī, pedagogu streiks būs vai nebūs, jau tagad ir skaidrs, ka reāls pedagogu algu palielinājums būs.

Pēc Krievijas armijas kaunpilnās bēgšanas no Kupjanskas, Izjumas un citām Austrumukrainas pilsētām, kuras bija okupētas gandrīz pusgadu, atklājās, ka Harkivas – Izjumas fronte ir pilnībā sabrukusi. Šis ir vērienīgākais Ukrainas armijas taktiskais panākums kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šā gada 24. februārī. Rodas jautājums – vai šī Ukrainas bruņoto spēku taktiskā uzvara kļūs par stratēģisko lūzuma punktu kara gaitā kopumā? Abstrahējoties no šī frontes sabrukuma militārajām konsekvencēm, aplūkosim tā iespējamās sekas uz Krievijas politisko sistēmu.

Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos izskanēja ziņa, ka Viļņa pēc iedzīvotāju skaita esot apsteigusi Rīgu. Tā kā eksperti (Latvijas Banka, Oļegs Krasnapjorovs) jau agrāk prognozēja Viļņas kļūšanu par Baltijas valstu lielāko pilsētu (ap 2025. gadu), šī ziņa nešķita pārsteidzoša. Lai arī drīz vien izrādījās, ka tā tomēr nav patiesa.

Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot 13. Saeimu tās rudens (pēdējās) sesijas atklāšanā, neskopojās ar tai atzinīgiem vārdiem. Kaut arī no tiem pašiem 13. Saeimas deputātiem savulaik dabūja izciest visai nepatīkamus mirkļus. Šai pieglaimībai ir vienkāršs izskaidrojums.

Nupat ar dažu dienu intervālu izgāzās trīs valdošās koalīcijas politiķi – Krišjānis Kariņš, Juris Pūce un Artis Pabriks. Šo politiķu fanu kluba biedri var iebilst, ka nekāda izgāšanas nenotika. Viss pareizi, bet pašiem politiķiem nepatīkamākais visā tajā ir tas, ka šie gājieni atseguši viņu vājos, slēpjamos punktus – āža kājas.

Daudzi, īpaši tie, kuriem mājās ir gāzes vai ar gāzi saistīta apkure, šobrīd ir neziņā – kā būs, ko darīt? Vai pāriet uz malkas apkuri, saules paneļiem, siltumsūkni vai kādu citu alternatīvu? Patlaban situācija siltumenerģētikas frontē ir neskaidra un vidējā termiņā kaut cik ticami neprognozējama, bet, saprotot, kas notiek pasaulē, var labāk izvēlēties arī savu individuālo ilgtermiņa stratēģiju.

Latvijas Televīzija svētdienas vakarā uzsāka priekšvēlēšanu debašu ciklu. Pirmās debates no piecām, kas bija veltītas veselības aprūpes (1. daļā) un labklājības (2. daļā) jomām. Teorētiski ļoti nozīmīgām un gandrīz ikvienu cilvēku skarošām tēmām. Īpaši tas attiecas uz veselību. Vai debates sasniedza savu mērķi, un vai, tās noskatoties, vēlētājam radās būtiski lielāka skaidrība – kas ir kas, un par ko būtu jābalso?

Lielās kompānijas “Latvenergo” un “Latvijas gāze” (LG) ziņo, ka šajos it kā grūtajos laikos guvušas rekordlielu peļņu. 2022. gada pirmajā pusgadā “Latvenergo” – 142 miljonus eiro, “Latvijas gāze” – 84,5 miljonus eiro. Attiecībā uz “grūtajiem laikiem” jālieto forma “it kā”, jo kas vieniem grūti laiki, tas otriem zelta ādere. Sašutums vai izbrīns par šādu lietu kārtību ir nevietā, jo fundamentālais princips – viss dzīves smagums jāiznes iedzīvotājiem, jo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu peļņa ir neaizskarama – ir iekļauts likumā.

Lai gan vairākkārt esmu izteicis minējumu, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, jo valdošais politiskais kartelis “Vienotības” vadībā pēdējos gados ir gandrīz pilnībā monopolizējis varu valstī, noteiktas apstākļu sakritības gadījumā nelielas izmaiņas tomēr ir iespējamas.

Ziņa par Mihaila Gorbačova nāvi 91 gada vecumā nebija negaidīta. Tāpēc gan ne mazāk skumja. Aizgājis viens no 20. gadsimta dižākajiem cilvēkiem, kurš pārvērta pasauli vairāk nekā jebkurš cits pagājušā gadsimta otrajā pusē.

“Vienotības” paziņojums, ka tā priekšvēlēšanu debatēs nediskutēs ar korupcijā apsūdzētu un ASV sankcionētu personu, bija jau iepriekš gaidāms. Šis paziņojums vērtējams kā nenoliedzams priekšvēlēšanu gājiens. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka “Vienotība” vislabprātāk vispār ne ar vienu nediskutētu.

Ukrainas mediju zvaigznes Oleksija Arestoviča intervija Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei Baibai Bļodniecei, kurā cita starpā izskanēja frāze “Karš noteikti būs. Gatavojieties”, Latvijas sabiedrībā izraisīja pretrunīgu reakciju.

No 1. septembra Zviedrijā būs aizliegts pārvietoties ar elektriskajiem skrejriteņiem pa ietvēm, paziņojis Zviedrijas infrastruktūras ministrs Tomass Enerots. Tāpat būs aizliegts tā sauktos stāvdrāžus novietot uz ietvēm un velojoslām. Diemžēl situācija uz gājēju ietvēm prasa steidzamu risinājumu arī Latvijā. Galvenokārt Rīgā, bet ne tikai.

Vispirms jāapsveic ikviens Latvijas patriots ar šo jauko ziņu – okupācijas piemineklis beidzot ir aizvākts. Kā rakstīja Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule – svešķermenis no Latvijas dzīvās miesas ir izņemts.

Šodien Ukrainā atzīmē neatkarības dienu. Speciāli rakstu, ka atzīmē, nevis svin. Jo kādas gan svinības kara laikā?