Bens Latkovskis / Viedokļi

Pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām politiska zemestrīce skārusi politisko apvienību “Attīstībai/Par!”. Pagaidām vēl grūti teikt, cik tālejošas sekas tā atstās, bet plaisas šī politiskā spēka fasādē ir acīmredzamas.

Pazīstamais filozofs Artis Svece portālā “Satori” publicējis rakstu “Devītais maijs”, kurš, kā noprotams no virsraksta, veltīts Latvijas krievu un 9. maija problēmas tematikai.

Ar ko atšķiras Zelenskis no Makrona/Šolca? Atbilde ir vienkārša – Zelenskis ir nākotnes politiķis, kamēr Makrons/Šolcs iemieso aizgājušo laiku politiku.

Aizvadītās nedēļas nogalē notika vairākas augstākā līmeņa tikšanās. G-7 valstu līderu tikšanās, NATO samits, ES Padomes (valstu vadītāju) sēde un ASV prezidenta Džo Baidena vizīte Polijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību un pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā, trešdien preses konferencē paziņoja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pēc tam, kad VARAM apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu.

Pirmā kara mēneša rezultāti jāvērtē divās atsevišķās, bet savstarpēji cieši saistītās plaknēs. Krievijas – Ukrainas kara plaknē un galvenajā frontes iecirknī (atbilstoši Putina un Lavrova izteikumiem) – cīņā pret esošo pasaules kārtību.

Ilgus gadus Krievijas sabiedrībā tika kultivēta militārā psihoze, kura tur ieguva izteikta reliģiska kulta raksturu. Šīs kvazireliģijas (“pobedobesije”) galvenā svinamdiena bija 9. maijs, kad visā Krievijā notika šī kara dieva orģiju kulminācija.

“Rīgas siltuma” valdes loceklis Raivis Elliņš TV3 rīta pārraidē “900 sekundes” teica: “Vasarā skatīsimies, kā sagādāt gāzi. Iepirkumi tiks veidoti tā, lai gāze, ko uzņēmums patērē, nebūtu no Krievijas nekad. Iepirkumos pieļausim, ka gāzi piegādā tikai Amerika, Katara, Norvēģija.”

Sākoties Krievijas – Ukrainas karam, aktivizējās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), vispirms ierobežojot dažādu Krievijas televīzijas kanālu raidīšanas iespējas Latvijā, bet drīz pēc tam arī pieeju interneta resursiem.

Jau ceturto nedēļu rit plaša mēroga karš starp Krieviju un Ukrainu, un ir acīmredzams, ka neatkarīgi no kara iznākuma tam būs fundamentāla ietekme uz nākotnes pasaules kārtību.

Internetā parādījies ieraksts, kurā Krievijas konsulāta darbinieks Liepājā protestētājiem pret Krievijas iebrukumu Ukrainā draud tieši tādiem pašiem vārdiem, kā Putins savā 21. februāra uzrunā draudēja Ukrainai.

Viens no Latvijas 30 gadu pēcpadomju vēstures būtiskiem elementiem ir 16. marta “mīts” jeb “lielais stāsts”.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Rjabkovs sestdien izteica mazliet divdomīgu brīdinājumu, ka ieroču piegādes konvoji varot kļūt par likumīgiem Krievijas gaisa spēku uzbrukuma mērķiem.

Latvijas sociālie tīkli ir pārpilni uzjautrinošiem ierakstiem, kuri apņirdz slepkavu, kara noziedznieku Putinu, paredzot šim izdzimtenim drīzu galu. Kaut nu tā būtu, bet šajā “uzvaras” eiforijā (zibenskarš izgāzies, un tā jau ir uzvara) nevajadzētu ar aizmiglotām acīm ieslīgt “panākumu reibonī”.

Ukrainas karš ļoti skaidri parāda, kā notiek iedomāto jeb paralēlo realitāšu sadursme ar patieso, taustāmo realitāti.

Pēdējā laikā “sabiedriskajā” televīzijā bieži parādās kāds Hanovs ar gaudu dziesmām, cik grūti tagad esot būt krievam.

Šīs nedēļas sākumā Rīgā ieradās vairāki ļoti ietekmīgi pasaules politiķi. Pirmdien ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Izraēlas ārlietu ministrs Jairs Lapids, otrdien Kanādas premjerministrs Žistēns Trudo, Spānijas premjers Pedro Sančess un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Visi viņi tikās ar Latvijas augstākajām amatpersonām. Kādu ziņu viņiem nodeva Levits, Kariņš, Rinkēvičs, un kādu viņi mums?

Tas, ka vēl svētdien, desmitajā dienā pēc kara sākuma, Makrons pacietīgi pusotras stundas klausījās Putina “lekciju” par to, kā Rietumi visus šos gadus Krievijai darījuši pāri, liecina par daudz ko. Tas liecina, ka pasaule, vai vismaz Francija noteikti, vēl nav sapratusi, kas notiek. Kāpēc to tik droši var teikt?

Šajās dienās tiek vilktas dažādas paralēles un piemeklētas analoģijas. Vieni Krievijas iestigšanu Ukrainas karā salīdzina ar Vjetnamu, citi norāda, ka Krievija strauji slīgst Ziemeļkorejas virzienā.

Cik liela ir krievu nācijas (Krievijā) un krievu tautības cilvēku (citur pasaulē, tajā skaitā Latvijā) vainas daļa pie tā, kas šobrīd notiek Ukrainā? Lai arī šis jautājums var likties otršķirīgs, jo tagad svarīgākais ir novērst pasaules karu, atbildēt uz to ir ārkārtīgi būtiski, lai nespertu nepareizus soļus, balstoties uz aplamu informāciju.

Lai arī pasaules ziņu aģentūras un tādi raidorganizāciju milži kā BBC un CNN par karu Ukraina ziņo 24 stundas diennaktī bez pārtraukuma, šajās reportāžās iezīmējas kāds būtisks elements, kurš ir viens no šī kara izcelšanās cēloņiem.

Patiesi smagās sankcijas, kuras Ukraina gaidīja astoņus gadus, par kurām Rietumi runāja astoņus gadus, bet līdz šim tālāk par runām netika, beidzot ir ieviestas.