Bens Latkovskis / Viedokļi

Kreisi liberāli (sorosiski) tendētajam politiskās šķiras spārnam 14. Saeimas rezultāti ir izrādījušies katastrofālāki, nekā pirmajā brīdī varēja domāt. Tāpēc arī šī spītīgā nevēlēšanās veidot labēji centrisku valdību no trijiem politiskajiem spēkiem.

Gluži negaidīti politiskajā darba kārtībā izniris it kā šauri specifiskais transgenderisma un dzimummaiņas jautājums. Tieši izniris, jo šis darbības vārds vistrāpīgāk raksturo pēkšņo šā jautājuma aktualizāciju.

Kāds sašutis rīdzinieks raksta: “Uz ceļiem un ielām ir skaidri redzams, ka Ceļu satiksmes noteikumiem (CSN) ir rekomendējošs raksturs. Daudzos ir izveidojusies neaizskaramības sajūta, jo policijas uz ceļiem nav. Rīgā ir vietas, kur CSN tiek pārkāpti simtiem reižu dienā. Jācer, ka drīz Latvijā būs arī iekšlietu ministrs.”

Sociālos tīklus trešdien uzspridzināja kādas Astras C ieraksts tviterī, komentējot režisora Viestura Kairiša jauno filmu “Janvāris”: “Mums būtu jābeidz barikādes romantizēt kā baigo varoņdarbu, kas izšķīra mūsu nākotni, īpaši jau nu šobrīd, uz Ukrainas fona.”

Šobrīd notiekošo grūti nosaukt citādi kā vien par atsevišķu bezatbildīgu politikāņu vēlmi nopietnu valdības veidošanas procesu aizbīdīt pēc iespējas tālākā nākotnē un tā vietā bezjēdzīgi vilkt gumiju.

Jaunievēlētā Saeimas deputāte Jana Simanovska (“Progresīvie”) bērnu dzimumidentitātes un dzimummaiņas tēmai veltītajā LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” bez mazākās skatīšanās pār plecu uz koalīcijas veidošanas sarunām stingri stāvēja savas partijas pozīcijās.

Šī nedēļa iesākās ar jaunu kara eskalācijas līmeni. Krievija atmetusi pēdējos civilizētas valsts atribūtus, visā kailumā atsegusies kā terorisma valsts.

Nedēļu pēc vēlēšanām, kad norimušas pirmās emocijas un nosēdušās duļķes, var mierīgāk izvērtēt šo vēlēšanu rezultātus kopumā. Kādi ir secinājumi?

Šodien Krievijā diktatora, kara noziedznieka Vladimira Putina 70 gadu jubileja. Atšķirībā no Staļina 70 gadu jubilejas 1949. gadā un Brežņeva 70 gadu jubilejas 1976. gadā, kuras tika atzīmētas ar valstisku vērienu un ārzemju draugu (citu sociālistisko valstu līderu) klātbūtni, Putina jubileja tiek atzīmēta klusi un neuzkrītoši.

Vakar intervijā LTV “Rīta Panorāmā” premjers Krišjānis Kariņš strikti uzstāja, ka koalīcijā jāņem “Progresīvie”, bet ultimātu uzstādīšanā apvainoja citus: “No Nacionālās apvienības šobrīd drusku uz ultimatīvo virzienu velk, šis nav veids, kā var sadarboties.”

Lai arī Latvija skaidri deklarē savu piederību demokrātisko valstu blokam, laiku pa laikam izskan šaubas par demokrātisko principu sakņojuma dziļumu mūsu sabiedriskajā apziņā. Rodas jautājums par to, cik patiess un visaptverošs ir Latvijas sabiedrības atbalsts demokrātiskajām vērtībām.

Tagad, kad vēlēšanu maratons beidzies un Bordāna tā sauktā “Konservatīvo” partija ir tikusi vēlētāju izgāzta, bet Zuzāna/Jaunupa “Alkatībai/Par!” (oficiālais nosaukums “Attīstībai/Par!”) tā arī nespēja izlīst caur vēlēšanu adatas aci, laiks izvērtēt šo smago sakāvju cēloņus.

Ja 14. Saeimas vēlēšanas ar kaut ko ieies vēsturē, tad ar Latvijas politikā līdz šim nepieredzēti dramatisku kāda politiskā spēka balansēšanu uz 5% barjeras robežas. Līdz pat pēdējam brīdim šķita, ka pašiem balansētājiem viss beigsies laimīgi, bet vakar īsi pirms 19.00 situācija tomēr liecināja, ka pietrūkušas burtiski dažas balsis, kuras izšķīra “Attīstībai/Par!” likteni.

Rīgā patvērumu atradusī telekompānijas “Doždj” (“TVRain”) redakcija nekādi nevar noslēpt savu aizkaitinājumu par to, ka Baltijas valstis nekādi nevēlas nodalīt “labos”, pret Putina režīmu noskaņotos krievus no “sliktajiem” prokremliskajiem un visus liek vienā maisā.

Šobrīd pie smalkā toņa pieder paņirgāties par tiem, kuri reiz lietojuši vārdu salikumu “Kariņa-Levita režīms”. Ha-ha. Duraciņi.

Krievijas diktators Vladimirs Putins savā runā, kurā paziņoja gan par mobilizāciju, gan par referendumu rīkošanu okupētajās Ukrainas teritorijās, kārtējo reizi draudēja pasaulei ar kodolieroču izmantošanu.

Svētdien notikušās parlamenta vēlēšanas Itālijā noslēdzās bez pārsteigumiem. Pārliecinoši uzvarēja labējais bloks ar “Itālijas brāļiem” priekšgalā. Par nākamo Itālijas premjerministri pirmo reizi Itālijas vēsturē, visticamāk, kļūs sieviete, “Itālijas brāļu” līdere, 45 gadus vecā uzlecošā politiskā zvaigzne Džordžija Meloni.

Šosestdien mums būs iespēja piedalīties četru gadu politiskā cikla kulminācijas pasākumā – 14. Saeimas vēlēšanās.

Varbūt esmu kaut ko palaidis garām, bet tā vien šķiet, ka šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, kad netiek skaļi skandēts, cik tās būšot latviešu tautai svarīgas, lai neteiktu – vēsturiskas. Nedzird eksaltētas frāzes par šo vēlēšanu izšķirošo ietekmi uz Latvijas nākotni; par liktenīgo izvēli; par “būt vai nebūt”. Nekā tāda šoreiz nav.

Krievijas diktators Vladimirs Putins vakar no rīta beidzot izsludināja sen gaidīto mobilizāciju. Lai arī Putins lietoja terminu – daļēja mobilizācija, eksperti norāda, ka nekādi mobilizāciju ierobežojoši nosacījumi netika minēti. Līdz ar to mobilizācijas ietvari var tikt paplašināti atbilstoši vajadzībām. Ko tas viss nozīmē pasaulei?

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uzlikusi 11 600 eiro lielu naudas sodu Latvijas Televīzijai (LTV) par būtiskiem priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem.

Vai šodien ir kāds kriminālprocess par bēdīgi slavenajiem “biešu salātu”, tas ir, kovida seku pārvarēšanas pētījumiem piecu miljonu eiro vērtībā? Desmit “pētījumi”, katrs par pusmiljonu. Bet tie ir tikai pieci miljoni no kopumā Latvijā it kā kovida apkarošanai kopā iztērētajiem diviem miljardiem eiro.