Bens Latkovskis / Viedokļi

Viens no galvenajiem Latvijas sekmīgas attīstības traucēkļiem ir sabiedrības sašķeltība, kas lielā mērā iezīmējas arī attieksmē pret dažādu vēstures notikumu interpretāciju. «Mēs nevarēsim runāt par stipru un saliedētu Latvijas valsti, ja ļausim politiski ciniskā veidā izmantot Eiropas lielākās traģēdijas – Otrā pasaules kara – vēsturiskos faktus un veterānus, kuri paši jau reiz izbaudījuši kara briesmas,» Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, tiekoties Rīgas pilī ar kara veterāniem, kas cīnījušies padomju pusē. Viņš pauda apņemšanos neatkāpties no sabiedrības saliedēšanas mērķa visā prezidentūras laikā un nākamnedēļ tikties ar leģionāru pārstāvjiem.

Nupat biju kapu svētkos Latgalē. Īstos kapu svētkos ar katoļu mācītāju, krusta nešanu, svētītā ūdens slacīšanu un rituālo procesiju apkārt kapsētai. Viss kā pienākas, un samērā kupli sanākušie cilvēki bija saposušies kā svētkos. Vīri rūpīgi gludinātos uzvalkos un kaklasaitēs bija redzami biežāk nekā Dailes teātrī uz Džona Neilanda pirmizrādi.

Novērtējot Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vizīti Rīgā, vispirms tomēr jāatzīst, ka cilvēka spējai skaisti un plūstoši runāt ir liela nozīme. Sevišķi tad, ja šā cilvēka, šajā gadījumā prezidenta, loma ir samērā dekoratīva.

Jaunākie sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka par zatleriešiem maijā balsotu vien 1,8% no aptaujātajiem. Tas ir vēl zemāks reitings nekā Tautas partijai un LPP/LC īsi pirms pazušanas no Latvijas politiskā terārija.

Ar strīdīgiem un latviešiem ne pārāk draudzīgiem izteikumiem slavenais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess oficiālā vizītē Rīgā ieradīšoties ar vilcienu. Signāls latviešiem vairāk nekā skaidrs – ātrāk pievienojieties mums, igauņiem, tik vēlamajam Rail Baltic projektam.

Policija sākusi izmeklēšanu par šokējošu gadījumu – aptuveni mēnesi pēc izrakstīšanas no slimnīcas un bezvēsts pazušanas tuvinieku meklēto vīrieti atrod šīs pašas slimnīcas teritorijā mirušu. Izrādās, viņš izrakstīts tās pašas dienas vakarā, kad ātrā palīdzība viņu uz slimnīcu atvedusi pēc kritiena.

Atzīšos, ka Eirovīzijas finālu līdz galam nenoskatījos. Tāpēc šoreiz raksts būs nevis par Lorīnu, kuru Eiropas TV skatītāji šogad izvēlējuši par kontinenta vērienīgākā dziesmu konkursa uzvarētāju, bet gan par krietni prozaiskāku un latviešu tautai neprasītu izvēli.

Lielais Pasažieru vilciena iepirkuma projekts draud izgāzties. Pēc vairāku gadu ieilgušām peripetijām tas, iespējams, beigsies tāpat kā visi citi lielie industriālie investīciju projekti – ar neko.

Skandālu plosītā Pasažieru vilciena valdē notikusi pilnīga personāliju nomaiņa. Par jaunajiem valdes locekļiem kļuvuši Anrijs Brencāns, Silvija Dreimane un Aigars Štokenbergs.

Šodien Saeima sāks izskatīt likumprojektu Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb pievienošanos ES fiskālās stabilitātes paktam, kas paredz stingrus valstu budžeta veidošanas ierobežojumus.

Valdība ir noskaņojusies samazināt nodokļus. Nodokļu samazinājumu, tāpat kā cenu un tarifu samazinājumu vai algu palielinājumu, sabiedrība vienmēr uztver ar prieku. Taču no valdības puses ir jābūt ļoti skaidrai izpratnei – kāpēc tas tiek darīts?

«Atcerieties šo dienu, jo tā dod cerību ne tikai Francijai, bet arī daudzām citām Eiropas tautām,» pēcvēlēšanu naktī sacīja Francijas jaunievēlētais prezidents Fransuā Olands, uzrunājot savus atbalstītājus Bastīlijas laukumā Parīzē. Tātad viņš dod cerību arī Latvijai. Par kādu cerību runā Olands?

Kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende, LTV raidījumā 100. panta preses klubs nespējot atbildēt uz jautājumu – kas tad ir vienotā informatīvā telpa, šo vārdu salikumu ir folklorizējusi.

Valdošā koalīcija uzsver, ka beidzot mūsu valstij ir īsts Nacionālās attīstības plāns (NAP), kuram strikti sekojot Latvija tiks izvesta saulītē. Valdībā nolemts, ka NAP vadmotīvs būšot «ekonomikas izrāviens». Var tikai piekrist un ar abām rokām atbalstīt šādu valdības lēmumu.

Latvijas politiķi nonāk arvien lielākā sabiedrisko attiecību veidotāju jeb piāristu atkarībā. Ar PR ir tāpat kā ar alkoholu vai narkotikām. Nav vajadzīgi nekādi reāli darbi vai sasniegumi, lai sajustos kā baigais kings. Iedzer mēriņu, un jūra līdz ceļiem. Tāpat politikā. Ja ir labs PR, tad nekādi darbi nav vajadzīgi.

Valodnieki var iebilst pret vārda bardaks lietošanu, bet tieši šis rusicisms visprecīzāk raksturo to, kas jau gadiem notiek KNAB. Totāla informācijas nesaturēšana, intrigas un frakcionārisms šo iestādi grauž jau gadiem.

Ir pazīstams kāds sens pastāstiņš par miljonāru, kurš māca dēlam: ja, ieejot veikalā, redzi uzvalkus par 100 un 500 dolāriem, tad nekad nepērc to par 100 dolāriem, jo tad pieradīsi pie maziem ienākumiem. Pērc dārgāko uzvalku, un tu tieksies pēc atbilstošiem ienākumiem, kurus ar darbu arī dabūsi.

Padomju laikos iznāca žurnāls Padomju Latvijas Komunists. Žurnāls bez ilustrācijām, bez izklaidējošiem materiāliem. Tas nebija domāts plašām lasītāju masām, bet gan tiem, kuru darba specifika lika zināt, kādas ir valdošās ideoloģiskās nostādnes.

Pagājušajā nedēļā policija aizturēja biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūru Priedi, kurš, slēpjoties aiz cēliem vārdiem, faktiski nodarbojies ar šantāžu. Nemitīgi rakstījis sūdzības dažādām iestādēm par kaut kādiem it kā pārkāpumiem. Biedrības vārdā piegādāta informācija plašsaziņas līdzekļiem, radot negatīvu publicitāti par noteiktu būvniecības uzņēmumu.

Premjers Valdis Dombrovskis aizvadītajā nedēļā premjerēšanas ilguma ziņā ir apsteidzis Aigaru Kalvīti un nu atpaliek vairs tikai no Ivara Godmaņa. Dombrovskis un viņa apjūsmotāji mēdz uzsvērt, ka tieši viņš ir izvedis valsti no krīzes,un pats premjers vēl savas darbības laikā uzrakstījis grāmatu, kā sekmīgi pārvarējis krīzi.

Nacionālās apvienības pārstāvis Eiroparlamentā Roberts Zīle paudis sašutumu par Saeimas lēmumu atlikt uz mēnesi dzelzceļa Rail Baltic likumprojekta izskatīšanu. Zīle un citi projekta lobisti cenšas Latviju ciešāk iesaistīt Rail Baltic projektā, izmantojot visefektīgāko paņēmienu – apvainojot tā pretiniekus pārliekā mīlestībā pret Krieviju.

ASV militārā virspavēlniecība martā aizvadījusi divas nedēļas ilgas virtuālās mācības, kuru laikā tika modelēts Izraēlas uzbrukums Irānai un tālākie notikumi, ziņo laikraksts The New York Times, atsaucoties uz avotiem Pentagonā.