Kapu nelaime
Visu vasaru Vienotības un Nacionālās apvienības politiķi un viņu fani nerimdamies sunīja un gānīja Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu par Krišjāņa Barona un Brīvības ielu remontēšanu. Interneta sociālajos tīklos nebija ne dienas, kad neparādītos kādas fotogrāfijas ar lejup iebrukušiem bruģakmeņiem vai tamlīdzīgu neskaistumu. Vainagojums asprātīgo ļaužu izdomā bija videokolāža, kur pa Barona ielu brauc vilciens. Tiešām darbi nesekmējās raiti, bija tur brāķis arī, bet galu galā dome piespieda būvniekus pabeigt remontus puslīdz laikā un kļūmes novērst.
Ko Ušakova domei vajadzēja darīt? Neremontēt neko? Gaidīt, lai maģistrālās ielas izžļurbst un sabrūk pavisam? Vienotības priekšteces Jaunā laika Rīgas mēra Aivara Aksenoka laikā apmēram tā arī tika darīts - nekas nenotika un nekas netika darīts. Taču diezin vai tāda politika ir tas labākais, ko pelnījusi Rīga.
Infrastruktūras uzlabošana ir tas darbs, kas būtu jāveic jebkuram pilsētas saimniekam, vai viņš nāk no kreisiem vai labējiem, krieviskiem vai latviskiem spēkiem. Būtu jāpriecājas, ka Nils Ušakovs par to domā un kaut ko dara. Tostarp Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par tramvaja līnijas izbūvi uz Skanstes ielu. Kur problēma?
Nav tādas lielas Eiropas pilsētas, kur infrastruktūras jauninājumi nebūtu sadūrušies ar kapiem. Agrākos laikos pie katras baznīcas bija kapi. Ja ejam garām jebkurai baznīcai, varam būt droši, ka tur apakšā ir aizgājēji vai arī viņu kauli ir kaut kurp pārapbedīti. Tāpat tas ir Rīgā, kur blakus Doma un visām citām baznīcām bija kapi. To var un vajag izdarīt solīdi, un pat Latvijas Luterāņu baznīca, kurai latvju liberāļi ir tendēti pārmest tumsonību, neiebilst pret Rīgas pašvaldības ideju virzīt tramvaju gar Senču ielas malu. Tos mirušos, kas tur būs pa ceļam, var pārapbedīt ar tiem pienākošos godu un cieņu. Ja vēl tiešām būtu runa par tramvaja virzīšanu šķērsām un pāri kapiem, taču patiesībā tramvaja vajadzībām jānojauc vien viena pussabrukusi kapliča un dažas kapu kopiņas, jo tramvajs jau neies nekur šķērsām, bet paralēli ielai, kas jau sen ir iela un kur ikdienu brauc tūkstošiem automašīnu. Bet tā jau var sadomāt desmitiem un simtiem argumentu, kāpēc neko nedarīt.
Katrā projektā ir savi ieguvumi, zaudējumi un riski. Tos ar pragmatisku prātu jāsaraksta lappuses kreisajā un labajā pusē. Skanstes tramvaja līnijā ir tāpat. Pašlaik Skanstes tramvajs tiek virzīts uz areālu, kur atrodas pamaz biroju ēku, un biroju darbinieki braukā uz darbu ar automašīnām. Taču jāskatās nākotnē. Skanstes ielas apkārtnē vēl ir daudz neapgūtu zemes gabalu, kur būs attīstība. Lai šo attīstību veicinātu, nav nekas slikts, ja uz turieni tiks virzīts sabiedriskais transports. Viena no Rīgas satiksmes lielajām problēmām ir tas, ka trūkst sabiedriskā transporta pa apļiem. No nomalēm uz centru ir, bet pa apli pietrūkst. Te tad būtu viens no šīs problēmas pusrisinājumiem.
Skanstes tramvajam ir tiešs sakars ar labo un labējo partiju virzīto dižprojektu Rail Baltica dzelzceļu. Kad būs gatavs šis dzelzceļš, gatavam vajadzētu būt arī ērtam sabiedriskajam transportam uz Rīgas biroju sitiju Skanstes rajonā. Labajām labējajām partijām šis dzelzceļš ir dikti svarīga ģeopolitiska un visādi citādi skaista lieta. Taču Skanstes tramvajs nav skaists, jo to grasās darīt nepareizā Rīgas dome.
Lai gan ar Rail Baltica projektu ir ne mazāk problēmu. Tur jaunā dzelzceļa līnija tāpat jāvirza pāri iedzīvotāju zemes īpašumiem, kapiem, senču pilskalniem un kam vēl ne. Jau sen pasaulē ir dzelzceļi, kas traucas divreiz ātrāk, nekā vēl tikai projektētais Rail Baltica. Kad mums beidzot būs šis dzelzceļš, tas būs atkal kaut kāds jau sen, sen morāli novecojis lēnais divplāksnis. Bet, nu labi, ka būs vismaz kaut tāds.
Šajā kontekstā visriebīgākais ir tas, ka labējie un «labie» Eiropas deputāti ir uzrakstījuši «kļauzu» ar domu, ka to uzklausīs Eiropas Komisijā. Inese Vaidere, Roberts Zīle, Artis Pabriks, Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš aicina Latvijas prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju apturēt tramvaju. Bet doma ir, ka viņus uzklausīs arī Briselē, kur viņi ēd un dzer pavisam normāli. Tas ir amorāli. Mudināt nedot naudu Latvijas infrastruktūrai ir pats pēdējais, ko politiķis vispār var darīt.
Skanstes «kapu tramvaja» tālākā nozīme ir pavisam vienkārša. Tā liecina, ka ļoti labi var iekšpolitikā izmantot rusofobijas kārti - Nils ir sliktais, jo krievs. Jebkurš Rīgas domes projekts tāpēc ir apspļaudāms un savas neizdarības var uzgrūst Nilam.
Bet nu arī atsitiens nebūs patīkams. Redzot neadekvātos un muļķīgos uzbrukumus Rīgas domei, par pašreizējo tās koalīciju balsos arī daudz latviešu. Tas, ka Rīgas domē rullē krievi, ir tāds kā karmisks sods. Ja jau mēs, latvieši, esam tik tizli, ka nespējam savā galvaspilsētā valdīt, tad to dara krievi par mums daudz labāk.