Māris Krautmanis / Viedokļi

Eiropas struktūrās atkarībā no amata hierarhijā alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir no 9800 līdz pat 27 436 eiro mēnesī. Uz šī fona mūsu Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna, Valsts prezidenta Egila Levita un premjera Krišjāņa Kariņa atalgojums 7962 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas tāds nieks vien ir.

Mēnesi pēc publikācijas portālā "nra.lv" par, iespējams, bīstamajiem un estētiski nebaudāmajiem elektrības kabeļiem pie sabiedriskā transporta pieturvietu stendiem Rīgas dome pieņēmusi lēmumu līdz šā gada pirmajam aprīlim tos demontēt un turpmāk rūpīgi uzraudzīt domes noteiktās kārtības ievērošanu.

Viens partijas “Jaunā Vienotība” finanšu ministrs Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori no amata atstādina, un jau pēc īsa brīža nāk nākamais finanšu ministrs no tās pašas valdošās partijas un ģenerāldirektori atstādina atpakaļ. Tā ir partija vai kas – loģisku jautājumu sev uzdod tautas domājošā daļa.

Igaunijas iedzīvotāji uzticas savam prezidentam vairāk nekā jebkurai citai politiskai institūcijai. Sociologu firma “Turu – uuringute AS” pēc Igaunijas Valsts kancelejas pasūtījuma ir veikusi pētījumu, kurā konstatēts, ka 71% Igaunijas iedzīvotāju uzticas prezidentam Aleram Karisam, bet 20% neuzticas. Uzticību aptaujā pauduši vairāk vidēja un vecāka gadagājuma respondenti – 75% cilvēku vecumā no 64 līdz 74 gadiem, bet vecumā virs 75 gadiem 92% (!) uzticas prezidentam.

Neraugoties uz Krievijas centieniem piesaistīt karadarbībai aizvien jaunus papildspēkus, Ukrainas armija uzvarēs šajā karā līdz šā gada vasaras beigām, paziņoja Ukrainas Augstākās Radas deputāts Oleksandrs Marikovskis, uzstājoties Austrumu-Rietumu Stratēģisko pētījumu institūta rīkotajā diskusijā Rīgā, Melngalvju namā.

Pazīmes rāda, ka zem Skultes termināļa projekta apsviedīgi vīri perina kārtējo pamatīgo tautas “slaukšanu”. Lai arī nav precīzu datu par projekta izpildījumu un izpildītājiem, jau publiski runā par šī projekta sadārdzināšanos par “nieka” 28 miljoniem eiro.

Šā gada 5. martā Igaunijā paredzētas Rīgikogu jeb parlamenta vēlēšanas. Viens no priekšvēlēšanu jautājumiem – Igaunijas valdības iniciatīva iesaldēt un atsavināt Krievijas pilsoņu īpašumus Eiropas Savienībā, lai iegūto naudu novirzītu Ukrainai. Par šo tematu pašlaik Igaunijā notiek politiķu un sabiedrības diskusijas plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajos tīklos.

Neraugoties uz algu palielinājumu, jaunievēlētie deputāti čakli tērē arī kompensāciju naudu – viens deputāts mēnesī pamanījies degvielā nobraukt 846 eiro, citam par dzīvokli Rīgā mēnesī jākompensē 800 eiro.

Tieši pirms Ziemassvētkiem 22. decembra pēcpusdienā Baltic International Bank kuras darbību apturēja FKTK, uz savu klientiem e-pastiem izsūtījusi paziņojumu par iespējām iesniegt pieteikumu par valsts garantētās noguldījumu atlīdzības izmaksu. Šo paziņojumu klienti varēja pamanīt, bet varēja arī nepamanīt. Nekas neliecināja, ka nosūtītājam būtu bijusi interese pārliecināties vai klients informāciju ir saņēmis.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) portāla “Delfi” raidījumā “Kāpēc” ir paudis: “Esmu lūdzis drošības iestāžu informāciju par šiem konkrētajiem pilsoņiem, jo viņi mūsu radarā – Ārlietu ministrijas radarā un Eiropas Savienības sankciju radarā – nebija.” Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi informācija, ka Latvijā aktīvu uzņēmējdarbību turpina divi ar Kremli saistīti Krievijas oligarhi Iskanders Mahmudovs un Andrejs Bokarevs, kuri minēti arī kā Krievijas Aizsardzības ministrijas piegādātāji.

Nepatīkamu pārsteigumu elektroautomobiļu popularizētājiem pagājušā gada pēdējos mēnešos ir sarūpējušas Šveices varas iestādes. Decembra sākumā plašsaziņas līdzekļos parādījās publikācijas ar virsrakstiem “Šveice plāno aizliegt braukt ar elektromobiļiem”. Izrādījās, ka pie vainas ir Šveices valdības (federālās padomes) “Rīkojums par elektroenerģijas izmantošanas ierobežojumiem un aizliegumiem”.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) topošajā valdības rīcības plānā piedāvā šādu risinājumu enerģētikas krīzes problēmām: “Atsakoties no Krievijas gāzes, radīsim apstākļus, lai Latvijai būtu pieejamas alternatīvas piegādes un tām atbilstoša infrastruktūra, kura nodrošinātu gāzes pieejamību par konkurētspējīgu cenu. Šajā nolūkā: 5.1. Atbalstīsim ekonomiski pamatota sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā ar pārvades tīkla pieslēgumu Inčukalna dabasgāzes krātuvei, lai ilgtermiņā nodrošinātu piegāžu drošību un izmaksu konkurētspēju; 5.2. Sekmēsim “Latvenergo” centienus gāzes iegādēm par konkurētspējīgu cenu.”

Šā gada 18. jūlijā mūsu portāls publiskoja reportāžu par Rīgā dzīvojošām kara bēglēm no Ukrainas. Toreiz cerējām, karš ātri beigsies. Tagad saprotam – līdz kara beigām vēl tālu. Tikmēr notikumi rit savu gaitu. Arī bēgļu ģimenē ne bez pārmaiņām.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) ir pārsteidzis publiku ar savu padomnieku korpusa personu izvēli. Interneta sociālajos tīklos “Twitter” un “TikTok” parādās gan humoristiski, gan sarkastiski, gan pat ļoti indīgi ieraksti. Tiek uzsvērts, ka Vitenbergs, pieņemot par palīgu darbā skolnieci, nupat ir pārspējis visus agrāko laiku ministrus, kuri par saviem padomniekiem bija cēluši izbrāķētus eksdeputātus, radinieku radiniekus, vicemēru sievas un personas bez pieredzes.

Rīgas domes Satiksmes departaments un SIA “Rīgas satiksme” abi kopā kā pasūtītājs ir nolēmuši iepirkt jaunas Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietas, Rīgas domei par to izsludinot atklātu konkursu, kurā uzņēmējiem līdz šī gada decembra beigām ir iespējams iesniegt piedāvājumus.

Kamēr citi jaunie jaunās valdības ministri vēl nav aptvēruši lielo laimi, ka būs tik augstā godā, un iepazīstas ar savu saimniecību, jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) jau staigā pa radio un televīzijas studijām un izklāsta, kādas būs viņa prioritātes turpmākajā darbā.

Beidzot ir izveidota jaunā Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība” (JV)) valdība un ministri varēs sākt darbu. Četriem ministriem nebūs vajadzīgs māceklības laiks, jo viņi savu amatu no Kariņa pirmās valdības ir saglabājuši. Pārējiem pēc lielajiem priekiem par augsto amatu šodien būs jau atnākusi atskārsme, kādā ķezā viņi ir ieķēpājušies. Daudzās nozarēs ir jūra darba, un nevar saprast, no kura gala ķerties klāt.

Ar no amata atstādinātās Ievas Jaunzemes aizrotēšanu uz amatu Finanšu ministrijā var aizmirsties un paslaucīties zem paklāja pārbaudēs un disciplinārlietā aktualizētais jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores lomu tiesībsargu konstatētajos pārkāpumos VID struktūrās.

Valsts prezidenta mājaslapa rāda, ka Valsts prezidenta birojā pirmo vijoli spēlē Sarmīte Ēlerte. Viņa lemj, kādus padomus dot vai nedot prezidentam no tā, ko piedāvā viņas pakļautībā esošais plašais padomnieku korpuss, un piedomā, kam dot, kam nedot valsts apbalvojumus.

8. decembrī vairākos lielos plašsaziņas līdzekļos (“LSM.lv”, “Delfi”, “TVNET” u.c.) parādījās ziņa, ka miris ilggadējais "Itera Latvija" un Latvijas Tenisa savienības prezidenta Juris Savickis. Pēc pusstundas šie paši mediji sāka ziņu atsaukt un atvainoties, jo izrādījās, ka Savickis ir sveiks un vesels un brauc uz darbu.

Aizkraukles iedzīvotāji par ESKO ielas apgaismojumu, iespējams, ilgtermiņā pārmaksās 20–50%. Ir tikai jāpabrīnās, kā virkne pašvaldību, pārvarot jebkurus juridiskus un praktiskus šķēršļus, vēlas iegādāties zemcenas un “ekonomiskus” Ķīnas gaismekļus un pārmaksāt ilgtermiņā pat vairāk nekā 20% par elektrības rēķiniem.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” uzrāda pozitīvus uzņēmējdarbības rādītājus. Saskaņā ar neauditētajiem konsolidētajiem finanšu rezultātiem par 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem “airBaltic” grupas ieņēmumi sasnieguši jau 362,5 miljonus eiro, kas ir par 172% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Vienlaikus tīrā peļņa pirms izdevumu atrēķināšanas 2022. gada trešajā ceturksnī pieaugusi līdz 17,1 miljonam eiro.