Māris Krautmanis / Viedokļi

Degvielas cenas Latvijā sit pušu visus agrākos rekordus, tuvojoties diviem eiro par 95. markas benzīna litru. Vēl augstākas tās pašlaik ir Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, kur litrs jau maksā 2,2–2,5 eiro. Virknē citu valstu tās vēl turas zemākā līmenī. Bet diezin vai tas būs ilgi.

Rudenī būs 14. Saeimas vēlēšanas, un tā, kā uz tām gāja valdošās varas partijas pa kovida celmiem, klupšus un krišus, cerību saglabāt varu faktiski nebija nekādu. Taču tad atnāca glābiņš – karš Ukrainā, kas vienā mirklī ir aizmirsinājis sabiedrības apziņā visu to mazspēju, zaglīgumu, lēmumu haotismu, kas bija raksturīgs valdošajai koalīcijai globālās sērgas laikā. Ar Ukrainas tēmu Latvijas politikāņi ir ieguvuši jaunu jājamzirdziņu, ko, izmantojot administratīvos resursus – iespēju deklamēt pareizus tekstus televīzijā un radio, var jāt un jāt uz nebēdu.

Par informācijas izplatīšanu, ko Krievijas varas iestādes uzskata par bruņotos spēkus apmelojošu, draud cietumsods līdz trim gadiem vai naudas sods no 700 000 līdz 1,5 miljoniem rubļu.

Pēc Krievijas agresijas Ukrainā nekas vairs nebūs kā agrāk un Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju būs, tēlaini izsakoties, kā okeāna krasts. Tikai šajā okeānā nevarēs ne kuģot, pat ne peldēties vai pabradāt, jo tas būs toksisks – tāds kā gudrona dīķis. Un tā visticamāk būs ilgi. Un tas vēl ir viens no labākajiem scenārijiem. Par sliktākiem scenārijiem negribas pat domāt.

Ukrainā pašlaik notiek karš, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Cilvēki ir spiesti bēgt no briesmīgā posta un nāves. Pēc BBC datiem, pašlaik jau vairāk nekā miljons Ukrainas iedzīvotāju ir šķērsojuši Ukrainas robežu ar Rumāniju, Poliju un citām kaimiņvalstīm. Tiek lēsts, ka valsti pametīs aptuveni četri miljoni cilvēku, taču šis vēl var nebūt pēdējais skaitlis. Iespējams, bēgļu būs vēl vairāk.

1. martā Latvijā beidzās ārkārtas situācija, kas bija saistīta ar kovidsērgu. Vairs nevajag lielveikalos uzrādīt sadarbspējīgo sertifikātu.

Krievijas sāktais karš pret Ukrainu ir radījis bēgļu straumes. Pagaidām Latvijā ir kādi trīs vai četri simti bēgļu, bet jādomā, ka šeit nonāks daudzi tūkstoši.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums atzīt Ukrainas Doņeckas un Luhanskas separātisko republiku neatkarību ir izsaucis asu rietumvalstu reakciju. Šoreiz tā ir skarbāka nekā bija pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas. Pret virkni Krievijas politiķu, uzņēmēju un amatpersonu ir noteiktas sankcijas. Sankcijas ir arī pret divām Krievijas valsts bankām utt.

Slovēnija pirmdien, 21. februārī, atcēla lielāko daļu atlikušo Covid-19 ierobežojumu, tostarp obligāto veikalu slēgšanas stundu un prasību iesniegt pierādījumus par vakcināciju, atveseļošanos vai negatīvu testa rezultātu, ieejot viesmīlības iestādēs, viesnīcās, kultūras un izklaides vietās vai lai piekļūtu citiem pasākumiem.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Pagājušās nedēļas nogalē Saeima neapstiprināja bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā.

Galvaspilsētas ielas ir gaužām bēdīgā stāvoklī – braucot pa tām, var trāpīt ar riteni bedrē un sabojāt savu auto, var rasties avārijas, kurās var ciest ne tikai savs, bet arī citi spēkrati. Sevišķi nelāgi ielas izskatījās nesen, kad iepriekš bija intensīvi snidzis, pēc tam sniegs bija sācis kust un vēl pēc tam sniegledus bija sasalis – tad bija daža iela, kas atgādina olimpiādes mogula trasi, pa kuru varēja pārvietoties tikai ar bruņutransportieri vai apvidus auto, bet parastajām vieglajām automašīnām tās bija tikpat kā neizbraucamas – nav nekāda patīkamā sajūta dzirdēt, kā automašīna uzsēžas ar “vēderu” uz ledus un tai ar baisu krakšķi lūst nost kādas plastmasas detaļas.

Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdība ir nākusi klajā ar jaunu regulējumu Covid-19 pandēmijas laikā, kur no 1. marta tiks atcelta virkne līdz šim pastāvējušo tirdzniecības un visu veidu ierobežojumu, taču “ierobežojumu suņa aste tiek cirsta pa mazam gabaliņam” – saskaņā ar veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!”) “trīs soļu plānu” daļa to tiek atcelta ar 1. martu, vēl daļa varbūt paliks spēkā līdz 1. aprīlim. Atkal sabiedrībā ir dziļa nesapratne, kādi ierobežojumi uz kādām ļaužu grupām un nozarēm un cik ilgi attieksies.

Kārtējos jaunos lēmumus Covid-19 pandēmijas laika regulējumā ir pieņēmusi Krišjāņa Kariņa (JV) valdība.

Saeima pagājušā gada aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu iniciatīvas izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”. Tagad komisija darbību ir pabeigusi un ir tapis arī tās gala ziņojums.

Eirobarometrs ir virkne sabiedriskās domas aptauju, kuras regulāri tiek veiktas Eiropas Komisijas un citu ES iestāžu uzdevumā kopš 1973. gada. Šīs aptaujas risina ļoti daudzus ar Eiropas Savienību saistītus aktuālus jautājumus visās tās dalībvalstīs.

Vienu minūti un divdesmit trīs sekundes garu sižetu 7. februāra vakara LTV “Panorāmā” izpelnījās pirmdienas protesti pret pandēmijas ierobežojumiem dažādās Rīgas vietās.

Latvijā var saskatīt trīs valsts pārvaldes veidus: ir pilsētu un novadu pašvaldības, kas vairumā gadījumu ir saprātīgas un vismaz cenšas ko nebūt darīt savu iedzīvotāju interesēs; ir diezgan mazspējīga valdība un Saeima, kuras 100 gudrās galvas ar katru nākamo sasaukumu kļūst aizvien durnākas; un ir Rīgas dome – vispārākā varas nesaprātības pakāpe. Bail vērt vaļā Rīgas domes mājaslapu un skatīt, kādas atkal jaunas brīnumlietas pa nedēļu ir salēmusi šī institūcija.

Lietuvas valdība trešdien nolēma, ka no sestdienas, 5. februāra, iedzīvotājiem vairs nevajadzēs uzrādīt “iespēju pasi”, ko Latvijā sauc par “sadarbspējīgo sertifikātu”, lai varētu apmeklēt lielveikalus, restorānus, sporta un izklaides pasākumus, kā arī saņemtu pakalpojumus klātienē.

Savulaik Jaunās konservatīvās partijas (JKP) tagad jau bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska virzīja un izbīdīja līdz pieņemšanai Saeimā reformu un grozījumus Augstskolu likumā. Galvenā doma bija tāda, ka augstskolām ir par daudz autonomijas, tāpēc tām jāuzkrauj mugurā politizēta “padomju vara” – jāizveido augstskolu padomes, kas nodarbosies ar katras augstskolas stratēģiju. Augstskolu likuma 14.1. pants nosaka, ka valsts augstskolas padomi zinātnes universitātē veido 11 locekļi, no kuriem vienu – ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi – izvirza Valsts prezidents.

Kovidsērgas pandēmija ir likusi ieviest dažādus drošības pasākumus visas pasaules valdību, parlamentu, prezidentu un pašvaldību darbā.

Pētījumu centrs SKDS ir noskaidrojis sabiedrības uzticēšanās indeksus un reitingus dažādām Latvijas institūcijām, tostarp arī nevalstiskajām (sabiedriskajām) organizācijām, kas ir dažādas biedrības un nodibinājumi. Pētījumā konstatēts, ka kategorijā “Visi iedzīvotāji” nevalstiskajām organizācijām ir negatīvs reitings – mīnus 4,4. 2021. un 2020. gadā 40% respondentu ir pauduši, ka neuzticas tām. Bet bija laiks, kad uzticības līmenis tām bija jūtami augstāks – 2010. gadā 31% neuzticējās.