Māris Krautmanis / Viedokļi

Latvijai lemjot nojaukt tā dēvēto uzvaras pieminekli Pārdaugavā, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) saskata vairākus riskus no Krievijas puses, tostarp iespējamas provokācijas un kiberuzbrukumus.

Latvijas Zaļā partija (LZP), Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija, biedrība ”Liepājnieki” un uzņēmējs Uldis Pīlēns izlēmuši veidot jaunu politisku platformu, Saeimas vēlēšanās šā gada rudenī startējot apvienotā sarakstā.

Kopš piektdienas Latvijā iznāk “Novaja gazeta” Eiropas izdevums, kas tiek izdots sadarbībā ar izdevniecību “Rīgas viļņi”. “Novaja gazeta”, kuras redaktors ir Nobela prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs, bija spiesta apturēt darbu Krievijā, jo pēc šīs valsts sāktā kara pret Ukrainu objektīvam masu mediju darbam tika noteikti neizpildāmi nosacījumi. Tie izpaudās cenzoru prasībā nesaukt lietas īstajos vārdos – nesaukt karu Ukrainā par karu, bet par “speciālo militāro operāciju”. Laikraksta žurnālistiem uzturēties Krievijā ir kļuvis pazemojoši, neciešami un bīstami.

Ventspils dome 5. maijā pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, lai panāktu “ostu reformas” atcelšanu.

21. gadsimta 22. gadā Krievija ir sākusi karu Eiropas sirdī un maizes klētī Ukrainā, slepkavo, izvaro un posta. Pat pie visoptimistiskākajiem scenārijiem, ja karš pārskatāmi tuvā nākotnē beigsies un Putina šantāža ar kodolieročiem nekļūst par īstenību, ļaunums Ukrainas ekonomikai jau ir nodarīts milzīgs.

Itālija pirmdien paziņoja par jaunu atbalsta programmu 14 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu uzņēmumiem un patērētājiem pārvarēt enerģijas cenu kāpumu, ko izraisījusi Ukrainas kara negatīvā ietekme.

Valdības koalīcija beidzot konceptuāli vienojusies par risinājumu, kas atļautu tirgotājiem pārdot degvielu bez biopiedevas, pirmdien pēc valdību veidojošo politisko spēku sadarbības sanāksmes ziņu aģentūrai LETA pastāstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.

28. aprīlī Latvijā tika iegādāts pirmais elektroauto ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) finansiālo atbalstu. Par pirmo šāda atbalsta saņēmēju kļuva TV un radio personība, aktrise un pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare, liecina VARAM ministra Artūra Toma Pleša (AP) ieraksts tviterī.

Šodien Saeimas darba kārtībā ir opozīcijas deputātu iesniegto likumprojektu noraidīšana, nenododot tos atbildīgajai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Priekšlikumi tiks noraidīti tāpēc, ka tāds ir senais Latvijas parlamenta rituāls – ja autors ir opozīcija, tad, pat neizlasot, kas priekšlikumā rakstīts, dokuments tiek ielidināts papīrgrozā. Tā parasti notiek gandrīz ar visiem priekšlikumiem, kas nav tapuši valdībā vai valdošajā koalīcijā.

“Prieks par “Kustība “Par!”” biedru lēmumu! Sadarbībā ir spēks – kopā mēs varam vairāk!” moži pavēsta partiju apvienības “Attīstībai/Par!” interneta mājaslapa. “Biedri ar balsu vairākumu apstiprināja rezolūciju, kura paredz startēt 14. Saeimas vēlēšanās “Attīstībai/Par!” sastāvā, izvirzot savu kandidātu Ministru prezidenta darbam, stiprinot “Kustības “Par!”” identitāti.” Prieks, kur tu rodies!

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja 21. aprīlī atbalstīja lēmumprojektu par vecāku piemaksām bērnu ēdināšanai Rīgas izglītības iestādēs.

Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda satraukumu, ka ne tikai mazākumtautību skolās, bet arī latviešu skolās nedzird, ka notiktu izskaidrojošais darbs.

Nesen tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”) intervijā Latvijas Radio izteicās šādi: “Līdz karam cilvēkiem, kas pretdarbojās Latvijas valstij, viņi tik viegli manipulē... Nu, piemēram, tāds, tā saucamais medijs, NRA... ar trīs burtiem, ja... Faktiski jau viņi strādā tādā pašā, manā uztverē, mans subjektīvais vērtējums, viņi strādā tādā pašā režīmā kā Krievijas, kā propagandas kanāli, jo viņi uzbrūk tieši tiem pašiem cilvēkiem, kuri ir neērti Krievijai.”

Jau 2020. gadā, kad pa pasauli sāka izplatīties sērga, pasaules plašsaziņas līdzekļu virsraksti ziņoja, ka iestājusies nepieredzēta pārtikas krīze. Taču tagad, kad Krievija iebrukusi Ukrainā, ar pārtiku pasaulē būs vēl nelāgāk.

Enerģētiskā neatkarība no Krievijas, par kuru visi runāja, klīda kā rēgs pa Eiropu jau sen. Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, tā ir kļuvusi par skaudru nepieciešamību.

Krievija ir uzbrukusi Ukrainai un katru dienu slepkavo cilvēkus, grauj ēkas un rūpnīcas, tostarp veicot arī kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Skaidrs, ka ar Krieviju un arī Baltkrieviju civilizētajai pasaulei nav pa ceļam un nevar būt arī nekāda tirgošanās, jo tā nauda, kas tiek samaksāta Krievijai par jebkādu preci, pārvēršas krievu tankos, lidmašīnās, lodēs un raķetēs.

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Ostu likuma grozījumu atcelšanu 8. aprīlī ir noslēgusies. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā provizoriskā informācija no parakstu vākšanas vietām Latvijā un ārvalstīs liecina, ka parakstu vākšanā no 10. marta līdz 8. aprīlim piedalījušies 7290 jeb 0,47% vēlētāju, kas ir 4,71% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.

Smieklu dienas priekšvakarā, 31. martā, satiksmes ministram Tālim Linkaitam (Jaunā konservatīvā partija) bija uznācis spējš iedvesmas vilnis dalīties ar svaigu informāciju un paust tautai briljantspoži kompetentu nozares eksperta viedokli savā mikroblogošanas vietnes “Twitter” kontā.

2020. gada aprīlī dīzeļdegviela uzpildes stacijās maksāja 0,83 eiro. 2022. gada martā tas pats dīzelis tādā pašā uzpildes stacijā maksāja 1,83 eiro. Šodien ir 1. aprīlis – smieklu diena –, un ar dziļu interesi būs jāskatās, kāda tad īsti būs dīzeļa cena šodien? Būs īsts melnais humors. Nu līdz 2,0 eiro šodien vēl varbūt neuzkāps, bet ilgi nebūs jāgaida arī uz šādu cenu.

1. aprīlī tiks atcelti gandrīz visi līdzšinējie Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumi.

23. martā mēs saņēmām skumju vēsti – 84 gadu vecumā mirusi Madlēna Olbraita – pirmā sieviete, kas bija ASV valsts sekretāre. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir izteicis līdzjūtību viņas ģimenei un draugiem, norādot, ka Olbraita lieliski izprata Eiropu un bija nelokāma NATO atbalstītāja.

Jau mēnesi Krievijas karaspēks bombardē no lidmašīnām, apšauda ar raķetēm, aplenc ar tankiem Ukrainas pilsētas, nogalinot kareivjus un mierīgos iedzīvotājus – sirmgalvjus, sievietes, bērnus. Tiek sagrauti kultūras objekti, dzīvojamās ēkas, rūpnīcas, slimnīcas, skolas un bērnudārzi.