Māris Krautmanis / Viedokļi

Covid-19 saslimstības statistikas līkne ir devusies pikējumā lejup – nedēļas laikā slimības izplatība sarukusi par 30 procentiem. Samazinājusies arī mirstība. Izskatās, ka jau drīz sērga sasniegs apmēram tādu pašu līmeni, kāds bija pagājušajā vasarā, kad jūnijā dienā bija labi ja daži saslimšanas gadījumi.

Krievija aizliegusi graudu eksportu uz Eirāzijas ekonomiskās savienības valstīm – Armēniju, Baltkrieviju, Kazahstānu un Kirgizstānu. Aizliegts arī eksportēt cukuru uz trešajām valstīm. Graudu eksports aizliegts līdz 30. jūnijam, bet cukura – līdz 31. augustam.

Pašlaik jau vairāk nekā 10 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti bēgt no Ukrainas tāpēc, ka nevēlas iet bojā, un tāpēc, ka daudziem mājokļi ir sagrauti agresīvā Krievijas iebrukuma laikā. Liela daļa pašlaik vēl atrodas tuvajās kaimiņvalstīs – Polijā, Rumānijā, Čehijā, Moldovā, Slovākijā. Visvairāk – Polijā. Iepriekš tika lēsts, ka būs kopumā četri miljoni bēgļu, taču, cik viņu būs, to vēl nevar zināt – iespējams, arī vairāk.

Degvielas cenas pasaules tirgos un degvielas uzpildes stacijās jūtami kāpa jau pagājušā gada laikā. Tas tika skaidrots ar loģistikas saišu satrūkšanu pandēmijas apstākļos, ar to, ka trūkst šoferu, kas pārvadā naftas produktus, un vēl visādiem daudziem apstākļiem.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Degvielas cenas Latvijā sit pušu visus agrākos rekordus, tuvojoties diviem eiro par 95. markas benzīna litru. Vēl augstākas tās pašlaik ir Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, kur litrs jau maksā 2,2–2,5 eiro. Virknē citu valstu tās vēl turas zemākā līmenī. Bet diezin vai tas būs ilgi.

Rudenī būs 14. Saeimas vēlēšanas, un tā, kā uz tām gāja valdošās varas partijas pa kovida celmiem, klupšus un krišus, cerību saglabāt varu faktiski nebija nekādu. Taču tad atnāca glābiņš – karš Ukrainā, kas vienā mirklī ir aizmirsinājis sabiedrības apziņā visu to mazspēju, zaglīgumu, lēmumu haotismu, kas bija raksturīgs valdošajai koalīcijai globālās sērgas laikā. Ar Ukrainas tēmu Latvijas politikāņi ir ieguvuši jaunu jājamzirdziņu, ko, izmantojot administratīvos resursus – iespēju deklamēt pareizus tekstus televīzijā un radio, var jāt un jāt uz nebēdu.

Par informācijas izplatīšanu, ko Krievijas varas iestādes uzskata par bruņotos spēkus apmelojošu, draud cietumsods līdz trim gadiem vai naudas sods no 700 000 līdz 1,5 miljoniem rubļu.

Pēc Krievijas agresijas Ukrainā nekas vairs nebūs kā agrāk un Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju būs, tēlaini izsakoties, kā okeāna krasts. Tikai šajā okeānā nevarēs ne kuģot, pat ne peldēties vai pabradāt, jo tas būs toksisks – tāds kā gudrona dīķis. Un tā visticamāk būs ilgi. Un tas vēl ir viens no labākajiem scenārijiem. Par sliktākiem scenārijiem negribas pat domāt.

Ukrainā pašlaik notiek karš, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Cilvēki ir spiesti bēgt no briesmīgā posta un nāves. Pēc BBC datiem, pašlaik jau vairāk nekā miljons Ukrainas iedzīvotāju ir šķērsojuši Ukrainas robežu ar Rumāniju, Poliju un citām kaimiņvalstīm. Tiek lēsts, ka valsti pametīs aptuveni četri miljoni cilvēku, taču šis vēl var nebūt pēdējais skaitlis. Iespējams, bēgļu būs vēl vairāk.

1. martā Latvijā beidzās ārkārtas situācija, kas bija saistīta ar kovidsērgu. Vairs nevajag lielveikalos uzrādīt sadarbspējīgo sertifikātu.

Krievijas sāktais karš pret Ukrainu ir radījis bēgļu straumes. Pagaidām Latvijā ir kādi trīs vai četri simti bēgļu, bet jādomā, ka šeit nonāks daudzi tūkstoši.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums atzīt Ukrainas Doņeckas un Luhanskas separātisko republiku neatkarību ir izsaucis asu rietumvalstu reakciju. Šoreiz tā ir skarbāka nekā bija pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas. Pret virkni Krievijas politiķu, uzņēmēju un amatpersonu ir noteiktas sankcijas. Sankcijas ir arī pret divām Krievijas valsts bankām utt.

Slovēnija pirmdien, 21. februārī, atcēla lielāko daļu atlikušo Covid-19 ierobežojumu, tostarp obligāto veikalu slēgšanas stundu un prasību iesniegt pierādījumus par vakcināciju, atveseļošanos vai negatīvu testa rezultātu, ieejot viesmīlības iestādēs, viesnīcās, kultūras un izklaides vietās vai lai piekļūtu citiem pasākumiem.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Pagājušās nedēļas nogalē Saeima neapstiprināja bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā.

Galvaspilsētas ielas ir gaužām bēdīgā stāvoklī – braucot pa tām, var trāpīt ar riteni bedrē un sabojāt savu auto, var rasties avārijas, kurās var ciest ne tikai savs, bet arī citi spēkrati. Sevišķi nelāgi ielas izskatījās nesen, kad iepriekš bija intensīvi snidzis, pēc tam sniegs bija sācis kust un vēl pēc tam sniegledus bija sasalis – tad bija daža iela, kas atgādina olimpiādes mogula trasi, pa kuru varēja pārvietoties tikai ar bruņutransportieri vai apvidus auto, bet parastajām vieglajām automašīnām tās bija tikpat kā neizbraucamas – nav nekāda patīkamā sajūta dzirdēt, kā automašīna uzsēžas ar “vēderu” uz ledus un tai ar baisu krakšķi lūst nost kādas plastmasas detaļas.

Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdība ir nākusi klajā ar jaunu regulējumu Covid-19 pandēmijas laikā, kur no 1. marta tiks atcelta virkne līdz šim pastāvējušo tirdzniecības un visu veidu ierobežojumu, taču “ierobežojumu suņa aste tiek cirsta pa mazam gabaliņam” – saskaņā ar veselības ministra Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!”) “trīs soļu plānu” daļa to tiek atcelta ar 1. martu, vēl daļa varbūt paliks spēkā līdz 1. aprīlim. Atkal sabiedrībā ir dziļa nesapratne, kādi ierobežojumi uz kādām ļaužu grupām un nozarēm un cik ilgi attieksies.

Kārtējos jaunos lēmumus Covid-19 pandēmijas laika regulējumā ir pieņēmusi Krišjāņa Kariņa (JV) valdība.

Saeima pagājušā gada aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu iniciatīvas izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”. Tagad komisija darbību ir pabeigusi un ir tapis arī tās gala ziņojums.

Eirobarometrs ir virkne sabiedriskās domas aptauju, kuras regulāri tiek veiktas Eiropas Komisijas un citu ES iestāžu uzdevumā kopš 1973. gada. Šīs aptaujas risina ļoti daudzus ar Eiropas Savienību saistītus aktuālus jautājumus visās tās dalībvalstīs.

Vienu minūti un divdesmit trīs sekundes garu sižetu 7. februāra vakara LTV “Panorāmā” izpelnījās pirmdienas protesti pret pandēmijas ierobežojumiem dažādās Rīgas vietās.