Māris Krautmanis / Viedokļi

Sabiedriskā transporta padome piektdien sprieda par sabiedriskā transporta maršrutu tīkla samazināšanu un biļešu cenu paaugstināšanu. Konkrētus maršrutus un skaitļus amatpersonas vēl nenosauca, bet izskatās, ka jūtami mazāk būs reisu uz Pierīgu.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, uz gadu iesaldējot partijām piešķiramo valsts finansējumu.

No vairākiem šobrīd savstarpēji nesaistītiem avotiem, bijušajiem SIA “Mediju nams” izdevumu laikraksta “Neatkarīgā” un portāla "www.nra.lv" darbiniekiem, saņēmām signālus, ka viņus detalizēti iztaujā sabiedriskā labuma statusā esošās bezpeļņas organizācijas "Re:Baltica" līdzstrādniece.

Dzinēju trūkuma dēļ lidmašīnas paliek uz zemes, tāpēc tiek atcelti reisi, un nacionālā aviokompānija “airBaltic” cieš zaudējumus – tādu cēloņsakarību ķēdi atklājis “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Bet jau pirms diviem gadiem tapa zināms, ka aviokompānija pasūtījusi lidmašīnas ar garu mūžu nestrādājošiem dzinējiem. Bija iespējams prognozēt, ka tie visi ātri vien izies no ierindas.

Libānā uzsprāgst tūkstoši peidžeru un arī citas jauno tehnoloģiju ierīces – tās sākumā vibrē, tad dūmo, pēc tam aizdegas un uzsprāgst. Pasaule ir dziļā neizpratnē, kas īsti notiek, cilvēki ar aizdomām skatās uz saviem mobilajiem tālruņiem, datoriem, planšetēm.

Termins “dedolarizācija” attiecas uz valstīm, kuras samazina paļaušanos uz ASV dolāru kā rezerves valūtu, maiņas līdzekli vai norēķinu vienību. Laika gaitā ne viena vien valsts dažādos pasaules reģionos ir centusies atsvabināties no dolāra ietekmes savā ekonomikā. Tas ir noticis ar mainīgām sekmēm, taču beigu galā tik un tā ASV dolārs ir saglabājis savu pasaules rezerves valūtas statusu.

Latvijā peripetijas ap iestrēgušo ātrvilciena “Rail Baltica” projektu ir izvērtušās milzīgā skandālā, jo ir tapis skaidrs, ka Eiropas Komisija finansēs tikai pamattrasi, taču grandiozajiem plāniem savienot Rīgas dzelzceļa staciju ar lidostu “Rīga” Eiropas nauda nav paredzēta.

Milzīgi zaudējumi, politiķu nemākulīgi lēmumi, valsts naudas iepumpēšana, lai glābtu aviokompāniju, izmisīga investoru meklēšana un visbeidzot bankrots – tāda ir Itālijas nacionālās aviokompānijas “Alitalia” dramatisko peripetiju vēsture. Daudzās lietās vērojamas pārsteidzošas sakritības ar Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” ērkšķaino ceļu. Atšķirības ir tikai izmēros – “Alitalia” bija dibināta pēc Otrā pasaules kara, tērēja miljardus, vizināja pasažierus pāri okeānam ar milzīgajām “Airbus” lidmašīnām. Var teikt, ka mūsu “airBaltic” ir kā mazs itāļu “Alitalia” modelis – daudzas ķibeles stipri līdzīgas.

Vai cilvēkam Latvijā vispār ir reālas tiesības uz pašaizsardzību? Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu nostāju demonstrē to reakcija uz 2022. gada aprīļa notikumiem Rīgā, Biķernieku mežā: kaut gan sociālajos tīklos publiskotais videoieraksts un elementārs veselais saprāts liek domāt, ka četru iereibušu cilvēku mežā ielenkts pusmūža vīrietis ir aizstāvējies, kā nu uzskatījis par pareizu, policija un prokuratūra stingri pastāv uz savu versiju – šis pusmūža vīrietis vienkārši esot izjutis tik milzīgu nepatiku pret publiskā vietā nejauši satiktiem cilvēkiem, kas tur vienkārši pastaigājušies, ka nolēmis vienu nošaut, bet vēl vienu ievainot.

Valdošajā koalīcijā septembrī panākta vienošanās par komercbanku virspeļņas nodokļa ieviešanu. Vienlaikus tiks paredzēts kompensējošais mehānisms, kas ļaus mazināt nodokļa apmēru tām finanšu iestādēm, kuras aktīvāk finansē tautsaimniecību. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) lēš, ka tuvāko trīs gadu laikā no finanšu iestādēm virspeļņas nodoklī un ar solidaritātes iemaksām varētu iekasēt vismaz 300 miljonus eiro.

Valdošajai koalīcijai no gaisa ir nokritusi gluži neticama laime – Krievijas drons, kurš atlidojis no Baltkrievijas un iegāzies kokos netālu no Gaigalavas. Visos centrālajos televīzijas kanālos šī ziņa pirmajā vietā, un re, no dienaskārtības ir pazudušas netīkamās “airBaltic”, “Rail Baltica”, skolotāju algu, budžeta deficīta un pensiju garantiju tēmas.

Cilvēkresursu vadība ir viens no būtiskākajiem organizāciju un uzņēmumu vadības procesiem. Ja cilvēkam ir radošais potenciāls, viņš var veicināt uzņēmuma attīstību, bet var arī to bremzēt. Šos noslēpumus ir svarīgi prast atklāt. Ja cilvēkresursu vadību atstāj novārtā, jārēķinās ar nepatīkamu un strauju uzņēmuma rādītāju lejupslīdi.

Ejot gar garāžu, pusnaktī varot dzirdēt, kā rūsa ēd automašīnas apakšu; tāpat šobrīd, ejot gar partiju birojiem, var dzirdēt tādu kā čabēšanu. Politiskās aprindas sāk gudrot, kā pareizāk organizēt pašvaldību vēlēšanas. Tās gan ir vēl tālu – notiks ne vēlāk kā nākamā gada 7. jūnijā –, taču stress jau sāk kļūt dzirdams. Sākusies manevrēšana, ostīšanās, kam ar ko taisīt koalīcijas, notiek intensīva svaigu asiņu meklēšana partiju sarakstu ailēm. Patiesi viedi par šīm lietām domāt laikus.

Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdība drudžainā steigā un stingrā slepenībā lēmusi, ka Latvijai vairs nav vajadzīga savas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akciju kontrolpakete. 26 gadu laikā šajā uzņēmumā no valsts budžeta ir iepumpēti 500 miljoni eiro, bet tagad ministri izdomājuši, ka aviokompāniju var “uzsist gaisā”, paturot valsts rīcībā 25% akciju.

Pagājušā gada augustā milzīgi krusas graudi Zemgalē, Vidzemē, Latgalē sabojāja jumtus, automašīnas, ābolu ražu un labības laukus. 11. jūlijā spēcīgs vējš lauza kokus Bauskā, taču izrādījās, ka tie bija tikai ziediņi salīdzinājumā ar 29. jūlija vētru, kas lielā daļā Latvijas nodarīja sen nepieredzētu postu.

Turpinot atspoguļot Konkurences padomes (KP) vadības sniegto informāciju par farmācijas holdingkompānijas “AB City” veiksmes stāstu, secināms, ka farmācijas milža “AB City” pārstāvošie uzņēmēji savu interešu virzīšanai un biznesa nosargāšanai no iespējamām valsts represijām gatavojušies ļoti rūpīgi. Publiski pieejamā informācija atklāj, ka uzņēmējiem ne tikai ļoti brīnumainā kārtā izdevies panākt SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu atsavināšanas termiņa pagarinājumu, bet arī sakārtot uzņēmumu struktūru tā, lai, gadījumā, ja arī valsts saņemtu dūšu lemt iekasēt sodu no farmācijas milžiem par konkurences pārkāpumiem farmācijas jomā, čiks vien sanāktu.

Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad uznāk sausums, lietas vairs nav tik jaukas, kustēties nākas lēni un apdomīgi, jāmeklē, kur kāda ēna un peļķe.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir tiesīgs uzsākt resorisko pārbaudi, ja iestādes redzeslokā nonāk informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par iespējamu valsts amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās, bet ne gadījumos, kad kāda persona nepiekrīt vai nav apmierināta ar kādas publiskas personas institūcijas, konkrētā gadījumā – Konkurences padomes (KP), pieņemtajiem lēmumiem, atbildē “Neatkarīgajai” ar KNAB Komunikācijas nodaļas starpniecību norāda KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Konkurences padome (KP) nepiekrīt pārmetumiem par nepietiekamo darbību vai uzraudzību farmācijas tirgū, kā arī kategoriski noliedz jebkādas spekulācijas par labvēlības izrādīšanu vienam konkrētam tirgus spēlētājam, atbildē “Neatkarīgajai” ar KP komunikācijas nodaļas vadītājas Zanes Gorškovas starpniecību norāda KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Tik daudz negāciju sociālajos tīklos par iztērēto valsts naudu bērnu atgriešanai. Vai tad labāk to naudu būtu izķēzīt kārtējām programmām, piemēram, valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai vai liberāļu publisko sarunu festivālu rīkošanai?

“Kaut kas satraucošs notiek ar gāzes cenām. Kopš decembra nekas tāds nav bijis,” raksta Polijas ekonomikas portāls wpn.pl. Eiropas dabasgāzes cenās jau otro nedēļu pēc kārtas reģistrēts divciparu kāpums. Tirgus ir nobažījies par iespējamiem traucējumiem Krievijas degvielas piegādē caur Ukrainu. Notiekošais Latviju pagaidām neietekmējot, apgalvo “Neatkarīgās” aptaujātie eksperti.

Šveicē notiks referendums, kurā tiks izlemts, vai bagātākajiem cilvēkiem par katru mantojumu virs 50 miljoniem franku (52,82 miljoni eiro) būs jāmaksā papildus 50% nodoklis. Šo priekšlikumu izvirzīja Šveices Jaunie sociālisti un savāca nepieciešamo parakstu skaitu referenduma sarīkošanai par to. Šveices Jaunie sociālisti sadarbojas ar Šveices Sociāldemokrātisko partiju, kura ir viens no lielākajiem spēkiem parlamentā, taču ir daudz kreisāki par sociāldemokrātiem.