Māris Krautmanis / Viedokļi

Jau pati parlamentārās izmeklēšanas komisijas nodibināšana «par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911» ir liels pazemojums Saeimai.

Visos laikos un visās zemēs ir notikusi politiska cīņa, intrigas un sazvērestības – starp Gvelfiem un Gibelīniem, starp Sarkano un Balto rozi, starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni. Tā gadās, jo izveidojas ļaužu grupējumi ar kopējām saimnieciski politiskām interesēm, kuriem traucē citi konkurējoši grupējumi.

Jaunā nodokļu sistēma skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju – pilsoni un nepilsoni, uzņēmēju un strādnieku, bagātnieku un nabagu.

Šī nedēļa ir izšķiroša valdības iecerētajai nodokļu reformai. Paredzams, ka Saeimas Finanšu un budžeta komisija, kā arī valdība šodien izskatīs pēdējos labojumus likumprojektos, bet ceturtdien Saeima otrajā un pēdējā lasījumā atbalstīs nodokļu reformu un ar to saistītos 12 likumprojektus.

Jau ilgāk par mēnesi politisko vidi tricina tā saucamās oligarhu jeb Rīdzenes sarunas, kuras plašsaziņas līdzekļos interneta sociālajos tīklos sāk atgādināt masu psihozi.

Ints Dālderis, Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs uzrakstījuši iesniegumus par izstāšanos no partijas Vienotība. Šie tā sauktā partijas liberālā spārna deputāti turpinās darboties Vienotības frakcijā, atbalstīs valdību, taču no likumdošanas brīvajā laikā veidos jaunu «proeiropeisku un centrisku» partiju. Tikmēr zem Vienotības vecā karoga palikušie politiķi gatavojas rokādei partijas vadībā un kongresam, kas notiks pēc mēneša. Pašreizējais partijas vadītājs Andris Piebalgs ir piekusis un vairs negrib partiju vadīt, tāpēc stūre, visticamāk, tiks atdota jaunajam censonim Edvardam Smiltēnam, kurš ir aktīvs un ļoti, ļoti grib būt par priekšnieku.

Ir starp Latvijas uzņēmējiem arī tādi, kam ir lieliskas idejas atrast peļņas iespējas kaut kur pasaules tālumos un būt pionieriem jaunu tirgu nišās. Tostarp latvieši ir vieni no tiem, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem sāka zvejot sniega krabjus Barenca jūrā pie Svalbāras (Špicbergenas).

Pirms sešiem gadiem internetā varēja lasīt Aināra Šlesera, Andra Šķēles, Aivara Lemberga, Viestura Koziola sarunas viesnīcā Rīdzene, bija ierosināta tā saucamā oligarhu lieta, Juta Strīķe apgalvoja, ka pierādījumu pret oligarhiem ir milzīga kaudze, ar tolaik vēl diezgan vareno partiju Vienotība cieši saaugušie propagandisti plašsaziņas līdzekļos un mītiņos rīkoja orveliskas naida stundas. Dežavū! Atkal viss tas pats.

Latvijas Televīzija (LTV) pārtrauc sadarbību ar Ventspils domi izklaides raidījumā Dziesmu sirdij rodi Ventspilī. Līdzīgu lēmumu pieņēmis Latvijas Radio (LR), kas ar Ventspils pašvaldību vairs nesadarbosies raidījuma Muzikālā banka veidošanā.

Pavisam ne tik sen – 2014. gadā – Valsts prezidents Raimonds Vējonis, runājot par iespēju tautai ievēlēt Valsts prezidentu, skeptiski bilda, ka var atgadīties, ka tauta ievēlē «kaķi maisā». Taču tagad viņš aicina grozīt Satversmi, lemjot par nākamā Valsts prezidenta ievēlēšanas metodi un pilnvarām. Vējonis tagad ir par tautas vēlētu prezidentu, kam būtu plašākas pilnvaras. Viņš mudina Saeimu pie šīs lietas ķerties jau rudenī, lai Valsts prezidentu tauta varētu ievēlēt jau 2019. gadā.

Par nodokļu reformu beidzot ir valdošo koalīcijas spēku politiska vienošanās, ir noslēdzies ideju mētāšanas un haosa laiks, un valdība beidzot varēs sākt darbu pie likumu jaunrades, lai nodokļu sistēmas maiņas ieceres pārvērstu normatīvajos aktos.

18. jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Baisais biezu, melnu dūmu stabs bija redzams tālu – ne tikai Jūrmalā, bet pat arī Rīgā. Izrādījās, ka deg plastmasas atkritumu krāvumi 1,2 hektāru platībā. Nelegālajā izgāztuvē bijuši uzkrāti 23 tūkstoši tonnu atkritumu.

«Drošības policiju (DP) un Ģenerālprokuratūru nedrīkst izmantot politiskiem mērķiem. Tas ir prettiesiski!» kvēlās dusmās pauž Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdere Juta Strīķe. Žēl tikai, ka šī viedā atziņa Strīķei atnākusi tagad, kad pati iesaistījusies politikā. Savulaik, kad viņa bija Korupcijas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece, viņa pati ar visiem tiesiskajiem un prettiesiskajiem līdzekļiem darbojās, lai pārdalītu ietekmi politikā par labu Jaunajam laikam, pēc tam par labu Vienotībai. Bet nu tā gadās – bumerangs mēdz atgriezties pa pieri pašam tā metējam.

Maijā no Kirgizstānas atnāca ziņa, ka četriem Latvijas pilsoņiem piespriests 20 gadu cietumsods katram. Tostarp šāds skarbs sods arī uzņēmējam Valērijam Belokoņam. Uzreiz gan jāteic, ka Latvijas pilsoņi cietumā nesēž – sods ir piespriests aizmuguriski, apsūdzētajiem klāt neesot. Par ko ir stāsts, un kā tas radies?

Šomēnes ir bijusi sen neredzēta dažādu tiesībsargājošo iestāžu aktivitāte kriminālprocesu sākšanas, kratīšanas un aizturēšanas druvā. Lielākais no skandāliem ir pagājušās ceturtdienas notikums – Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) aizturēja maksātnespējas administratorus Māri Sprūdu, Ilmāru Krūmu, Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu. ENAP veikusi virkni procesuālo darbību kriminālprocesos, kas ierosināti par iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti maksātnespējas procesu laikā.

Valkas pusē vienam darbīgam uzņēmējam radās spoža ideja kopā ar kompanjonu no Lielbritānijas stādīt, audzēt un pārdot eglītes. Nevien Latvijas tirgum, bet arī ārzemju tirgiem, kur britam jau ir iestrādes. Biznesu sākot, ārzemnieks gribēja nopirkt zemesgabalu.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, partijas Vienotība un Latvijas Reģionu apvienības kopīgais saraksts ar Ģirtu Valdi Kristovski listes priekšgalā Ventspils domē ir ieguvis četras vietas no 13. Tas, saprotams, dod iespēju tikai strādāt opozīcijā, jo pārējās deviņas vietas ieguvis saraksts Latvijai un Ventspilij, pret kuru Kristovska spēkam nebija nekādu izredžu.

Ir, protams, dažas psiholoģiskas problēmas, kas saistās ar vinnēšanu vai zaudēšanu vēlēšanās. Jo vēlētājs, tāpat kā sporta spēļu līdzjutējs, kampaņas laikā iecepas procesā iekšā – domā par savu izvēli, strīdas ar radiniekiem, kolēģiem vai kaimiņiem, diskutē sociālajos tīklos. Iekļuvis kaut kādā vienā sabiedriskā kopā, kur viņam ir domubiedri, cilvēks var kļūdaini nodomāt, ka visa tauta domā tāpat kā viņš. Jo tiek lietots kopīgs leksiskais diskurss – visi gāna kaut kādus sliktos, liek likmes uz kopīgu favorītpartiju un jau priekšlaikus svin skaisto notikumu, ka šī partija būs uzvarētāja.

Rīgas domes vēlēšanās partiju bloka Saskaņa/Gods kalpot Rīgai! uzvara ir nākusi ne vairs kā iepriekš ar lielu pārsvaru un viegli, bet dinamiski dramatiskā cīņā, kur rezultāts nebija droši zināms līdz pēdējam brīdim – kā sprinteru sacensībās, kur uzvarētāju nosaka fotofinišs. Nilam Ušakovam ir izdevies kā kamielim izlīst caur adatas aci.

Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska pēdējā laika izteikumi liecina, ka viņš ir paguris un amats viņam ir apnicis – viņš labprāt kļūtu par Latvijas Futbola federācijas priekšsēdētāju, ja viņu šajā postenī ievēlētu. Katrā ziņā par ministru viņš vairs negrib būt un pacieš savu amatu kā zobu sāpes. Var jau saprast – viegli nav.

Mazliet nenormāli ir tas, ka diskusijās par pašvaldību vēlēšanām ir maz konstruktivitātes. Televīzijas diskusijās, savās īsajās programmās un saukļos politiķi demonstrē monstrozu nekompetenci, tīši vai netīši solot lietas, kas pat nemaz nav pašvaldību tēmas. Pirmrindniece te laikam ir Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija), kas sola apkarot korupciju Rīgā, lai gan tas viņai bija jādara tad, kad viņa vēl bija KNAB darbiniece. Dome nav tā iestāde, kas var kaut ko apkarot – varbūt tā var mēģināt mazliet labāk korupciju novērst.

Daudzviet Latvijā pašreizējai pašvaldību varai būs mazliet jāpanervozē, vai izdosies palikt posteņos, taču Ventspilī, visticamāk, atkal ar lielu pārsvaru vinnēs pašlaik pie varas esošā partija Latvijai un Ventspilij.