Māris Krautmanis / Viedokļi

Mēs, latvieši, esam lepna tauta. Mums nevajag maizi un naudu, bet lai ļauj mums būt visas Eiropas avangardā veidot īpaši, sevišķi un atsevišķi naidīgas attiecības ar Krieviju.

Tā saucamajā Lemberga prāvā pēkšņi nolasīts jau trešais grozītais apsūdzības teksts, kurā mīkstinātas apsūdzības, daudzas pilnībā svītrotas.

2015. gadā par Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju kļuva kādreizējais sabiedrības par atklātību Delna direktors Roberts Putnis. Divu gadu laikā Putņa vārds nav necik bieži dzirdēts, ja neskaita to, ka viņš ir rakstījis mediju pamatnostādnes, kurās sprausts kurss uz sabiedrisko mediju aiziešanu no komercreklāmu tirgus.

Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir bijuši visādi gadījumi, kad dīvaini politiski spēki uznāk uz skatuves un kādu laiku pat tur paliek, veikdami visādas jokainas darbības. Taču pašlaik jau sāk izskatīties, ka cilvēki, kas sevi virza uz politiku, zaudējuši jebkādas bremzes un kauna izjūtu.

Premjers Māris Kučinskis ir šonedēļ daudz runājis, sniedzot intervijas plašsaziņas līdzekļiem, un daži izteikumi ir visai būtiski – tie liecina par noskaņojumu valdošajā koalīcijā, par situāciju, kāda pašlaik ir ar nodokļu reformas plāniem, par valdības un pašvaldību attiecībām pašvaldību vēlēšanu kontekstā.

Kad 28. februārī finanšu ministre Dana Reizniece Ozola nāca klajā ar savu nodokļu reformas plāna rāmi, ļaudis to uztvēra ar lielām gavilēm – beidzot stīvais valdības ķermenis ir spējis dzemdināt kaut ko dzīvu un cerīgu! Ministres iniciatīvas slavēja tie, kas parasti ir zvērīgu kritiķu lomā, pat parlamenta opozīcija pirmajās dienās neko sliktu neteica. Jo vecā nodokļu sistēma jau sen ir kļuvusi nederīga – tā ir nemitīgi grozīta un lāpīta tā, ka atgādina izjukušu, blusainu suņa deķīti. Nav tur vairs kādas pēctecības, prognozējamības un stratēģiska virziena. Jau tāpēc vien pats laikmets brēc, ka vajag jaunu nodokļu sistēmu.

Vienu laiku no malas nevarēja saprast, kā tad Šveices advokātam Rudolfam Meroni sokas ar mantu, ko daži Ģenerālprokuratūras prokurori viņam savulaik nodeva glabāšanā. Jo darījumi glabājās aiz komercnoslēpumu zieģeļiem un stingra prokuroru piesega. Taču pamazām nu jau ir noplūdis tik liels daudzums dažādu interesantu papīru un informācijas, ka aina ir visnotaļ labi pārredzama.

Par spīti Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studentu un pasniedzēju protestiem, lūgumiem un asarām, valdība ir izlēmusi RPIVA likvidēt, pievienojot to Latvijas Universitātei. Akadēmija beigs pastāvēt 1. oktobrī.

Amerikā un Eiropā – gan Austrumeiropā, gan vecajās Viduseiropas valstīs – kā sarkans dzīpars politikā cauri vijas parādība, ko mēdz dēvēt par populismu. Izmantojot ļaužu masu samulsumu, bažas par rītdienu un dusmas uz valdītājiem, atnāk jauna tipa politiķi – glābēji, kas runā nepaplašinātos teikumos, piedāvā vienkāršus risinājumus sarežģītām problēmām, parāda ar pirkstu, kurš ir vainīgais pie visām ķibelēm. Populisms labi kombinējas ar nacionālismu un sociālismu.

Raugoties uz pašvaldību priekšvēlēšanu cīņām Ventspilī, rodas sajūta, ka viss tas jau reiz ir bijis un atkārtojas kā farss. Katrās vēlēšanās karagājienā pret pilsētas mēru Aivaru Lembergu ir pulcējušies dižvaroņi, kas bravūrīgi solījuši pārspēt Lembergu, un ikreiz pasākums ir beidzies ar čiku. Tāds pats čiks būs arī šajā reizē, tikai šoreiz tā kalšanā tiks ieguldīts sevišķi daudz zelta dukātu.

Kāda īsti ir Māra Kučinska (ZZS) valdība? Vai tiešām «viskorumpētākā un neprofesionālākā», kā to mēdz lamāt sociālo tīklu aktīvisti, vai arī «visu laiku labākā valdība», kā to slavēja Saeimas deputāts Valdis Kalnozols (ZZS)?

Lietuvas Valsts drošības departaments liedzis Seima vicespīkeram Mindaugam Bastim pielaidi konfidenciālai informācijai. Visa tauta zina, ka tas tāpēc, ka vicespīkeram esot personīgi kontakti ar Krievijas atomenerģētikas korporācijas pārstāvi, ar bandītiem un ar kādu prokrievisku žurnālistu.

Jau ilgi risinās strīdi Bauskas pusē starp privātu laikrakstu Bauskas Dzīve un Iecavas novada domi, kas izdod laikrakstu Iecavas Ziņas. Šādi konflikti nav bieža parādība, bet dažkārt tādi atgadās.

Ir piepildījušies pareģojumi, un bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Juta Strīķe ir beidzot legalizējusi savu ilggadējo darbību politikā. Tagad viņa jau atklāti ir kļuvusi par politiķi – būs viena no trim Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra amata kandidātēm kopā ar savu līdzgaitnieku, bijušo KNAB izmeklētāju Juri Jurašu un partijas dibinātāju, bijušo tieslietu ministru Jāni Bordānu.

Pirms diviem gadiem plašsaziņas līdzekļos parādījās satraucošas ziņas, ka strauji izplatās briesmīga suņu slimība megaesophagus, liels skaits suņu mirst, un pētnieku grupa, kas veikusi šīs slimības uzliesmojuma izpēti, nākusi klajā ar apgalvojumu, ka saslimšanā vainojama suņu barība Dogo. Savukārt barības ražotājs, uzņēmums Tukuma straume savu vainu kategoriski noliedza.

Tuvojas Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) konference, kas paredzēta Mālpilī 3. un 4. martā.

Jau pieriebies klausīties, ka Igaunijā tā, Igaunijā šā. Bet Latvijā – nekā. Ne tā, ne šā. Pavisam nekā. Bet Igaunijā tikmēr – «ohoho» kā!

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstājusi negrozītu Valsts valodas centra (VVC) direktora lēmumu piemērot Rīgas mēram Nilam Ušakovam 140 eiro lielu naudas sodu par pašvaldības īstenoto saziņu arī svešvalodās – krievu un angļu valodā. No sprieduma secināms, ka pašvaldībai saziņā ar iedzīvotājiem arī sociālajos tīklos jālieto tikai valsts valoda. Spriedumu gan ir iespējams pārsūdzēt, un Ušakovs ir sacījis, ka plāno to darīt.

Rīga un Rīga, Ušakovs vai ne Ušakovs – par to visu laiku ir liela spriešana. Taču Latvijas valstī nav tikai Rīga un pašvaldību vēlēšanas notiks visur.

Sestdien aprit gads, kopš par Ministru prezidentu kļuva Māris Kučinskis (ZZS). Šā gada laikā premjeram darbā ir bijušas mainīgas sekmes. Ir izdevies puslīdz saliedēt valdību, lai tā strādā kā komanda un ministri nesper zem galda cits citam pa potītēm. Kučinskis kā mieramika prot novērst kašķus un savaldīties pats. Jo triju partiju koalīcija nav nekāda vienkāršā lieta – katra partija ir ar savām ambīcijām un vēlmi pavilkt deķīti uz savu pusi.

Valdību veidojošās partijas, kopīgi parakstot īpašu memorandu, vienojušās Rīgas domē nesadarboties ar Saskaņu un Gods kalpot Rīgai. No šā procesa ir izspiests maksimāls sabiedrisko attiecību labums, jo vispirms publika vēroja televīzijā, internetā un laikrakstos, ka šādam memorandam partijas gatavojas. Pēc tam – ka memorands tiek parakstīts. Pēc tam vēl būs daudz spriešanas, ka tas jau ir parakstīts. Kas rīdziniekiem no šā memoranda?

Populisti ir tādi politikāņi, kas sola neizpildāmas lietas, verbāli pakasa ļaužu zemiskāki intīmākās muguras smadzeņu vietas, piedāvā vienkāršotus risinājumus sarežģītām problēmām un ļoti daudz liekuļo, melo arī.