Redakcijas viedokļi

Ja mašīnas motorā dzirdams kāds “grabošais gultnis”, tad tas jānomaina pēc iespējas ātrāk. Jo ilgāk šo grabēšanu ignorē, jo lielākas iespējas, ka ķibele notiks pašā nepiemērotākajā brīdī ar postošākajām sekām. Evikas Siliņas valdībā šāds grabēšanas avots ir satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Atļaušos teikt, ka viņš ir ne mazāks “grabošais gultnis” arī pašai partijai “Progresīvie”.

Baltkrievijas ārējās tirdzniecības galvenās ostas agrāk bija Klaipēda Lietuvā un Ventspils Latvijā. Pēc sankciju ieviešanas pret Aleksandra Lukašenko režīmu šis virziens praktiski ir apstājies. Minska izmisīgi meklē jaunas iespējas Krievijas ostās. Tikmēr Latvijas ostu speciālisti rūpīgi seko līdzi notiekošajiem procesiem.

Ja Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) konkursos un projektos Barikāžu muzejs nesaņems finansējumu, muzejs izbeigsies? “Nezinu,” pēc dažu mirkļu klusēšanas atbild Barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais. Finansiālā nedrošība ienākusi vēl trīs krātuvēs – Imanta Ziedoņa, Žaņa Lipkes un Mākslinieku savienības muzejā. Tas ir jaunā finansēšanas modeļa dēļ, ko  ieviesusi Kultūras ministrija (KM), paredzot ministrijas izvēlētu privāto, valsts akreditēto muzeju finansēšanu nodot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) rokās.

Valdība 1. oktobra sēdē apstiprināja virzīšanai tālāk uz Saeimu “Klimata likuma” projektu. Likums tā arī saucas: “Klimata likums”, kas var radīt nedaudz mānīgu iespaidu, ka turpmāk klimatu Latvijā noteikts ar likuma spēku.

Aptauju par seksuālo uzmākšanos pagarinās, jo studentu atsaucība nebija “pietiekami aktīva”, LTV raidījumā “Šodienas jautājums” izteicās tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne. Tiesībsargs pirms mēneša uzsāka šādu izpēti ar nolūku izprast, kas augstskolās notiek ar seksuālo uzmākšanos. To darīt esot mudinājuši skarbie notikumi šā gada martā, kad no elkoņa izzīstu apmelojumu dēļ no augstskolas tika padzīti divi pasniedzēji, bet rektors, neizturējis spiedienu, aizgāja pats.

Tā kā Krievijas cietumā noindētā Putina ienaidnieka Alekseja Navaļnija politisko mantinieku cīņā par monopoltiesībām būt  vienīgajiem “īstenajiem” opozicionāriem izskanējis arī Latvijas vārds, tad, lai izvairītos no pārsteidzīgiem secinājumiem, nepieciešams izskaidrojums: kas ir kas šajā pamatīgajā putrā.

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Sabiedriskā transporta padome piektdien sprieda par sabiedriskā transporta maršrutu tīkla samazināšanu un biļešu cenu paaugstināšanu. Konkrētus maršrutus un skaitļus amatpersonas vēl nenosauca, bet izskatās, ka jūtami mazāk būs reisu uz Pierīgu.

Polijas militārie speciālisti paziņojuši, ka viņu militārajam veselības dienestam nepieciešamas nopietnas reformas: Krievijas karš Ukrainā ir radījis daudz jautājumu, kā efektīvāk glābt karavīrus pēc ievainojumiem. Bet kas militārās medicīnas jomā notiek Latvijā?

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, uz gadu iesaldējot partijām piešķiramo valsts finansējumu.

Sestdien aizvadītais “Vienotības” kongress aizritēja labākajās “vienīgās pareizās partijas” kongresu tradīcijās. Viss, ko darām, ir labi, pareizi, un labāk par mums neviens nevar. Mēs vienīgie – valsts sekmīgas attīstības garants. Ne vārda patiesas paškritikas, ne vārda par skandāliem, kas pēdējā gada laikā saistījušies ar “Vienotības” vārdu.

Raugoties uz nu jau samilzušo “Rail Baltica” epopeju, arvien skaidrāk iezīmējas viena ārkārtīgi būtiska lieta. Joprojām nav nekādas skaidrības, kāpēc mums šī trase ir vajadzīga. Kāda vispār ir tās jēga? Gan idejiskā, gan tīri praktiskā, jo pasaulē nekas tāpat vien nebūvējas.

Var jau visādi dēvēt Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), bet, kā mēdz teikt, citas tik visaptverošas globālas organizācijas mums nav. Jāiztiek ar to, kas ir. Šonedēļ tika atklāta ikgadējā ANO Ģenerālā asambleja, kurā jau paspēja uzstāties gan ASV prezidents Džo Baidens, gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan mūsu pašu prezidents Edgars Rinkēvičs.

Partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs pirmdien tviterī izplatīja paziņojumu, kurā partijas vārdā norobežojas no savas partijas biedres, Rīgas domes deputātes Zanes Pūpolas. Pirms tam Pūpola turpat tviterī bija publicējusi ierakstu, kurā Izraēla nosaukta par teroristisku valsti un pielīdzināta Krievijai.

No vairākiem šobrīd savstarpēji nesaistītiem avotiem, bijušajiem SIA “Mediju nams” izdevumu laikraksta “Neatkarīgā” un portāla "www.nra.lv" darbiniekiem, saņēmām signālus, ka viņus detalizēti iztaujā sabiedriskā labuma statusā esošās bezpeļņas organizācijas "Re:Baltica" līdzstrādniece.

Dzinēju trūkuma dēļ lidmašīnas paliek uz zemes, tāpēc tiek atcelti reisi, un nacionālā aviokompānija “airBaltic” cieš zaudējumus – tādu cēloņsakarību ķēdi atklājis “airBaltic” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Martins Gauss. Bet jau pirms diviem gadiem tapa zināms, ka aviokompānija pasūtījusi lidmašīnas ar garu mūžu nestrādājošiem dzinējiem. Bija iespējams prognozēt, ka tie visi ātri vien izies no ierindas.

Lietuvā šogad notikuši jau 13 ugunsgrēki, ko izraisīja degoši skrejriteņu akumulatori, tiek ziņots interneta vietnē “respublika.lt”. Cilvēki, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sākuši bažīties par savu veselību un drošību, kā arī, protams, par savu īpašumu, jo daudzviet dzīvokļos un kāpņu telpās šie agregāti tiek pieslēgti elektrotīklam, lai uzlādētos. Kādā vēstulē pat ir rakstīts: “Mēs dzīvojam blakus bumbai!” Kas notiek Latvijā ar tik populārajiem skrejriteņiem?

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Libānā uzsprāgst tūkstoši peidžeru un arī citas jauno tehnoloģiju ierīces – tās sākumā vibrē, tad dūmo, pēc tam aizdegas un uzsprāgst. Pasaule ir dziļā neizpratnē, kas īsti notiek, cilvēki ar aizdomām skatās uz saviem mobilajiem tālruņiem, datoriem, planšetēm.

“Lāči ir ļoti gudri dzīvnieki, tiem ir laba atmiņa,” teic Haralds Barviks, Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs. Patlaban Latvijā esot aptuveni 250 lāču. Par daudz? Iespējams, būs vēl vairāk. “Bet lācis cilvēkiem nekad nebūs čoms, viņš ir savvaļas dzīvnieks. Tas ir tāpat kā lielajā politikā: tur draugu nav, tur ir intereses,” skaidro Barviks. Kā cilvēkam sadzīvot ar šo “lielo politiku”?

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

“Man jau trīs dienas ir slikta dūša. Vemšana, galvassāpes, bezmiegs. Katru dienu, atverot e-pastu, pirmā doma – vai būs atkal jauns paziņojums no CSDD par 350 eiro sodu vai nebūs? Kopā sods jau sakrājies pāri tūkstotim, tuvojas diviem,” asaras valdīdama, man sūdzas kāda satraukta paziņa. Viņa ir izmisumā.