Gan veselības, gan izglītības jomā strādājošie nebeidz lauzīt galvas, kā pamudināt jauno paaudzi uz aktīvāku kustēšanos un kādām vajadzētu būt sporta stundām, lai bērni gribētu tajās piedalīties. Vai būtu nepieciešams noteikt normas, lai fiziski vispusīgāk attīstītu skolēnus? Vai tomēr jāļauj sporta pedagogiem radoša brīvība, akcentu liekot uz kustību prieku?
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sāka strādāt pie pedagogu algu reformas, liels akcents tika likts arī uz skolu optimizāciju. Nu pašvaldības nepatīkami pārsteigusi ziņa, ka tām nāksies ne tikai savilkt ciešāk skolu tīklu, bet arī pārņemt savā pārziņā internātskolas, ko līdz šim finansēja valsts. Ja tā notiks, daļa šo mācību iestāžu arī tiks slēgtas.
Lai pārrunātu pedagogu algu reformas gaitu, tostarp – gan par kultūrizglītības, gan pirmsskolas pedagogu darba samaksu un situāciju ar Pierīgas pašvaldību skolām, vakar tikās premjers Māris Kučinskis (ZZS) un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība).
Līdz 2020. gadam a/s Swedbank dziesmu un deju svētku kustības atbalstā ieguldīs miljonu eiro, no tā lielāko daļu XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku un XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai.
Jaunais algu modelis pasliktinās vismaz trešās daļas pedagogu dzīves un darba kvalitāti. Un tas draud ne tikai pilsētās, bet jo īpaši laukos, kur mazās skolas (mazāk par 70 bērniem) palēnām tiks noliktas «zem likvidācijas cirvja», satraucas skolu vadītāji. Galu galā tas novedīs pie tā, ka daudzi zaudēs darbu vai arī būs spiesti skraidīt pa vairākām izglītības iestādēm, lai salasītu likmi.
Šobrīd Latvijā ir 142 skolas, kurās mācās 70 un mazāk skolēnu. Daudzās no tām ir apvienotās 7. – 9. klases, un, visticamāk, šīs mācību iestādes nevarēs izpildīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasību – nodrošināt šajā posmā kopumā vismaz 21 audzēkni.
Kultūrizglītības skolu pedagogi draud piketēt un streikot, uzzinot, ka viņiem jaunais modelis algu kāpumu neparedz. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mudina trūkstošo naudu – 7 miljonus eiro – meklēt Kultūras ministrijas (KM) budžetā, jo šīs mācību iestādes nav IZM pakļautībā. Savukārt KM norāda, ka naudas šim mērķim tai nav un pedagogu algas jāfinansē no viena avota, proti, IZM.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) darbu pie jaunā pedagogu algu modeļa ir beigusi. Šomēnes skolotāji jau varēs izrēķināt, cik liela summa ieripos viņu maciņā nākamajā mācību gadā, sola ministrs Kārlis Šadurskis. Daļai pedagogu (pirmsskolas, augstskolas) gan būs jāsamierinās ar neziņu, jo šobrīd viņiem nauda valsts budžetā nav atrasta.
Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei, kas ir cieši saistītas, nepieciešama līdzsvarota attīstība. Jāpanāk, lai Latvija ar tās diviem miljoniem iedzīvotāju šajā jomā būtu vienu soli priekšā lielākajām valstīm – pretējā gadījumā uz uzplaukumu nevar cerēt, akcentēja vairāki akadēmiķa Jura Ekmaņa piemiņai veltītās diskusijas Augstākās izglītības un zinātnes nākotnes skices dalībnieki.
Kandavas kartinga trase atsākusi darboties, un šīs nedēļas beigās plānoti pirmie treniņi. Maija beigās gan valsts čempionāta posms, kā bija paredzēts, nenotiks, taču trases īpašnieki ir pilni apņēmības kartodromu šovasar atdzīvināt.
Jaunais pedagogu algu modelis guvis sociālo partneru konceptuālu atbalstu, tomēr izglītības nozarē strādājošie ar to nav apmierināti – it īpaši Pierīgas skolotāji, kuriem var ievērojami sarukt darba samaksa. Šā reģiona pašvaldību vadītāji atbildīgajām institūcijām ir sagatavojuši protesta vēstuli, aicinot nepieļaut šādu soli.
Jau trešo gadu vairākās valsts augstskolās tā saukto B programmu kursos varēs bez maksas iegūt pedagoģisko izglītību tie, kam tās nav, bet jau esošie skolotāji – paaugstināt kvalifikāciju vai iegūt tiesības mācīt kādu citu mācību priekšmetu. No valsts budžeta dažādu programmu vienas grupas (16 līdz 20 cilvēku) apmācīšanai plānots tērēt no 3100 līdz 12 641 eiro (bez PVN).
Par jauno pedagogu algu modeli, kam jābūt skaidram detaļās jau šomēnes, nozarē strādājošajiem joprojām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Pašreizējie aprēķini rāda, ka arī darba samaksas pieaugums daudzviet varētu būt pavisam niecīgs vai pat nebūt nemaz.
Bulduru dārzkopības vidusskolai nu jau mēnesi ir pilntiesīga direktore – līdzšinējā Latvijas Universitātes Botāniskā dārza vadītāja Anta Sparinska. Viņa atzīst, ka šobrīd nākas darboties uz visiem gaņģiem – gan pie dokumentiem, kas paredz skolas pāriešanu Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārvaldībā, gan sakārtojot visu plašo saimniecību, gan gatavojoties Dārznieku dienām 21. maijā un absolventu salidojumam 4. jūnijā.
Augstākās izglītības sistēma ir nesakārtota un to neuzlabotu arī papildu 21 miljona eiro piešķiršana nākamā gada budžetā, ir pārliecināts privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs un biznesa augstskolas Turība rektors, pedagoģijas doktors Aldis Baumanis. Ar viņu Neatkarīgā runāja ne tikai par finansēm, bet arī par akreditāciju, programmu dublēšanos un citām problēmām ne tikai augstākajā, bet vispārējā izglītībā.
Arvien biežāk sievietes un viņu dzīvesbiedri, gatavojoties kļūt par vecākiem, grib to izdarīt pēc iepējas harmoniskāk un dabiskāk. Ne vienmēr viņiem pietiek ar savām zināšanām, it īpaši, ja tas ir pirmais bērniņš, tāpēc ir svarīgi atrast labu padomdevēju. Viena no iespējām – lūgt palīgā dūlu. Kādreiz tās būtu dēvējuši par viedajām sievām, jo viņām ir gan pieredze, gan zināšanas.
Pašlaik vēl labo fizikas, ķīmijas un dabaszinātņu eksāmena darbus, ko pildīja pilotprojektā iesaistīto 108 skolu apmēram 3000 audzēkņu. Rezultāti būs zināmi 9. maijā, un tie parādīs kopējo līmeni šajos mācību priekšmetos. Nozarē strādājošajiem gan joprojām nav vienota viedokļa – ir tādi, kas ir par obligātā eksāmena ieviešanu šajos mācību priekšmetos, bet citi uzskata, ka tas kopumā neko nemainīs.
Lielvārdes pensionāru biedrība darbojas jau piecpadsmito gadu, pulcinot kopā ap 70 senioru. Viņi ne tikai sanāk kopā, lai skatītos un uzzinātu, ko citi dara, bet dejo, dzied un spēlē teātri paši. Par visu gādājot un atbildot paši. Turklāt ar vērienu!
Latvijā pašlaik ir apmēram 12 000 skolēnu, kas apgūst speciālo vai iekļaujošo izglītību. Lai gan arvien vairāk bērnu ar īpašām vajadzībām apmeklē vispārizglītojošās skolas, nevis speciālās, tomēr bez nopietnām reformām šajā izglītības sektorā neiztikt. Diemžēl daudz kas šajā jomā vēl saglabājies no padomju gadiem, kad šādus bērnus norobežoja no sabiedrības īpašās iestādēs dziļos laukos.
Jaunais pedagogu algu modelis nenovērsīs nevienlīdzību darba samaksā. Būs skolotāji, kas neko neiegūs, un daļa pat zaudēs, proti, darbu, bažījas nozarē strādājošie, iepazīstoties ar jauno modeli, ko vakar prezentēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tā arī nenoliedz: skolu tīkls būs jāoptimizē, un līdz ar to neizbēgami saruks skolotāju skaits.
Pagājis gads, kopš Nacionālā botāniskā dārza (NBD) jaunā oranžērija vēra durvis apmeklētājiem. Augiem nu ir modernas un daudz piemērotākas telpas, arī apmeklētāju skaits ievērojami audzis. Būtu tikai jāpriecājas, taču botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns ir nobažījies – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gribot NBD apvienot ar mežzinātnes institūtu Silava. Viņš uzskata to par bezatbildīgu soli, kura rezultātā var ciest gadiem ilgi veidotā augu kolekcija.