Pedagogu algu reformai nākamgad finansējuma var arī nebūt, pieļauj nozares ministre Mārīte Seile, uzsverot, ka šis jautājums, iespējams, izšķirsies šodien, kad par 2016. gada valsts budžetu spriedīs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un koalīcijas sanāksmē. Taču pedagogi apšauba, ka nauda šim mērķim atradīsies. Uzstādījums – būs modelis, būs nauda – ir tukšas runas.
Alūksnei šogad ir pusapaļa jubileja – 95 gadi kopš pilsētas tiesību iegūšanas. Par to, kā tā pa šiem gadiem ir pārvērtusies un augusi, šogad var pārliecināties no vairāk nekā 30 metru augstuma – uzkāpjot skatu tornī. No tā var ieraudzīt gan Alūksnes ezeru, gan cietokšņa drupas, gan Jauno pili, gan citas vietas, ko vērts aplūkot arī tuvumā.
Šā gada Ata Kronvalda, Solum un ceļojošās Lielās pūces balvas, kas tiek piešķirtas pedagogiem un skolām par darbu ar talantīgiem audzēkņiem, saņēma četri dažādu mācību priekšmetu skolotāji, kā arī piecas lielās (vidusskolēnu skaits virs 100) un tikpat mazās skolas (tostarp pamatskolas). Lielo grupā priekšgalā jau ierasti ir Rīgas 1. ģimnāzija, bet mazajā – Daugavpils Saskaņas pamatskola.
Hennas gleznojumi Latvijā kļūst arvien populārāki. Jo tie ir skaisti, dekoratīvi. Bet ne tikai. Tie var būt kā mandala, kas darbojas kā aizsargs vai palīgs, veidojot pozitīvu saikni ar pasauli. Ja to savieno ar vēdisko astroloģiju, kā to dara Inese Dāvidsone. Viņa savā praksē izmanto abus – gan astroloģiju, gan hennu. Pirmais esot viņas darbs, otrais – saldais ēdiens.
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) negrasās grozīt savu lēmumu lauzt nomas līgumu ar Rīgas koncertzāles vadītāju Juri Milleru, jo šāds darījums izrādījies LZA neizdevīgs. Akadēmija vien varētu noteikt pārejas periodu un neatslēgt elektrību un ūdeni jau 1. septembrī, lai neciestu tie, kas jau iegādājušies biļetes uz koncertzāles pasākumiem. Visticamāk, konflikts tomēr būs jārisina tiesā, nevis pie sarunu galda.
Joprojām nav beigusi darbu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotā komisija, kas izvērtē XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos notikušo un izstrādā ieteikumus, kā rīkoties nākamajos svētkos.
Novadu mākslas un mūzikas skolas nereti ir spiestas izmantot dažādas tām ne īpaši piemērotas un šauras telpas. To nekādā ziņā nevar teikt par Kārsavu, kur interešu izglītībai atvēlēta bijusī sākumskolas ēka, kas pirms gada tika skaisti atjaunota.
Šobrīd vēl nav zināms, vai nākamā gada valsts budžetā atradīsies finansējums jaunajam pedagogu algu modelim un vai tas tiks iekļauts prioritāšu sarakstā. Toties ir arī pozitīva vēsts – jaunajā mācību gadā valsts līdzfinansējums sporta skolu treneru darba samaksai nodrošināts pilnībā.
Koncertzāle Rīga gatavojas 1. septembrī sākt otro sezonu, nevis pamest Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) iznomātās telpas. Uzņēmuma valdes loceklis Juris Millers solās atbrīvot izmantoto platību tikai ar tiesas spriedumu, bet ne uz vienpusēja līguma laušanas pamata.
Kārsaviete Gunta Nagle, kurai šobrīd ir 25 gadi, ar apbrīnojamu neatlaidību īstenojusi savu sapni – atvērt modes salonu savā dzimtajā pusē. Lai gan pēc dizaina un biznesa augstskolas beigšanas Dānijā bija iespēja strādāt ārzemēs, viņa bez šaubīšanās izvēlējās atgriezties Kārsavā. Nu jau viņai ir savs zīmols un plānos ir arī apavu līnijas izveide.
Jaunajā mācību gadā valsts apmaksātas brīvpusdienas saņems visi pirmo četru klašu skolēni, bet attiecībā uz pārējo klašu audzēkņiem situācija pašvaldībās ir visai atšķirīga. Ir vietas, kur visiem izglītojamajiem nodrošināta bezmaksas maltīte, ir, kur tikai noteiktam vecuma posmam, bet ir arī vietvaras, kur šādus bonusus saņem tikai trūcīgās un daudzbērnu ģimenes.
Likteņdārza izveide notiek, pateicoties ziedojumiem. Izskatās, ka naudas iekasēšana šajā vietā arvien pieaug, jo cenrādis papildinās ar arvien jaunām sadaļām. Kopš pērnā gada arī par auto novietošanu prasa ziedojumu/maksu. Tiem, kas dārzā nav bijuši pāris gadus, šāda opcija sagādājusi ne visai patīkamu pārsteigumu, it īpaši tiem, kas te ieradušies ne jau ar tukšām rokām.
Šķiet, Ķemeru sanatorijā nekas nenotiek un klusums bīstami ieildzis, uztraucas vietējie iedzīvotāji. Paši īpašnieki gan mierina, ka viss notiek, šobrīd tikai tiekot izvērtēts ēkas stāvoklis, lai varētu veikt pašus nepieciešamākos remontus. Bet jau nākamā gada sākumā sākšoties būvniecība, lai līdz 2017. gada beigām Baltais nams uzplauktu visā krāšņumā.
Latvija jau vairāk nekā 20 gadu piedalās starptautiskajās matemātikas olimpiādēs, un reta tā reize, kad tās komandai nav izdevies atvest nevienu medaļu. Rezultāti būtu labāki, ja valsts atbalsts talantīgajiem skolēniem būtu lielāks.
Rīgas Doma jubileju 8. augustā svinēja ar izglītojošu un izklaidējošu pasākumu Mans Doms, ko rīkoja sabiedriskā kustība Mans Doms un Doma draudze. Gan bērni, gan viņu vecāki varēja piedalīties 20 dažādās darbnīcās, izzināt senās celtnes noslēpumus īpašā ekskursijā, kurā apmeklētājus sagaidīja lauvas, eņģeļi un pat skeleti. Doma dekāns Elijs Godiņš pulcēja bērnus uz īsu muzikālu svētbrīdi, kam sekoja ansambļa Knīpas un Knauķi koncerts senās celtnes dārzā.
Salnaviešiem un pagasta amatierteātrim ir paveicies, ka tam ir pašam sava lugu rakstniece Anna Danča, kas arī pati labprāt darbojas uz skatuves. Bet tas nav viss – viņai pieder Annas muiža, kur top ne tikai lugas, bet arī zāļu tējas, kuras viņa vāc pati savām rokām.
Dzimumnoziedzniekiem jāpiemēro lielāki sodi un pie kriminālatbildības jāsauc līdzzinātāji, kas slēpuši informāciju par šādiem nodarījumiem, nolēmusi Tieslietu ministrijas vadītā ekspertu darba grupa, kura izstrādā priekšlikumus krimināltiesiskā regulējuma pilnveidei.
Malnavas koledža ir viena no vecākajām Latvijas vidējās profesionālās izglītības iestādēm. Tā dibināta pirms 94 gadiem, un laika gaitā mainījušies tās nosaukumi, bet nu jau desmit gadus tā piedāvā iespēju apgūt pirmā līmeņa augstāko izglītību.
Rīgas koncertzāles valdes loceklis Juris Millers vērsies vairākās atbildīgajās instancēs, aicinot tās izvērtēt Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vadības iespējamo noziedzīgo rīcību un neslavas celšanu. Savukārt LZA savas domas nemaina – nomas līgums ar J. Milleru 1. septembrī tiks lauzts, un viņam telpas būs jāatbrīvo.
Kārsavas novads ir viens no attālākajiem Latvijas rajoniem, pie pašas Krievijas robežas. Problēmas tādas pašas kā daudzviet valstī, taču tās nav nospiedušas vietējo garu – te jūt dzīvību un attīstību. Arī latgaliskais novadā ir ļoti spēcīgs – to rāda pat ielu norādes, kā arī pie iestādēm plīvojošie Latgales karogi. Lai gan krievu valodu te dzird it bieži, skolas te ir tikai latviešu valodā.