Uz Latvijas līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijā kopumā var attiecināt vārdus, ko pats par sevi teicis pēc skaita otrais Latvijas vēstnieks ANO Aivars Baumanis: “Darbs ANO ir salīdzināms ar to, ko dara makšķernieks: sēdi pie upes un gaidi, kad sakustēsies pludiņš! Dienām un nedēļām var nekas nenotikt, bet pēkšņi – ir!”
At this week's government meeting, ministers sought to agree in principle on restrictions on shops and other places where people gather, depending on the rise in the incidence of Covid-19. The meeting ended with the intention to prepare a package by next week with a government order and amendments to the existing anti-Covid regulations, which will be in force in autumn and winter 2021/2022.
Šīs nedēļas valdības sēdē ministri centās principā vienoties par ierobežojumiem tirdzniecības un citās cilvēku pulcēšanās vietās atkarībā no Covid-19 saslimstības pieauguma. Sēde beidzās ar nodomu līdz nākamajai nedēļai sagatavot paketi ar valdības rīkojumu un jau esošo pretkovida noteikumu grozījumiem, kas būs spēkā 2021./2022. gada rudenī un ziemā.
Tarifu dubultošana valsts lielākajā atkritumu apstrādes uzņēmumā “Getliņi eko” un līdzīgas izmaiņas visā Latvijā ir saistītas ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksu samazināšanu biogāzes ražotājiem.
The doubling of fees in the country's largest waste treatment company Getliņi EKO and similar changes throughout Latvia are related to the reduction of the cost of the mandatory procurement component (OIK) for biogas producers.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits sācis Jaunās konservatīvās partijas vai savu personīgo 14. Saeimas vēlēšanu kampaņu, apbraukājot pašvaldības un solot būvēt tur kosmodromus un fantadromus, kurus visus savienošot čertjoslu šosejas.
Nupat kā 17. septembrī apritēja 30 gadi, kopš Latvijas karogs pie Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) mītnes Ņujorkā apstiprināja liecināja Latvijas valsts atgūto neatkarību jeb arī darījumu, ka citas valstis atzīst Latvijas Republikas pastāvēšanu apmaiņā pret Latvijas solījumiem dzīvot pēc noteikumiem, kas Latvijai nodiktēti.
Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ir ierakstīta obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana vispār, taču valdības pastāvēšanas trešajā gadā notiekošā OIK atņemšana tikai atsevišķiem uzņēmējiem izskatās pēc grēkāžu kaušanas un kukuļu izspiešanas no pārējiem.
Mazāk nekā gadu pirms 14. Saeimas vēlēšanām 13. Saeimas pilnvaroto valdības vadītāju Krišjāni Kariņu ir pārņēmusi atklāsme, kā beidzot tomēr sākt pildīt valdības deklarācijā ierakstīto, ka “mēs radīsim apstākļus, lai dzimstība valstī palielinātos”.
Latvijas Republikai vajadzētu kaut vai pēc viņu nāves apbalvot cilvēkus, kuri 1991. gada 19. augustā mēģināja izdarīt valsts apvērsumu Padomju Savienībā, jo bez viņiem Latvija nebūtu savu starptautisko atzīšanu ieguvusi tik ātri un ar vislabvēlīgākajiem nosacījumiem.
Statistiķi iepriecina ar kravu pārvadājumu pieaugumu šā gada pirmajā pusē pret pagājuša gada pirmo pusi par 4,5% par spīti tam, ka turpinājis samazināties valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un pārvadāto un Latvijas ostās pārkrauto kravu daudzums.
Statisticians note there was a 4.5% increase in freight transport in the first half of this year compared to the first half of last year, despite the fact that the volume freight transported of state-owned company Latvijas dzelzceļš (LDz) and transshipped in Latvian ports has continued to decrease.
Krišjāņa Kariņa valdība bez kovidmaskas iedvesa cilvēkiem tādas šausmas, ka katru ceturksni Latvijā dzima par 500 bērniem mazāk, nekā tajā pašā ceturksnī pirms gada. Kopš valdība uzlikusi sev un citiem kovidmaskas, dzimstības samazinājuma temps palēlinājās līdz caurmērā –400 bērniem ceturksnī.
The government of Krišjānis Kariņš without a Covid mask scared people so much that every quarter, 500 fewer children were born in Latvia than in the same quarter a year ago. Since the government imposed Covid masks on itself and others, the rate of birth decline has slowed to an average of -400 children per quarter.
Rudens atnācis ar 30. gadskārtu tam septembrim, kurā Latvijai pienācās “ziedi, smaidi, lielās pasaules tribīnes, jebkuras valsts karaļu, premjeru, kancleru un visu Eiropas un pasaules līderu sirsnīgā viesmīlība”, ko klātienē visvairāk izbaudīja ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, bet neklātienē ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību – visa latviešu un lielākā daļa Latvijas tautas.
On September 1, 2021, the state took a broad step to replace the half a billion euro grants for public road transport with grants straight to Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Juris Savickis and Aleksandrs Bandavs.
2021. gada 1. septembrī valsts spēra platu soli, lai aizvietotu pusmiljardu eiro lielās dotācijas sabiedriskajam autotransportam ar dotācijām taisni Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram, Jurim Savickim un Aleksandram Bandavam.
Neatkarīgā uzklausīja par tautsaimniecību atbildīgā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka Raimonda Aleksejenko apsvērumus, kāpēc Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs (NIPP) 2014.–2020. gadam noteikto rādītāju nesasniegšana nemainīs iepriekš nosprausto kursu, ka atteikšanās no Latvijai tradicionālajām ražotnēm atbrīvošot resursus augstu un visaugstāko tehnoloģiju ieviešanai.
Latvijas rūpniecības nozaru produkcijas apjomu pārskatam statistiķi rāda tabulu ar 131 rindiņu, kurā 15 rindiņas veltītas gaļas un zivju pārstrādei daudzās tās niansēs, bet farmācijas vai elektronikas produkcija vispār netiek iekļauta pārāk nenozīmīgā apjoma dēļ.
Tieši vienu mēnesi pirms Latvijas Tautas frontes dibināšanas Bauskas komunistu komiteja izziņoja mītiņu Bauskas ebreju nogalināšanas vietā un atļāva vietējam laikrakstam “Komunisma Ceļš” par šo vietu uzrakstīt kaut burtiski trijos vārdos, ka “te sagula Bauskas ebreji”.
Nepilni divi mēneši šķir labklājības ministra Gata Eglīša (attēlā) publiski izteikto vēlēšanos samazināt Latvijas iemaksas pensiju otrajā līmenī līdz viņa paša parakstītam solījumam baņķieriem iemaksas noteikti nesamazināt un varbūt pat palielināt.
Valdība nolēmusi valsts uzņēmuma “airBaltic” uzturēšanai iztērēt vēl 90 miljonus eiro, mīkstinot savu lēmumu ar dažām atrunām: ja Eiropas Komisija ļaus, ja “airBaltic” apsolīsies turpmāk naudu vairs neprasīt un ja uzņēmumam tiešām nebūs iespējams izdzīvot ar mazāku summu.