Baiba Lulle / Autori

Apbrīnojami strauji cilvēka kvalitātes mainās atkarībā no tā, vai viņš ir Vienotības biedrs, vairs nav vai, iespējams, nebūs.

Cik adekvāti būtu palielināt nodokļus laikā, kad ekonomika aug un ieviests eiro, kas iepriekš pasniegts kā investīciju, jaunu darba vietu, algu kāpuma un līdz ar to arī valsts ienākumu vairotājs. Kādi citi varianti būtu šā vieglākā ceļa vietā – Neatkarīgās diskusija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidenti, uzņēmēju Aivu Vīksnu un ekonomikas zinātņu doktori, SIA Ekonomikas prognožu centrs valdes locekli Raitu Karnīti.

Cik adekvāti būtu palielināt nodokļus laikā, kad ekonomika aug un ieviests eiro, kas iepriekš pasniegts kā investīciju, jaunu darba vietu, algu kāpuma un līdz ar to arī valsts ienākumu vairotājs. Kādi citi varianti būtu šā vieglākā ceļa vietā – Neatkarīgās diskusija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidenti, uzņēmēju Aivu Vīksnu un ekonomikas zinātņu doktori, SIA Ekonomikas prognožu centrs valdes locekli Raitu Karnīti.

Nav jau slikti, ka vēlētājam jau pirms vēlēšanām tiek piedāvāti izpildvaras vadītāju kandidāti, kuri dažkārt var vislabāk prezentēt partijas idejas, nav slikti, ka ir konkrēta persona, no kuras prasīt atbildību par solījumu (ne)izpildi.

Sabiedrība pamazām tiek radināta pie domas par nodokļu celšanu, lai arī politiskā elite to noliedz un pirms Saeimas vēlēšanām nereklamēs. Cik nodokļu celšana ir reāla tagad, kad ekonomika tikko sāk atlabt pēc krīzes un kad vēl nesen dzirdējām solījumus būtiski samazināt darbaspēka nodokļus?

Vienotībai vairāk, nekā priecāties par savu četru biedru ievēlēšanu Eiropas Parlamentā (EP), vajadzētu satraukties par zemo vēlēšanu aktivitāti (30%). Saeimas vēlēšanās tā var palikt ar līdzīgu vai mazāku balsu skaitu absolūtos skaitļos, kas procentuāli var būt par maz troņa saglabāšanai.

Vienotībai vairāk, nekā priecāties par savu četru biedru ievēlēšanu Eiropas Parlamentā (EP), vajadzētu satraukties par zemo vēlēšanu aktivitāti (30%). Saeimas vēlēšanās tā var palikt ar līdzīgu vai mazāku balsu skaitu absolūtos skaitļos, kas procentuāli var būt par maz troņa saglabāšanai.

Kamēr augstās valsts amatpersonas skandēja, kādu spozmi Latvijas tēlam atnesīs Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES), kādas Latvijas intereses tajā dabūsim cauri, kādas piena upes pēc tam tecēs, Valsts prezidents Andris Bērziņš pērnā gada nogalē apšaubīja 100 miljonu eiro tēriņu lietderību šim pasākumam.

Intriģējošāk par to, kura partija vai politiskā grupa uzvarēs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, Latvijas vēlētājiem ir tas, kuri kandidāti tiks un kuri netiks pie dāsni atalgotā mandāta Briselē.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēju pētījums pirms gada vēstīja: pēdējos divos gados ēnu ekonomika Latvijā jūtami samazinājusies. Tagad pēc šīs metodikas veiktā pētījuma secinājumi ir: ēnu ekonomika Latvijā pērn augusi, kamēr kaimiņvalstīs samazinājusies.

Viņš ir vadījis valsti laikā, kad Krievija piedzīvoja ekonomisko krīzi, defoltu, kas, meklējot ārējo ienaidnieku, atbalsojās arī Latvijā. Kā Latvijai gatavoties neprognozējamajām sekām tiem notikumiem, kas pašlaik risinās Ukrainā ar Krievijas palīdzību, rietumvalstu un ASV sankciju ietekmei uz Latviju, Neatkarīgās intervija ar ekspremjeru, pašlaik uzņēmēju Guntaru Krastu.

Viņš ir vadījis valsti laikā, kad Krievija piedzīvoja ekonomisko krīzi, defoltu, kas, meklējot ārējo ienaidnieku, atbalsojās arī Latvijā. Kā Latvijai gatavoties neprognozējamajām sekām tiem notikumiem, kas pašlaik risinās Ukrainā ar Krievijas palīdzību, rietumvalstu un ASV sankciju ietekmei uz Latviju, Neatkarīgās intervija ar ekspremjeru, pašlaik uzņēmēju Guntaru Krastu.

EK prezidenta, politisko grupu, vietējo politiķu cīņas vai ES krīzes pārvarēšanas novērtējums?

Tikko mūsu pārtikas ražotājiem galvassāpes sagādāja Eiropas kūpinājumu regula. Tagad jaunas problēmas rada Krievijas – Ukrainas krīze. Vai tā jau ietekmējusi Latvijas pārtikas ražotājus un eksportētājus?

Krievu skolu aktīvisti un aiz viņiem stāvošie politiskās viras vārītāji organizē protesta akcijas, iebilstot pret valdības partiju sadarbības līgumā minēto «pāreju uz mācībām latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajās mazākumtautību skolās līdz 2018. gada 1. septembrim», šīs skolas neizpratnē – kas atkal mainīsies un cik gatavas tās būs ieviest izmaiņas.

It kā par maz būtu ar to negatīvo ietekmi, ko uz Latvijas ekonomiku jau bez ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju atstāj eksporta grūtības uz šo Latvijas trešo lielāko eksporta tirgu, daži urrāpatrioti vēl grib iešaut sev kājā ar termiņuzturēšanās atļauju (TUA) liegšanu Krievijas pilsoņiem.

Par līdzšinējās mazākumtautību izglītības programmas rezultātiem, problēmām un koalīcijas pieteikto jauno mazākumtautību izglītības reformu Neatkarīgās diskusija ar Rīgas 40. vidusskolas direktori Jeļenu Vediščevu un privātskolas Maksima direktori Olgu Isakovu, kuras runā ar patiesu rūpi par saviem skolēniem un viņu nākotni Latvijā, nevis kaimiņvalstīs.

Laikā, kad vairākas NATO dalībvalstis izteikušas gatavību palielināt savu klātbūtni Baltijā, nepalielināt Latvijas aizsardzības budžetu būtu liekulīgi, – paudis bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Kad iedegusi atgriezos no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), kādas paziņas nenopietnais jautājums, vai kāds arābs nenolaupīja, atklāja nereti sastopamus stereotipus par šo zemi, kas izrādās pilnīgi greizi.

Par Korupcijas novēršanas un apkarošas biroja (KNAB) vadītāja vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanas un atjaunošanas epopeju, bijušā priekšnieka Normunda Vilnīša šokējošajām atklāsmēm, kā arī iespējām iekšējos KNAB konfliktos tērēto enerģiju pavērst visapkārt virmojošajā korupcijas apkarošanā, jo īpaši valsts un pašvaldību iepirkumos un cīņā ar partiju melnajām kasēm, Neatkarīgās vairākkārt pārceltā intervija ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.

Nav iemesla politiķiem brīnīties par sabiedrības atsvešinātību no valsts, zemo interesi par politiskajiem procesiem, mazo partijās esošo pilsoņu īpatsvaru, valdības un Saeimas zemo reitingu.

Saeimā līdz 2. lasījumam nonācis un kārtējās kaislības uzjundījis jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vai maksu par tiem diferencē atkarībā no pacienta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas.