Apjausma, ka agri vai vēlu valsts budžetā veidosies neaizpildāms caurums, bija jau sen. Vēl iepriekšējās Krišjāņa Kariņa valdības laikā Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidota Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums bija reformēt nodokļu sistēmu atbilstoši mūsdienu ekonomikas un OECD prasībām.
Šodien valdībā sāk skatīt 2025. gada valsts budžetu. Pagaidām tikai tiks “iztaustīti” ministriju pieprasījumi, ekonomiskās attīstības prognozes un izslavētā “fiskālā telpa”. Kopējā bilde iezīmējas biedējoša. Naudu vajag visiem un visam, prognozes ir sliktākas, nekā agrāk plānots, bet fiskālā telpa – negatīva.
Evikas Siliņas valdība tuvojas sava pirmā gada darbības izvērtējumam. Viena no šīs valdības iezīmēm ir tās šķietamā dzelzsbetona stabilitāte. Pat šīs valdības ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls vai nedienas ar “Rail Baltica” būtiski neiedragāja Siliņas valdības kopējo reitingu un koalīcijas iekšējo stabilitāti.
Ukrainas bruņoto spēku negaidītais un vismaz pagaidām sekmīgais iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā, rada daudzus jautājumus. Gan par šī iebrukuma mērķiem, gan par šīs pārdrošās militārās operācijas sekām.
Šobrīd sabiedrības neizpratni un sašutumu izraisījusi zāļu kompensāciju selektīva piešķiršana onkoloģijas pacientiem, kamēr “rupjmaizes popularizēšanai” piešķirti 300 000 eiro.
Nepatīkamu atgadījumu virkne, kurā nonāca tūrfirmas “FISOM” pakalpojumus izmantojošie un Spānijā iestrēgušie jaunieši, skaidri parāda, pie kā noved nekompetence, vieglprātība un absolūta bezatbildība. Tā kā beigās nekas traks jau nenotika un visi jaunieši neskarti tika mājās, tad par šo konkrēto gadījumu varētu arī nerakstīt. Taču patiesībā lieta ir daudz nopietnāka. Tā atsedz visā pasaulē plaši izplatījušos sērgu.
Ukrainas Bruņoto spēku (ZSU – Zbroinije sili Ukraini) 6. augusta rītā izvērstais plaša mēroga iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā bija milzu pārsteigums burtiski visiem. To bez izņēmuma atzīst visi militāri apskatnieki, kuri diendienā profesionāli analizē neskaitāmus ar telefonu uzņemtus video, studē dažādus ierakstus “telegram-kanālos” un sociālajos tīklos. Par oficiālajiem aizsardzības ministriju un citu struktūru paziņojumiem nemaz nerunājot. Visi ir vienisprātis: šādu pavērsienu karadarbībā neviens nebija gaidījis.
Samērā plašais Ukrainas bruņoto spēku grupējuma iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā, ir ne tikai negaidīts, bet arī visnotaļ efektīvs. Galvenokārt tieši tajā ziņā, ka lauž jau iecementējušos šablonus par Krievijas – Ukrainas kara gaitu.
Kopš pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens izstājās no cīņas par iespēju arī turpmākos četrus gadus saimniekot Baltajā namā un viņa vietā stājās pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, galvenā ASV prezidenta vēlēšanu intriga bija – kurš kļūs par Herisas tandēma otru partneri.
Dzelzceļa “Rail Baltica” projekts pamazām kļūst par Latvijas politiskās dzīves karstāko kartupeli. Tas gan bija ne tikai sagaidāms. Tas bija nenovēršams, jo projekts jau no paša sākuma balstījās nevis uz stabila, racionāla pamata, bet gan uz emocionālās bāzes: uz acis priecējošas animācijas, sirdi sildošiem stāstiem par Eiropu, uz mūžīgo vēlmi, lai būtu kā “ārzemēs”.
Pagājušajā nedēļā notika vēsturiska ieslodzīto apmaiņa. Desmit Kremļa slepkavas, spiegus, hakerus un diversantus, kuri sēdēja Rietumu valstu cietumos, apmainīja pret 16 ASV, Vācijas un Krievijas pilsoņiem. Ārzemniekus Krievijas režīms bija sagrābis kā ķīlniekus un uz pilnībā vai daļēji safabricētu apsūdzību pamata turēja cietumos. Krievijas pilsoņi bija vairāk vai mazāk pazīstami cīnītāji pret Putina varu.
KNAB šonedēļ publicējis stratēģiskās analīzes ziņojumu par “Valsts budžeta finansējumu saņemošo politisko organizāciju gada pārskatiem”. Šajā ziņojumā izvērtēts, kā politiskās partijas tērējušas saņemto naudu. Īpaši laikā, kad, kā norāda KNAB, vairākkārt pieauga šo partiju valsts budžeta finansējums – “Vienotībai” desmit reizes. Nacionālajai apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī “Attīstībai/Par!” – astoņas reizes.
Ir izsludināts konkurss uz apvienotā sabiedriskā medija valdi piecu cilvēku sastāvā. Konkursā jāpiesakās līdz šā gada 23. augustam. Tieši līdz tam pašam datumam jāpiesakās arī uz cita “Vienotības” varas stūrakmens – Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) – vadītāja amatu. Par to citu reizi. Šoreiz par sabiedriskā medija valdes izvēlēšanu.
Šajās dienās sociālajos tīklos izplatījās divi ieraksti, kuri, lai gan izrādījās daļēji nepatiesi, precīzi atspoguļo šodienas Rietumu (tātad arī mūsu) kultūras problēmas. Runa ir par Liverpūles piepilsētas Sautportas bērnu slepkavu un sieviešu boksa turnīru Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Parīzes olimpisko spēļu atklāšana sacēlusi plašu diskusiju sociālajos tīklos par publisko izrāžu pieļaujamības robežām. Vieniem šī atklāšanas ceremonija šķita krāšņākā, oriģinālākā un interesantākā visā olimpiskās kustības vēsturē, bet citiem kā perversitātes un nenormālības triumfa parāde.
Svētdienas pievakarē pēc Latvijas laika ASV prezidents Džo Baidens sociālajā vietnē “X” (tviterī) publicēja paziņojumu, kurā teikts – “es izstājos no vēlēšanu cīņas”. Šo viņa paziņojumu gaidīja jau sen, un daudzi to uztvēra ar neslēptu prieku un atvieglojumu.
Igaunijas valdošā koalīcija, kuru veido Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un partija “Igaunija 200”, pagājušās nedēļas nogalē publiskoja savu nodokļu reformas projektu, kas no Latvijas skatu punkta ir gandrīz vai šokējošs. Paredzēts, ka no 2025. gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks paaugstināts par diviem procentpunktiem līdz 24%, bet no 2026. gada janvāra par diviem procentpunktiem līdz 24% tiks palielināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).
Latvijā kopš nullto gadu otrās puses ir izkristalizējusies izteikta valdošā politiskā šķira, kuru iemieso “Vienotība” tās plašākajā izpratnē. Vecrīgas kafejnīcu “valdību stādītāji” var zīmēt visdažādākās kombinācijas, bet realitātē nevienu valdību bez “Vienotības” izveidot nevar. Kā tai izdevies uzbūvēt tik dzelžainu, savu komfortablo vietu uz politiskās skatuves nodrošinošu konstrukciju?
Izbeidzies vēl viens drukātais laikraksts latviešu valodā – “Ludzas Zeme”. Varētu jau teikt, nuja, tādi laiki. Pasaule iet uz digitalizāciju. Kurš šodien vairs lasa avīzes drukātā formā? Vēl jo vairāk dziļā provincē, latviešu valodā.
Donalda Trampa pieaugošās izredzes uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanas šā gada 5. novembrī un Trampa viceprezidenta izvēle par labu aktīvam ASV palīdzības Ukrainai noliedzējam un NATO nedraugam Džei Dī Vensam aktualizē jautājumu, kurš kopš 2022. gada 24. februāri nebeidz virmot gaisā: ar ko NATO 5. pants atšķiras no Budapeštas memoranda?
Vakar Milvoki pilsētā Viskonsinas pavalstī sākās republikāņu partijas kongress, kura galvenais uzdevums būs nominēt priekšvēlēšanu sacensībā (“primaries”) uzvarējušo Donaldu Trampu par oficiālo partijas kandidātu šā gada 5. novembrī paredzētajās ASV prezidenta vēlēšanās. Tā kā šajā jautājumā nav ne mazāko neskaidrību, tad galvenais kongresa notikums būs Trampa izvēle – kuru ņemt par viceprezidentu.