Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi par obligātā militārā dienesta ieviešanas nepieciešamību izraisījuši pamatotas diskusijas, jo neskaidru jautājumu ir daudz. Nespekulēsim par to, cik šis Pabrika gājiens ir bijis pieskaņots gaidāmajām vēlēšanām, cik reālajai nepieciešamībai. Iespējams, abas šīs lietas sakrita. Parunāsim par strīdīgo sieviešu dienesta jautājumu. Kāpēc sievietēm dienests ir brīvprātīgs?
Straujš cenu kāpums vērojams visā pasaulē, bet no eirozonas valstīm Latvija šajā rādītājā izvirzījusies pirmajās vietās. Maijā gada inflācija Latvijā bija 16,9%. Dati par jūniju tiks publicēti rīt, taču būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Ko šie skaitļi nozīmē, un ko varam gaidīt nākotnē?
Publiskā telpā pieaug trauksmaina bažīšanās par gluži vai nepanesamiem siltumtarifiem nākamajā apkures sezonā. Saglabājoties kosmosā uzlidojušām gāzes cenām, arī apkures rēķini draud kļūt astronomiski. Kāds ir risinājums?
Partiju jūnija reitingi (SKDS) liecina, ka apstiprinās socioloģijā pazīstamais “saliedēšanās ap karogu” princips – krīzes situācijās pieaug pie varas esošo spēku popularitāte.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Cēsīs notika ikgadējie latviešu politisko runu svētki, lepni saukti par festivālu “LAMPA”. Šogad tā rīkotāji nebija novērtējuši pasaulē notikušās izmaiņas, kā rezultātā izcēlās politisks skandāls, kurš aizēnoja pasākuma pamatuzdevumu.
Ilgi gaidītais un jau iepriekš par vēsturisko nosauktais NATO Madrides samits noslēdzies. Lai arī vienmēr var teikt, ka varēja būt labāk, kopumā ar tur pieņemtajiem lēmumiem varam būt apmierināti. Tā galvenais rezultāts – jaunā NATO stratēģija, kurā par galveno draudu nosaukta Krievija.
Kāda privātpersona iesniedza Valsts valodas centrā (?) pieteikumu izvērtēt vai ielas, kuras nosauktas dažādos ar Krieviju saistītu personu vārdos varētu tikt pārdēvētas nozīmīgu latviešu kultūras un zinātnes personu vārdos. VVC atzina – pārdēvēt var, iebildumu nav.
Pirms gadiem divdesmit labais tonis pieprasīja būt satiksmē “eiropietim”, bet tagad tendence ir mainījusies. Braukt pieklājīgi, palaist pa priekšu, ievērot visus rakstītos un nerakstītos satiksmes kultūras noteikumus nozīmē būt par “muļķi”, jo regulāri sanāk blakus redzēt nekaunīgus ceļa nogriezējus, pārgalvīgus apdzinējus un pat agrāk neiedomājamo – masveida braukšanu “pāri sarkanajam”.
Sestdienas vēlā pievakarē Maskavas centrā bija bloķēta satiksme, lai Kremlī lielā ātrumā varētu iebrauktu prezidenta kortežs. Nekavējoties izplatījās runas, ka tiek gatavots kāds speciāls, ārkārtējs paziņojums.
ASV Augstākā tiesa (AT) 24. jūnijā pieņēma spriedumu – atcelt tās pašas AT agrākos spriedumus, kuri aizliedz aizliegt abortus. Tagad katra ASV pavalsts atkal varēs lemt par abortu jautājumiem pati pēc savu iedzīvotāju vairākuma ieskatiem.
Lietuva 18. jūnijā ieviesa dzelzceļa tranzīta ierobežojumus uz Kaļiņingradas apgabalu Krievijas precēm, kuras iekļautas ES ceturtajā sankciju paketē. Šis lēmums Krievijā izraisījis sašutuma un neslēptu draudu vētru. Cik nopietna ir situācija?
Sestdien Rīgā notika vērienīgi mīlestības, humānisma un tolerances svētki – praids. Tā vismaz šo pasākumu centās pasniegt paši tā dalībnieki. Cik pamatoti?
Daudz kritizētie Francijas, Vācijas un Itālijas līderi – Emanuels Makrons, Olafs Šolcs un Mario Dragi – kopā ar Rumānijas prezidentu Klausu Johanisu pagājušajā ceturtdienā beidzot ieradās solidaritātes vizītē Kijivā. Pirmie, redzamie rezultāti šķiet cerīgi.
Krievijas Valsts domes deputāts Jevgeņijs Fjodorovs šā gada 8. jūnijā iesniedza “parlamentā” likumprojektu, kurš paredz anulēt PSRS Valsts padomes 1991. gada 6. septembra lēmumu par Lietuvas neatkarības atzīšanu. Uz šo starptautisko izlēcienu atsevišķi asprāši Lietuvā ierosināja anulēt 1634. gada Poļanovskas miera līgumu, ar kuru Polijas – Lietuvas ūnija atdeva Krievijai Smoļenskas apgabalu.
Laiku pa laikam, neskatoties uz augstajām cenām, pirku mūsu konditorejas lepnuma – “Laima” – produkciju. Galvenokārt patriotisku apsvērumu dēļ – jāatbalsta savējie. Tagad no šī “pienākuma” jūtos atbrīvots.
Vakar rakstīju par “lielajiem stāstiem”, kādus uz 1. oktobra Saeimas vēlēšanām elektorātam gatavo mūsu tā saucamie politiskie spēki. Šodien par to, kādiem šiem stāstiem jābūt. Pareizāk sakot, kādam tam jābūt. Vienskaitlī.
NATO austrumu flanga valstu vadītāju Bukarestes sanāksmes priekšvakarā Putins nācis klajā ar kārtējām prātulām par vēsturi un fantāzijām par savu vietu šodienas pasaulē. Saucot lietas savos vārdos, viņš atklāti draud Latvijai, Baltijai un visai pasaulei.
Ar optimistiskiem virsrakstiem tiek pieteikts valdība lēmums – Latvija beidzot pāries uz izglītības sistēmu tikai valsts valodā. “Vienotības” politiskais aktīvists, bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis raksta: “Tas darbs, kuru iesāku 2004. gadā, beidzot sekmīgi pabeigts.” Vai tiešām pabeigts?
Kad 2014. gadā toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele pēc sarunas ar Putinu pasūdzējās toreizējam ASV prezidentam Barakam Obamam, ka “mūsu draugs” Vladimirs dzīvojot paralēlā realitātē, Rietumos, tajā skaitā pie mums, nevienam pat neienāca prātā šo Merkeles frāzi izvērtēt caur “kritiskās domāšanas” prizmu.
Ceturtdien Saeima nobloķēja Civilās savienības likuma skatīšanu trešajā lasījumā, taču tas nenozīmē, ka jautājums ir, kā mēdz teikt, norakts. Tas tiks atkal un atkal likts darba kārtībā, cenšoties to vienalga kādiem līdzekļiem izbīdīt cauri.