Ilze Zonne / Autori

Karstvīna gatavošana un baudīšana ir nesteidzīgs ģimenisks rituāls, ko svētkos nevajadzētu sev liegt. Kas lai zina, kādas laika kaprīzes mūs gaida, bet jebkurā gadījumā ir patīkami tumšā un drēgnā vakarā, verot durvis, sajust karstvīna smaržu. Tas ir labs viesu sagaidīšanas dzēriens, no kura tūdaļ kļūst siltāk, un daži pat apgalvo, ka no spēcīgā garšvielu aromāta pārejot pirmās saaukstēšanās izpausmes. Karstvīna gatavošana prasa aptuveni 15 minūšu, un nav stingru, obligātu noteikumu, kā tas darāms.

Kad sakām – cilvēks nevar rimties savā ādā, parasti to domājam pārnestā nozīmē. Cilvēki, kuri cieš no atopiskā dermatīta, spēj to saprast arī gluži burtiski, jo slimības paasinājuma brīžos diskomforts ir visai jūtams. Šobrīd bažas par ādas stāvokli vairo arī apkures sezonas sausais gaiss un kārdinošie gada nogales našķi – mandarīni, piparkūkas, šokolāde.

Nepatīkama pieredze, kontaktējoties ar mediķiem bērnībā, neveicina cilvēka rūpes par savu veselību, kļūstot pieaugušam, raksta Mom.me.

Se­nāk, Zie­mas­svēt­kus gai­dot, val­riek­stus uz­ma­nī­gi pār­da­lī­ja uz pus­ēm, iz­ņē­ma ēda­mo da­ļu, bet pus­ītes sa­lī­mē­ja ko­pā, vi­dū ie­stip­ri­not die­ga cil­pu, tad riek­stus pār­klā­ja ar zel­ta krā­su un ka­ri­nā­ja svēt­ku eg­lī­tē. Ja jums pa­tīk ro­tā­ju­mus ga­ta­vot paš­iem, pa­mē­ģi­niet – iz­nāk skais­ti, kaut gan dar­biņš pra­sa iz­vei­cī­bu un pa­cie­tī­bu.

Vislabākais vēlējums: lai par jauku svētku ieskaņu kļūst iecerēšana un gatavošanās tiem, lai izdodas iztikt bez stresa, ģimenes pulcēšanos rīkojot, dāvanas gādājot un, protams, svētku mielastu rūpējot.

Demogrāfisko situāciju apspriež Saeimā, televīzijā, nevalstiskās organizācijās un ķēķī. Ne viens vien seniors nopūšas, ka mazbērniņus jau laikam nesagaidīt, jo «jaunie», lai gan kas nu vairs par jauniešiem starp 30 un 40, par dzimtas turpināšanu nedomā, bet bioloģiskais pulkstenis tikšķ.

Medus burka daudzos mājokļos glabājas skapī zāļu tiesai, ja nu gadītos saaukstēties. Un ar medu gribas panašķēties arī brīžos, kad veselība laba un dzīve skaista. Var nobaudīt kādu karotīti tāpat, nesteidzīgi izgaršojot. Tieši tā iesaka rīkoties medus lietpratēji, jo katram medus sviedumam ir atšķirīgas nianses, turklāt visvērtīgākais ir medus tieši savā dabiskajā veidā. Arī dažādiem ēdieniem medus piešķir īpašu garšu, un reizēm pietiek ar ļoti nelielu daudzumu, lai to sajustu.

«Cilvēkam ir 20 000 gēnu, un aptuveni 500 no tiem spēlē būtisku lomu ļaundabīgo audzēju attīstībā – ja šie gēni izmainās, tad rodas vēzis,» stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas centra virsārsts, asociētais profesors Sergejs Isajevs. «Parasti audzēja attīstību nosaka vairāki izmainīti gēni un, tos noskaidrojot, var spriest, kāda ārstēšana pacientam būs visefektīvākā. Tāda pieeja: pirms terapijas nozīmēšanas pārbaudīt, vai konkrētajam cilvēkam tā palīdzēs, raksturīga personalizētajai medicīnai – novatoriskam virzienam, kas pašlaik attīstās visā pasaulē.»

(4 por­ci­jas)

Lai izdodas!

Pirmo reizi apmeklējot Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības rīkoto augļu un ogu vīna skati, iespaidi ir pārsteidzoši – tik daudz vīndaru, tik daudz dzērienu šķirņu. Parasti neiznāk visu šo bagātību sastapt vienuviet, bet ikgadējā skate, kas notika šajā otrdienā, deva iespēju iepazīties ar 12 vietējo vīndaru produkciju, nogaršot, aprunāties, arī noskatīt idejas gadumijas dāvanām un varbūt pat priekšdienām izplānot ekskursiju uz kādu no vīna darītavām, jo daudzas ir gatavas arī uzņemt viesus, stāstīt, rādīt, rīkot degustācijas un piedāvāt vēl citas atpūtas iespējas.

Da­bis­ko imu­ni­tā­ti stip­ri­na:

Fak­tors, kas ne­ga­tī­vi ie­tek­mē vē­nu ve­se­lī­bu, ir arī lie­kais svars. Pats par se­vi tas gan ne­iz­rai­sa vē­nu sli­mī­bas, ta­ču jū­ta­mi pa­lie­li­na vē­nu maz­spē­jas kom­pli­kā­ci­ju at­tīs­tī­bas ris­ku un vei­ci­na arī ci­tas ne­vē­la­mas pa­rā­dī­bas. Par to sa­ru­na ar spe­ci­ā­lis­tu In­tu Ūd­ri.

Celt galdā maltīti, kas gatavota no mūsu pašu zemē audzētiem un ražotiem produktiem, ir jauka tradīcija. Arī glāzes, kuras saskandinām svētku reizē, ir iespēja piepildīt ar Latvijā darītiem vīniem, un to izvēle patiesībā ir plaša.

Dažkārt pat sabalansēts, ar mīlestību gatavots ēdiens organismam nevar dot to, ko sniedz kvalitatīvs uztura bagātinātājs. Viens no spilgtākajiem piemēriem šajā ziņā ir zivju eļļa, kuru lietojam, lai pietiekamā daudzumā uzņemtu omega3 taukskābes.

Lai kā negribētos, konflikti notiek un laikam jau notikuši vienmēr – tā liek domāt šai tēmai veltītie tautas sakāmvārdi un dižgaru teicieni. Tie gan ne vienmēr atbilst dzīves īstenībai. Strīdos dzimst patiesība, bet ne jau tad, ja konfliktētāji viens otru nedzird. Gudrākais piekāpjas, bet piekāpšanos var diktēt arī elementāras bailes, kam ar gudrību nav nekā kopīga. Kas mīlējas, tas ķīvējas, bet šādās attiecībās zūd savstarpēja cieņa, bez kuras mīlestība nav iespējama. Viena pagale nedeg, bet dažkārt tā deg un deg, līdz aizsvilina arī citas. Kādi mēdz būt konflikti un to risināšanas stratēģijas, stāsta psihiatre Lada Stoligvo.

Redzot tekstus, kuros novembris pārtapis par movembri, nedomājiet, ka tā ir drukas kļūda. Mo ir Austrālijā lietots saīsinājums no angļu valodas vārda moustache – ūsas, līdz ar to movembris ir ūsu mēnesis, kad aktīvisti, audzējot ūsas, cenšas sabiedrības uzmanību pievērst vīriešu veselībai, tostarp prostatas (priekšdziedzera) vēža profilaksei un savlaicīgai atklāšanai. Viņu vidū ir arī slavenības no visas pasaules.

Zoss cepeša gatavošana Mārtiņdienā ir aizgūta no vāciešiem, norāda tradīciju pētnieki. Taisnību sakot, zoss mūsu galdā ir rets putns – pārāk liels standarta mazģimenei, dārgs, gatavošana laikietilpīga un darbietilpīga. Tāds cienasts vairāk piemērots svētku reizei un īpaši labi iederas svinamās dienās gada nogalē. Toties mārtiņzosi var izmantot ģenerālmēģinājumam, gatavojoties Ziemassvētku vai Jaungada maltītei, kad būs gaidāms kuplāks ēdāju pulks un gribēsies celt priekšā lieliski izceptu, garšīgu un skaistu cepeti.

Ap šo lai­ku esam jau pa­gu­vu­ši sa­il­go­ties pēc dzēr­ve­ņu vieg­lā rūg­tu­mi­ņa, iz­teik­tā, at­svai­dzi­no­šā skā­bu­ma un dzī­ves­prie­cī­gā sār­tu­ma, kad da­bā viss kļu­vis tik pe­lēks.

Latvijā par antropozofisko medicīnu daudzi nav pat dzirdējuši. Reti gadās, ka cilvēks apzināti meklē tieši šā novirziena ārstu, atšķirībā, piemēram, no Vācijas vai Šveices, kur antropozofiskā medicīna sniedz ievērojamu pienesumu veselības aprūpes sistēmā. Ārstniecības līdzekļu izvēle šajā nozarē pamatojas uz cilvēka personību un individualitāti, veicinot viņa dabisko pašatveseļošanās spēju.

Ne­zin kā­pēc pie­rasts do­māt, ka da­žā­di in­fek­ci­jas sli­mī­bu iz­rai­sī­tā­ji ap­draud mūs ti­kai ār­pus mā­jas, vai nu ru­na bū­tu par elp­ce­ļu vī­ru­siem vai tiem, kas iz­pla­tās ar ne­tī­ru ro­ku starp­nie­cī­bu.

Dzērvenes ir ogu karaļvalsts ilgdzīvotājas. Kamēr dārzā un mežā netrūkst citu ogu, tās pacietīgi gaida savu kārtu, bet tad pārņem varu un valda no rudens līdz pat nākamajai vasarai. Atnākot pirmajam salam, esam jau paguvuši sailgoties pēc dzērveņu izteiksmīgā spirdzinošā skābuma, vieglā rūgtenuma un dzīvespriecīgā sārtuma. Dzērvenes ir arī sava veida patriotes: novembrī, gatavojot ēdienus svētku galdam un rotājot tos valsts karoga krāsās, tieši dzērvenes bieži izvēlas sarkanajai, jo tonis ir patiešām atbilstošs.