Pirms gada amatā tika apstiprināta Latvijas augstākā ierēdne Briselē Ilze Juhansone. Atsauksmes par viņas darbu pamatā lasāmas ārzemju medijos, taču ne pašu mājās. Neatkarīgā devās uz sarunu klātienē, lai noskaidrotu, kāda ir ietekmīgās latvietes loma Eiropas pārvaldē.
Sabiedrības pieprasījumam tehnisko apskati automašīnām veikt reizi 24 mēnešos atbilde sagaidāma gluži pretēja. Varbūt arī organizāciju un uzņēmumu jaunajiem autoparkiem varētu tikt piešķirtas zināmas priekšrocības, taču lielākajai daļai lietotu automašīnu braucēju Satiksmes ministrija grasās vairot neērtības.
Cilvēki, kas kaut ko saprot no nodokļiem, vakar pulcējās Finanšu ministrijas organizētajā Nodokļu maksātāju forumā 2016. Pašmāju un ārzemju padomdevēju ieteikumos bija saklausāmas kopīgas raizes par ļoti nabadzīgiem un ļoti bagātiem ļautiņiem. Vidusmēram advokātu, iespējams, pietrūka. Taču centrālā problēma – valstij vairāk jāiekasē, jo pretējā gadījumā sociālajai sistēmai jau 2019. gadā būs jāsāk aizņemties.
Satiksmes ministrijas iecerētā reforma autoceļu finansēšanas jomā pagaidām atdūrusies pret nesatricināmu Finanšu ministrijas nē. Tuvākajās nedēļās kļūs zināms, kura no abām zaļzemnieku vadītajām institūcijām gūs virsroku.
Valsts pārvaldes reformu plāna ceļa kartes apspriešanā saņemti 270 komentāri, priekšlikumi, iebildumi un viedokļi. Tik daudzveidīgi un brīžam pretrunīgi, ka grūti pat nosakāms virziens, kurā tālāk doties. Valsts kanceleja apņēmusies panākt vienošanos par būtiskākajām reformām un janvārī iet ar tām pie valdības.
Latvijas ostas joprojām pārkrauj nozīmīgāko daļu kravu, kas tiek sūtītas caur Baltijas reģionu, tomēr kopējai statistikai ir tendence pasliktināties. Rīga var mierināt sevi ar pēdējos mēnešos pārkrauto ogļu rekordiem, turklāt ar piebildi, ka līdz 2019. gadam ogļu apstrādes operācijas no pilsētas centra iecerēts pilnībā pārvietot uz Krievu salu.
Valsts ieņēmumu dienests publiskojis jaunākās aplēses par nodokļu parādiem, kas Latvijas iedzīvotājiem un komersantiem ir pret valsti – tie pārsniedz miljardu eiro. Savukārt Valsts kase laidusi klajā pārskatu par valsts parāda vadību trešajā ceturksnī, un te svarīgā ziņa, ka nākamgad starptautiskajiem aizdevējiem jāatmaksā arī vairāk nekā miljards eiro.
Drošības situācija uz Latvijas ceļiem ir labāka nekā pagājušajā gadā, bet, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, situācija ir kritiska. Piedalīšanās satiksmē ir bīstama dzīvībai, un galvenokārt vīriešu dēļ. Ne tāpēc, ka viņu pie stūres būtu vairāk. Vienkārši atšķirībā no sievietēm braukt neprot.
Nesen Rīgā notikušajā biznesa tehnoloģiju forumā BiSmart 2016 dažādu nozaru pārstāvji kopā ar zinātniekiem futurologiem apsprieda izaicinājumus un iespējamos ieguvumus, ko pasaulei dod tehnoloģiju izmantošana. Arī ceļi, izrādās, var būt inteliģenti un dažādām smalkām tehnoloģijām piesātināti.
Optiskā kabeļa ātrumā un daudzumā pa gaisu piegādāta informācija – tā ir nākotne, ko sola 5G tīkla ieviešana. Savukārt blakne būs televīzijas zemes apraides aiziešana no pašreizējās mājvietas 700 MHz joslā, un tas nozīmē, ka daļai televīzijas lietotāju var nākties pirkt jaunus dekoderus. Ja vien šāds apraides veids vispār tiks saglabāts.
Krievijas hibrīdkareivji interneta vidē izmetuši kārtējo provokāciju pret Latviju. Šoreiz tā skar Nacionālos bruņotos spēkus un personīgi komandieri Raimondu Graubi. Meli, kas robežojas ar apsūdzībām noziegumos pret cilvēci.
Nevajadzēja pasūtīt nozarei ražot vieglās automašīnas ar maziem dīzeļdzinējiem – šis ir galvenais secinājums, kas tādā vai citā formulējumā parādīsies parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā par Volkswagen izmešu skandālu.
Eiropas Komisijas viceprezidents enerģētikas jautājumos Marošs Ševčovičs vakar nāca klajā ar nozīmīgu paziņojumu par Eiropas Savienības (ES) virzību uz enerģētikas savienību.
Tehniskās apskates veikšana automašīnām ar dīzeļmotoriem ir sarežģītāka nekā benzīnniekiem, jo papildus visām parastajām pārbaudēm mašīnai jāizpilda rūcināšanas tests, proti, jāizmēra dūmainība maksimālos dzinēja apgriezienos. Paklīdušas baumas, ka šo procedūru drošāk veikt ārpus Rīgas, bet CSDD apgalvo, ka tām nav pamata.
Būvniecība varētu būt nākamā nozare pēc dzelzceļa, kurā tiek noslēgta nacionāla ģenerālvienošanās. Ja vien visi nozares spēlētāji piekritīs Latvijas Būvuzņēmēju partnerības aplēsēm, ka Latvijā minimālā alga celtniecībā ir 740 eiro. Legāli.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins plāno izdot dekrētu, kas ļaus pēc Padomju Savienības sabrukuma dzimušajiem Latvijas nepilsoņu bērniem bez vīzas iebraukt Krievijā. Rīgas pilī savukārt dzimusi ideja arī nepilsoņu bērniem Latvijas pilsonību piešķirt automātiski. Formāli abi fakti ir savstarpēji nesaistīti, taču parāda sacensību, kāda izveidojusies attiecībā uz Padomju Savienības pilsoņu pēctečiem.
Centrālā statistikas pārvalde laidusi klajā datu krājumu Sievietes un vīrieši Latvijā, kurā sniedz aktuālo informāciju par sieviešu un vīriešu demogrāfiskajiem rādītājiem, ekonomisko aktivitāti, darba samaksu, izglītību, varu un lēmumu pieņemšanu, kā arī citiem rādītājiem. Neatkarīgās ģenerālais secinājums – Latvijas sievietes ar dzīvi tiek galā sekmīgāk nekā vīrieši. Tikai atalgojums par to viņām mērāms mūža ilgumā, nevis naudā.
Pēc tam, kad NBS Apvienotā štāba priekšniekam brigādes ģenerālim Leonīdam Kalniņam Rīgas pilī tika pasniegtas ģenerālmajora zīmotnes, kļuva skaidrs, kuram no augstākās virsniecības ir labākās izredzes nokļūt Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā. Vakar šī kandidatūra tika oficiāli iesniegta valsts bruņoto spēku augstākajam vadonim prezidentam Raimondam Vējonim, un tālāk apstiprināšanas procedūrai jāturpinās Saeimā.
Rīgas dome iecerējusi paaugstināt suņu turēšanas nodevu līdz 10 eiro gadā un sasaistīt to ar Lauksaimniecības datu centru, kurā reģistrēti suņu mikročipi. Tādējādi nākotnē būs iespējams atteikties no žetoniem, kas šobrīd pierāda nodevas nomaksu.
Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova iecere pēc deviņus gadus ilgušā komandējuma doties mājup neīstenojas tik gludi. Acīmredzot Vešņakova potenciālais pēctecis Jevgeņijs Lukjanovs kā Kremlim īpaši tuvs personāžs Latvijas pusei nešķiet simpātisks.
Finanšu ministrijai un citām par Eiropas Savienības (ES) fondu lietošanu atbildīgajām institūcijām šajās nedēļās jāuzrāda valdībai progress jaunā plānošanas perioda naudas apgūšanā.
Saistībā ar publikāciju par iespējamo interešu konfliktu viņa birojā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs mēģinājis atcelt vārda brīvību – pirms žurnālists uzrakstījis rakstu un laikraksts to publicējis, draudējis viņam ar kriminālprocesu. Ministrs arī panācis, ka kriminālpolicija pieprasa dažādiem medijiem sniegt ziņas, kurš tajos ievietojis reklāmu izdevumam Losis.