Māris Krautmanis / Autori

8.aug
5. augustā Japānas akciju tirgus piedzīvoja lielāko krahu kopš 1987. gada. Pēc Japānas arī citi tirgi sāka parādīt kritumu, kad tajos tika atvērta tirdzniecība. Arī kriptovalūtas kļuva negatīvas. ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps par vēsturiskā kraha vaininiekiem iecēla pašreizējās valdības pārstāvjus – Džo Baidenu un Kamalu Herisu: “Akciju tirgi brūk. Es tev tā teicu! Kamalai nav ne jausmas. Un Baidens ir cieši aizmidzis.”
8.aug
Konkurences padomes (KP) lēmumu teksti atklāj, ka šai valsts uzraugošajai un arī represējošai institūcijai ir iespējams pielabināties un panākt sev labvēlīgus lēmumus – atliek vien noskaidrot, kādā veidā tas ir izdarāms – secina “Neatkarīgā”, izanalizējot trīs KP pieņemtos lēmumus.
26.jūl
Līdz ar patiesā labuma guvēja deleģēšanas iespējām sankciju apiešanai vārti plaši vaļā vērti: tur, kur norādīts, ka patiesais labuma guvējs ir “uz pilnvarojuma līguma pamata”, bet nav pieejama informācija par visiem dalībniekiem, kas šādu pilnvaru izsnieguši, pastāv sankciju apiešanas riski – atbildē “Neatkarīgajai” atzīst Finanšu izlūkošanas dienests (FID).
25.jūl
Iedzīvotāju maciņiem pēc aptiekas apmeklējuma jākļūst smaidīgākiem jau no 2025. gada 1. janvāra, bet tas var notikt, ja darbā pie jaunā zāļu uzcenojuma modeļa Veselības ministrija (VM) un Konkurences padome (KP) turpinās strādāt kopsolī; līdz šim modeļa izstrādē ministrija balstījusies uz KP atzinumiem un rekomendācijām un cer uz tikpat produktīvu sadarbību arī zāļu cenu modeļa īstenošanā, – atbildē “Neatkarīgajai” norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”).
23.jūl
“Patiesā labuma guvējs uz pilnvarojuma līguma pamata” – ar šādu ierakstu Uzņēmumu reģistrā (UR) var izgaisināt pārmetumus konkurences apdraudēšanā un uz krietnu brīdi publikas acīm paslēpt vispatiesāko labuma guvēju – to, kurš patiesajam labuma guvējam paraksta pilnvarojuma līgumu. Farmācijas milžu AS “AB City”, AS “Olpha” un SIA “Latvijas aptieka” īpašuma saiknes rāda, ka pietiek atrast respektablu uzņēmēju, piemēram, Gunti Beleviču un piereģistrēt viņu UR ar iepriekš minēto vārdu salikumu.
20.jūl
Valdība ir apstiprinājusi jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram teorētiski vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas. Tas stāsies spēkā 1. janvārī. Priecāties pāragri. Tā kā konkurence farmācijas tirgū netiek veicināta, diezin vai aptiekās cenas medikamentiem samazināsies – iespējams, tās kļūs vēl lielākas.
18.jūl
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar biedrību "OPEN Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, vērsusies pie valsts amatpersonām ar aicinājumu dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Spriežot pēc tā, ka šī ierosme ir sadzirdēta gan valdībā, gan dažās partijās, ideja tiks apspriesta un virzīta caur likumdošanas gaiteņiem, un, iespējams, narkotiku lietošana Latvijā tiešām tiks dekriminalizēta.
17.jūl
Kamēr veselības ministrs Hosams Abu Meri cīnās ar farmācijas lobiju par zāļu cenu samazināšanu, tikmēr Konkurences padome (KP) ar saviem lēmumiem dara visu iespējamo, lai ministrs ciestu fiasko. KP savā lēmumā atspoguļojusi, cik vienkārši šīs iestādes ieskatā risināmi draudi konkurencei – pietiek ar to, ja ietekmīga aptieku ķēdes uzņēmuma SIA “Latvijas aptieka” (LA) pārvaldnieka amatā ir farmācijas biznesa celmlauzis Guntis Belēvičs.
16.jūl
Uzņēmumu reģistra (UR) datos parādījies ieraksts, kurš norāda, ka Latvijas jurisdikcijā juridiskām personām var būt uzrādīts nevis, kā likumā noteikts, “patiesais labuma guvējs”, bet gan “patiesais labuma guvējs uz pilnvarojuma pamata”, kuram, kā izrādās, ir tiesības iecelt un kontrolēt uzņēmuma valdes darbību, faktiski atņemot uzņēmuma dalībniekiem šīs tiesības- nebijis precedents līdz šim.
11.jūl
Izrādās, ka represīvai valsts varu realizējošai iestādei Konkurences padomei (KP) pietiek ar to, ka farmācijas tirgū esošais faktiskais monopolists sola mazināt savu ietekmi un pieņem lēmumu, ka notiekošais farmācijas tirgū nav jāpēta. Rodas jautājums – kāda jēga no šādas valsts iestādes? Varbūt arī prokuratūrai vērts ņemt piemēru, uzticēties “pirmšķietami” noziegumus veikušajiem un izbeigt krimināllietas?
10.jūl
Farmācijas nozare spiež valsti palielināt izdevumus kompensējamiem medikamentiem un tad nu gan notikšot lielais brīnums – zāles aptiekās kļūšot lētākas. Ne nieka! Lētākas tās būs tad, kad zāļu tirdzniecībā atgriezīsies Eiropas Savienības standartiem atbilstoša konkurence. Šobrīd tirgu faktiski kontrolē monopols. Tikmēr Konkurences padomei, izskatās, uz to nospļauties. Pa to laiku politiķi izspēlē teātri izvēršot intensīvas zāļu cenu mazināšanas sarunas ar nozari.
6.jūl
Tagad jau Maskavas labumus baudošais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns negaidīti izvēlējās Kijivu par pirmo ārvalstu vizītes galamērķi pēc tam, kad Ungārija kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Šī bija viņa pirmā ierašanās Ukrainā kopš Krievijas agresijas sākuma.
24.jun
Nav tā, ka ar tūrisma nozari viss būtu slikti. Pēc drūmā kovidlaika tūrisms atkopjas, viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoto personu skaits pārsniedz divus miljonus, tūrisma īpatsvars ekonomikā ir 4% vai vairāk no IKP, nodarbināti šajā nozarē ir 8–10% ļaužu. Visās Latvijas malās, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam, kā sēnes pēc lietus ir sabūvētas naktsmājas un kempingi. Ir jauki piedāvājumi visos virzienos – dabas, kultūras un veselības tūrismā.
20.jun
Pirmdienas rītā kultūras ministre Agnese Logina (“Progresīvie”) paziņoja par savu demisiju. Publika pat vēl nepaguva sagremot šo negaidīto jaunumu, kā partija jau izvirzīja kultūras ministres amatam Agnesi Lāci.
15.jun
Administratīvā rajona tiesa apmierinājusi Grīziņkalna apkaimes biedrības pieteikumu noraidīt biedrības “Streetbasket” jeb jaunatnes ielu sporta organizētāju lūgumu Rīgas domei ļaut turpināt jaunatnei nodarboties ar ielu sportu Grīziņkalna parkā.
14.jun
“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
13.jun
Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā – latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”.
28.mai
Par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem no amata atstādinātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis visu atstādināšanas laiku ir saņēmis un arī turpmāk saņems pilnu algu un arī sociālās garantijas. Alga nav maza – 5600 eiro mēnesī. To, ka J. Citskovskis turpina saņemt algu, “Neatkarīgajai” apstiprināja Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone.
24.mai
Televīzijas kameru un daudzo reportieru priekšā izvērstais skolotāju pikets noritēja pavisam ne tā, kā, šķiet, bija iecerējuši piketa organizētāji. Gribējās kā vienmēr priekšvēlēšanu gaisotnē daudzmaz organizēti izkliegt  gadu desmitus mokošo sāpi par netaisnībām skolotāju atalgojumā, noslodzē, sadzirdēt nozares ministres taisnošanos vai solījumus un mierīgi izklīst.
23.mai
Indija un Irāna parakstījušas 10 gadu līgumu par Irānas Čabahāras ostas pārvaldību, paredzot, ka tā būs reģionālās savienojamības maiņas līdzeklis, lai konkurētu ar Ķīnas projektiem un Pakistānas ostu Gvadārā. Tas satrauc gan Amerikas Savienotās Valstis, gan pārējo pasauli, jo Indija ir uzņēmusi kursu uz sadarbību ar teroristisko valsti Irānu. Līgums nozīmē arī lielu izdevīgumu vēl vienai teroristiskai valstij – Krievijai, kura varēs izmantot Čabahāras ostu savu eksporta interešu nodrošināšanai.
13.mai
Nacionālā aviokompānija “airBaltic” nupat ir sagriezusi visu kājām gaisā un no nabadzītes, kura parādā investoriem 200 miljonus eiro, pārvērtusies par turbovaroni, kura emitē 340 miljonus eiro vērtas obligācijas. Vai viss ir tik skaisti?
10.mai
Šķita, ka “airBaltic” teju, teju būs nepieciešama paliatīvā aprūpe. Un tad pēkšņi, re, aviokompānija izrādās sirgusi ar nieka iesnām un tagad spriņģo pa aviācijas tirgu veselīga un vingra! Brīnums! Obligācijas! Procentu likme gan ir paprāva – 14,50%.