Māris Krautmanis / Autori

Iespēja ierosināt Saeimas atlaišanu kā bise teātra lugā ir visu laiku ir karājusies skatuves dekorācijās pie sienas. Tā nešāva, nešāva, bet nu beidzot ir izšāvusi. Valsts prezidents Valdis Zatlers sestdienas ārkārtas uzrunā tautai paziņoja, ka ierosinās 10. Saeimas atlaišanu.

Kopš marta, kad valsts amatpersonām bija jāpagūst iesniegt savas deklarācijas, ir pagājis jau labs laika sprīdis – salto un sniegaino pavasari ir nomainījis vasarīgais maijs, ir sazaļojuši koki, izaugusi zāle, un visur aci priecē pieneņu zelts.

Pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera lūguma valdība šonedēļ vēl par mēnesi pagarināja termiņu, kādā Kalnmeiera vadītajai komisijai jāsniedz atzinums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša atbilstību amatam. Iegansts, kāpēc termiņš jāpagarina, esot kādi jaunatklāti apstākļi, kuri vēl jāizvērtē komisijas sēdē.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK Saeimā ir ieguvusi astoņus mandātus, kas nav devis iespēju iekļauties valdošajā koalīcijā. Taču arī raudāt nav pamata, jo, lai arī pie lielās siles viņus nelaida, gan jau ka nacionālkonservatīvo jaunajiem līderiem – Raivim Dzintaram, Imantam Parādniekam un citiem – ir gluži labi iepaticies tērpties tautas priekšstāvja drānās, parādīties televīzijas zilajos ekrānos, regulāri saņemt deputāta algu un tas, ka viņus uzrunā par kungiem.

Latvijas valsts pašlaik ir lielās sprukās – vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas pasākumi jau tagad ir nobadinājuši ļaužu masas, bet tas arī vēl nav viss – būs vēl jāsakonsolidējas par kādiem 150 vai 180 miljoniem, būs jāsāk atdot notērēto starptautisko aizdevēju kredītu.

Latvijas valsts savos atjaunotās pastāvēšanas pirmajos 20 gados ir dzīvojusi diezgan vaļīgā, pat hiperliberālā attieksmē pret pilsoņiem, kas nemaksā nodokļus.

Pagājušajā nedēļā Latvijā ieradās starptautisko aizdevēju pārstāvji, kas tikās ne vien ar premjeru un finanšu ministru, bet arī ar otra valdošās koalīcijas politiskā spēka pārstāvjiem – ZZS līderiem un Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Tā gadās, ka politiķiem mēdz būt divas sejas – priekšvēlēšanu seja un pēcvēlēšanu seja. Pēcvēlēšanu seja dažkārt mēdz stipri atšķirties no priekšvēlēšanu kampaņā rādītās. Bet nu Vienotības pēcvēlēšanu runas un darbi laikam jau pārspēj visus agrākos laikos redzētos pārvērtību rekordus.

Latvijas starptautisko aizdevēju – Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda – pārstāvji vakar tikās ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un citiem Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem.

Nav vēl nosēdušies netīrie pelni pēc apbrīnojami nejēdzīgajām politiskajām batālijām ap tiesībsarga ievēlēšanu, kā atkal kārtējā problēma – jāievēlē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs. Problēma, kurai nevajadzēja būt problēmai un kuru pat apspriest nebija vērts – Arnis Cimdars CVK priekšsēdētāja amatā ir bijis vairāk nekā 13 gadus, un šajā laikā ar balsu skaitīšanu katrās vēlēšanās viss ir bijis vislabākajā kārtībā.

Groteskajā vodeviļā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka un apakšnieku plēšanos iet vaļā jauns cēliens.

Sestdien Latvijas advokatūra svinēja savu 90 gadu jubileju, jo 1919. gada 19. martā tika sasaukta pirmā zvērinātu advokātu pilnsapulce un par pirmo Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju ievēlēja Gustavu Zemgalu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) pagājušajā ceturtdienā Saeimas plenārsēdē sniedza 47 minūtes ilgu ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un turpmākajiem plāniem.

Rīgas domes korupcijas lietā tiesa ir piemērojusi skarbus sodus – bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, apcietinot viņu tiesas zālē. Štrama pēctecim departamenta direktora amatā Pēterim Strancim piespriests sešu gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju. Departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam tiesa piemēroja trīs gadu cietumsodu, apcietinot tiesas zālē.

Gandrīz visā arābu pasaulē, jo īpaši Lībijā, Ēģiptē, Tunisijā, Bahreinā, Jemenā, turpinās nemieri, kas Lībijā jau drīzāk saucami par pilsoņu karu. Nemierīgi ir arī Irānā. Ja vēl pieskaita nemierus, kas gan salīdzinoši nelielākā intensitātē nesen izcēlās Grieķijā, Horvātijā un var izcelties vēl šur tur Eiropas dienvidos, iznāk, ka, tēlaini izsakoties, revolūcijas ugunis atblāzmojas vai visā Vidusjūrā.

Hroniskajā daudzsēriju seriālā par priekšnieka un vietnieku nesaskaņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) šonedēļ parādījies jauns personāžs – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Saeima ar balsu vairākumu beidzot ir ievēlējusi jauno tiesībsargu Juri Jansonu, kurš tagad nomainīs iepriekšējo šā amata pildītāju Romānu Apsīti. Kā viņam sekmēsies darbs ļoti nepateicīgajā cilvēktiesību aizstāvības druvā, to rādīs laiks.

Tiesībsargs ideālā variantā būtu stingrs vīrs vai šerpa sieva, kas izskata cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas jautājumus. Tiesībsargam būtu jābūt tādam kā starpniekam, kurš izlīdzina konfliktus starp ierēdņiem, amatvīriem, iestādēm un cilvēkiem.

Lai gan saskaņā ar Satversmi Valsts prezidenta funkcijas ir diezgan ierobežotas, jebkurai politiskajai partijai iedabūt par prezidentu savu domubiedru vai paklausīgu personāžu ir kārdinošs kumoss. Maz ticams, ka Vienotības frontāli virzīts prezidenta amata kandidāts varētu gūt pārējās Saeimas atbalstu. Taču sapņot nevienam nav aizliegts. Vienotībai ir padomā pāris apvedceļu, lai nebūtu jāiebrauc pa taisno.

Nupat nesen krievu miljardierim Romānam Abramovičam piederošais Anglijas futbola premjerlīgas klubs Londonas Chelsea iegādājās līdzšinējo Liverpool uzbrucēju Fernando Torresu. Par Spānijas futbolistu Chelsea samaksājusi 50 miljonus mārciņu jeb 40,95 miljonus latu. Šī gan ir tikai trešā lielākā summa futbola vēsturē – portugālis Krištianu Ronaldu Madrides Real īpašniekiem 2009. gadā izmaksāja 80 miljonus mārciņu.

Deviņdesmito sākumā, ar pilnu krūti ieelpojot brīvību, kopā ar jaunajām Rietumu civilizācijas vēsmām Latvija ievilka plaušās arī azartspēles. Ļaudīm tas deva iespēju brīvi lemt, ko darīt ar saviem ienākumiem – tērēt sev, savai ģimenei vai arī aizkustinoši rūpēties par azartspēļu organizētāju labklājību – lai viņi var braukt ar jaudīgiem sporta auto, nežņaudzoties pirkt savām sievām un mīļākajām jaunus kažokus, snorkelēt Barbadosā, apjūsmot Akonkagvas ledājus, makšķerēt Nīlas asarus.

Krievijā pēc asiņainā terora akta Domodedovas lidostā ripo galvas – amatus ir zaudējušas vairākas amatpersonas no tiesībsargājošajām un lidošanas drošības atbildīgajām struktūrām. Tas ir parastais kaimiņvalsts stils – tiklīdz notiek kāds nelāgs notikums, amatu zaudēšana un skarbi sodi skar pārmijniekus, lai augstākās amatpersonas un valsts politiskā vadība sabiedrības acīs turpinātu palikt kā labie un gaišie tēli.