Māris Krūmiņš / Autori

Pēdējā gada laikā olīveļļas cena paaugstinājusies par 50%, bet turpmāk tās kāpums varētu kļūt pat vēl straujāks. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir ieilgušais sausums Spānijā, kur sliktu ražu prognozē jau otro gadu pēc kārtas. Turklāt sausums var novest pie olīvu audzētāju bankrotiem un plantāciju iznīkšanas.

Krietni pieticīgāk nekā iepriekšējos gados Krievijā šodien tiek atzīmēts 9. maijs. Sakāves kaujas laukos Ukrainā ja ne kliedējušas, tad vismaz pamatīgi sašķobījušas prezidenta Vladimira Putina loloto mītu par Krievijas armijas varenību. Bet pēdējo nedēļu laikā notikušās diversijas pašas Krievijas teritorijā liek bažīties par drošību tā sauktās “Uzvaras dienas” pasākumu laikā.

Šo pēcpusdien Krievijas pilsētā Ivangorodā notiks tā dēvētajai “Uzvaras dienai” veltīts koncerts. Lielais ekrāns pie pilsētas cietokšņa ar nodomu izvietots tā, lai to labi varētu redzēt no upes otrā pusē esošās Igaunijas pilsētas Narvas, kur (tāpat kā citur Igaunijā) jebkāda 9. maija svinēšana un PSRS vai Krievijas simbolikas demonstrēšana ir stingri aizliegta.

Daudzām ģimenēm Igaunijā nākas rūpīgi rēķināt, lai izlemtu, vai tās var atļauties šovasar bērnus sūtīt uz vasaras nometnēm. To organizētāji atzīst, ka cenas ir jūtami paaugstinājušās, un tas atstājis iespaidu arī uz pieprasījumu, kas samazinājies.

Gan Ukrainas, gan Krievijas spēki turpina gatavoties Ukrainas gaidāmajam pretuzbrukumam, par kuru pagaidām zināms vien tas, ka tāds būs, taču par ofensīvas virzienu un laiku, kad tā notiks, var izteikt tikai minējumus.

Sestdien Londonā, Vestminsteras abatijā notiks Apvienotās Karalistes monarha Čārlza III kronēšanas ceremonija. Tā būšot pieticīgāka par 1953. gada 2. jūnijā šajā pat vietā notikušo, kurā tika kronēta pērn mūžībā aizgājusī Elizabete II. Pirms gandrīz 70 gadiem notikušais pasākums vēsturē iegājis ar to, ka “BBC” pirmo reizi nodrošināja televīzijas tiešraidi gan no abatijas, gan teju visa 7,2 kilometrus garā kronēšanas parādes maršruta.

Nelielā Nīderlandes ciemata Omerenas iedzīvotāji beidzot var atviegloti uzelpot. Kopš gada sākuma šo apdzīvoto vietu bija apsēduši dārgumu meklētāji, kuru mērķis bija atrast Otrā pasaules kara nogalē nacistu okupantu apslēpto mantu, kuras vērtība mūsdienās varētu būt ap 11 miljoniem eiro. Taču meklējumi tā arī nav vainagojušies panākumiem, ko šonedēļ atzina vietējās novadpētniecības biedrības rīkotās ekspedīcijas dalībnieki.

Beidzamo mēnešu laikā stabilizējies Igaunijā ieceļojušo Ukrainas kara bēgļu skaits. Vidēji dienā valstī iebrauc aptuveni 70 līdz 80 cilvēki, turklāt vismaz puse no viņiem Igauniju izmanto vien kā tranzītvalsti, faktiski nekavējoties dodoties kaut kur tālāk. Vienlaikus pieaug to kara bēgļu skaits, kuri pēc kāda laika, kas pavadīts Igaunijā, dodas atceļā uz dzimteni.

Nedēļas nogalē plānotajā Čārlza III kronēšanas ceremonijā pirmo reizi vēsturē dot uzticības zvērestu jaunajam britu monarham būs aicināti ne tikai dižciltīgie, bet visi viņa pavalstnieki. Šis Anglikāņu baznīcas lēmums izraisījis negatīvu reakciju no britu republikāņu puses.

Vairāk nekā divas nedēļas ilgā stīvēšanās par Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportu caur piecām Austrumeiropas valstīm – Poliju, Slovākiju, Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju – pagājušās nedēļas nogalē beigusies ar kompromisa vienošanos, ko panākusi Eiropas Komisija. Taču ir bažas, ka šis ir tikai pagaidu lēmums, jo no līdz šim publiskotās informācijas tā arī netop skaidrs, kā tiks nodrošināts, lai daļa no Ukrainas produkcijas, kas paredzēta tās tālākam eksportam, nenokļūst šo valstu tirgū.

ASV pašreizējais prezidents Džo Baidens oficiāli apstiprinājis, ka kandidēs arī 2024. gada prezidenta vēlēšanās. Ja republikāņi viņam pretim liks Donaldu Trampu, kas pašlaik šķiet pilnīgi reāli, nākamā gada vēlēšanas izvērtīsies par īstu “večuku cīņu” – Baidens jau pārkāpis 80 gadu slieksni, bet Tramps ir 76 gadus vecs.

Jau vairākus mēnešus pasaules medijos tiek apspriests Ukrainas armijas iespējamais pretuzbrukums. To, ka tāds būs, nenoliedz arī amatpersonas Kijivā, taču nav lielu šaubu, ka līdz šim medijos noplūdušās ziņas par pretuzbrukuma mērķiem ir lielākoties dezinformācija, lai maldinātu Krievijas spēkus par to, kurā vietā un kad viņiem maksimāli jāmobilizē savas aizsardzības līnijas.

Igaunijā izmitinātajiem Ukrainas kara bēgļu bērniem drīz beigsies pirmais pilnais mācību gads mūsu kaimiņvalsts skolās. Ja atskaita divas Tallinā izveidotās speciālās ukraiņu skolās, citur ukraiņiem nācies zinības apgūt igauņu skolās, un, ņemot vērā, ka bērniem no nulles punkta bija jāsāk igauņu valodas apgūšana, rezultāti nav īpaši spoži, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.

Pasliktinoties ASV un Ķīnas attiecībām, savu nostāju pret Pekinu īsti nespēj formulēt Eiropas Savienība. Beidzamais piemērs – domstarpības par 2020. gadā noslēgtā Visaptverošā investīciju līguma (CAI) reanimēšanu, raksta “Politico.eu”. Šādu risinājumu atbalsta Vācija, taču tajā nav ieinteresēta Francija, turklāt domas dalās arī ES institūcijās Briselē.

Norvēģijas Ārlietu ministrija paudusi savu neapmierinātību ar to, ka Zviedrijas varasiestādes to nav oficiāli informējušas par Norvēģijas teritorijā nokritušo zviedru pētniecisko raķeti un operāciju, kuras laikā uz Zviedriju pārvesti tās zinātniskie instrumenti. Zviedri gan apgalvo, ka visu informāciju snieguši Norvēģijas Aizsardzības ministrijai.

Kādreizējais Spānijas karalis Huans Karloss I, kurš jau gandrīz trīs gadus dzīvo Apvienotajos Arābu Emirātos, beidzamo nedēļu pavadījis dzimtenē. Taču viņa vizīte bijusi teju nemanāma, lai atkal neizraisītu personīgo ienaidnieku un monarhijas pretinieku kritiku, jo pār bijušo monarhu joprojām klājas aizdomu ēna par finansiālām mahinācijām.

Ne bez incidentiem un galēji labējo aktīvistu protesta akcijām pirmdien Spānijā notikusi fašistiskās partijas “Falange Espanola” dibinātāja Hosē Antonio Primo de Riveras mirstīgo atlieku ekshumācija un pārapbedīšana – jau piektā kopš viņa nāves 1936. gadā. Primo de Riveras pīšļu aizvākšana no “Kritušo ielejas” mauzoleja ir nozīmīgs solis Spānijas kreisās valdības pūliņos pielikt punktu diktatora Fransisko Franko režīma slavināšanai.

Krievijas valdības nolīgtie polittehnologi centušies panākt Vācijas galēji kreiso un galēji labējo partiju tuvināšanos ar mērķi, lai šī “vienotā fronte” mazinātu sabiedrības vēlmi sniegt atbalstu Ukrainai. Par to liecina amerikāņu laikraksta “The Washington Post” rīcībā nonākusī informācija, ko ieguvis kādas neminētas Eiropas valsts izlūkdienests.

Igaunijas jaunā valdība apsver iespēju aizliegt ātro kredītu reklāmas, pamatojot šo nodomu ar to, ka vairums aizdevēju neievēro pašreizējo regulējumu un nesniedz klientiem pietiekami precīzu informāciju par to, cik lielas parādsaistības viņi uzņemas.

Krievija izmanto civilos kuģus, lai iegūtu informāciju par dažādiem rietumvalstu infrastruktūras objektiem Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Ir bažas, ka šie dati Maskavai varētu būtu noderīgi, lai veiktu kādas diversijas. Šāds secinājums izdarīts Ziemeļvalstu (Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas un Dānijas) sabiedrisko televīziju kopīgi veiktajā projektā, kura rezultāts ir vairāku sēriju dokumentālais pētījums “Ēnu karš”, kura pirmā daļa šajos TV kanālos tika demonstrēta trešdienas vakarā.

Apvienotajā Karalistē pilnā sparā turpinās gatavošanās karaļa Čārlza III kronēšanai, kas notiks 6. maijā, un tai sekojošajām svinībām, atklātībā nonākot aizvien jaunām un jaunām detaļām.

Vācijas pilsētā Rotenburgā pie Fuldas mīklainos apstākļos nodegusi māja, kurā savulaik dzīvoja Armīns Meivess – bēdīgi slavenais kanibāls, kurš izcieš mūža ieslodzījumu par slepkavību un sava upura daļēju apēšanu. Šokējošākais šajā noziegumā, kas tika pastrādāts pirms vairāk nekā diviem gadu desmitiem, bija tas, ka upuris pats bija piekritis šādā veidā aiziet no dzīves.