Neatkarīgā / Autori

Politiskās cīņas karstumā migrācijas jautājums Vācijā kļuvis par svarīgāko vēlēšanu kampaņas tēmu. Ir partijas, kas vēlas apgrūtināt ārzemnieku iekļūšanu Vācijā. Tomēr, ja viņi tur nokļūst, jau šobrīd tiek domāts, kā no viņiem vieglāk atbrīvoties. Ir pieci iemesli, kāpēc Vācijas migrācijas un patvēruma politika ir svarīga Vācijas kaimiņvalstīm, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Sanktpēterburgas pilsētas tiesa Krievijā paziņojusi spriedumu 29 gadus vecajam Ukrainas pilsonim Ivanam Zabavskim. 2022. gadā viņš no Harkivas devās uz okupētu ciematu, lai izvestu māti no apšaudes. Tur viņu aizturēja Krievijas militāristi, un viņš tika apsūdzēts spiegošanā. 30. janvārī Ivanam tika piespriests 11 gadu cietumsods stingrā režīma cietumā, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv", atsaucoties uz "Sever.Realii".

Somijā būs arvien vairāk simtgadnieku. Problēma ir tā, ka Somijas sabiedrība nav paredzēta tik ilgmūžīgiem pilsoņiem. Pēc Tamperes Universitātes gerontoloģijas profesores Anu Sirēnas domām, Somijas sabiedrībai ir jāpielāgojas tam, ka cilvēki dzīvos arvien ilgāk. Dēļ pieaugošās ilgmūzības ir jāpārveido izglītības sistēmu, sociālo nodrošinājumu, veselības aprūpi, un pensiju sistēmu, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā interneta portālā "yle.fi".

Jaunais Lietuvas kultūras ministrs Šarūns Birutis mudina neidentificēt krievu tautu ar Putinu un "nelikt Kremļa zīmogu visai krievu kultūrai". Viņš nepiekrīt, ka krievu kultūrai, galvenokārt klasiskajai, ir jāizsludina tā sauktais garīgais boikots vai karantīna uz kara laiku Ukrainā. Lietuvā par šiem jautājumiem vēršas plašumā publiska diskusija, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".

Polijas pilsētas Gdiņas Jūras tehnoloģiju centra Pētniecības un attīstības centrs ir viens no inovatīvākajiem un attīstošākajiem Polijas bruņojuma grupas uzņēmumiem. Gdiņā bāzētā uzņēmuma "OBR CTM" zinātnieki prezentēja savu koncepciju par risinājumiem Baltijas jūras kritiskās infrastruktūras un Baltijas valstu drošības paaugstināšanai, kas paredz intensīvu informācijas apmaiņu par potenciālajiem draudiem. Projekts "Digital Baltic" tapis kā starptautiskās sadarbības priekšlikums Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Donalda Trampa vēlme iegūt ASV valdījumā Grenlandi radījusi pamatīgu spriedzi Ziemeļvalstīs. Jebkura reāla politiska vai ekonomiska darbība Grenlandes virzienā šobrīd var izraisīt ļoti tālejošas sekas pašreizējā pasaules kārtībā. Ne velti Ziemeļvalstu aizsardzības ministri Somijas aizsardzības ministra Anti Hekenena vadībā tikās Helsinkos. Kā Ziemeļvalstis plāno rīkoties neskaidrajā drošības situācijā, par to Somijas nacionālās televīzijas YLE žurnālisti raksta savā portālā "yle.fi".

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 28. janvārī paziņoja, ka nav gatavs parakstīt miera līgumu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tas viss notiek uz jaunās ASV vadības spiediena fona sākt sarunas ar Ukrainu, vēsta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" savā interneta portālā "currenttime.tv".

ASV prezidents Donalds Tramps cer, ka NATO sabiedrotie vairāk tērēs munīcijai. Eiropas valstis savus aizsardzības budžetus ir palielinājušas kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Daudzi līderi ir teikuši, ka tēriņu pieaugums bruņošanās vajadzībām kalpos par biedu Maskavai. Tomēr kāpināt tēriņus nav nemaz tik vienkārši. Kas NATO valstīm Eiropā traucē palielināt aizsardzības izdevumus, aplūkojot trīs lielvaras – Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, analizē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org".

Ukrainas Drošības dienests (SBU) mēneša laikā saņēmis vairāk nekā 1300 ziņojumu par ukraiņu vervēšanu, ko veikuši Krievijas specdienesti. Krievijas speciālie dienesti internetā jauniešiem sola naudu par ļaunprātīgas dedzināšanas un sabotāžas izdarīšanu Ukrainā, bet pēc tam, kad darbs ir paveikts, Krievijas kuratori vienkārši pazūd, vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "currenttime.tv". Ātri parunājām, ātri savervēja

Kā un kādēļ dabas stihijas ietekmē apdrošināšanas izmaksas un kādēļ apdrošinātāji un pārapdrošinātāji parasti ir pirmie, kas izjūt dabas katastrofu ietekmi. Kāda ir dabas stihiju ietekme uz apdrošināšanas izmaksām, analizējusi Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes ekonomiste Velga Ozoliņa.

Eiropā 2024. gadā bija rekordliels periodu skaits ar negatīvām elektroenerģijas cenām – gandrīz divas reizes vairāk nekā 2023. gadā, ziņoja "Montel Analytics". Arī Polijā elektroenerģijas cenas ir negatīvas. Vai tas nozīmē būtiskus ieguvumus enerģijas patērētājiem? Ne vienmēr, norāda Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Polijas finanšu ministrs Andžejs Domaņskis otrdien Briselē paziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) ministri ir vienojušies: enerģijas cenu pazemināšana ir būtiska, jāatjauno Eiropas konkurētspēja. Starp idejām, kā tikt pie zemākām cenām, minēti ieguldījumi kodolenerģētikā un pārvades infrastruktūrā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".

Lietuvas valsts prezidents Gitans Nausēda apgalvo, ka Valsts aizsardzības padome (VGT) ir piekritusi laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam katru gadu valsts aizsardzībai piešķirt 5–6% no IKP. Taču Lietuvā lēmums par straujo līdzekļu kāpinājumu aizsardzībai pieņemts ar ļoti lielām bažām, raksta kaimiņvalsts interneta ziņu portāls "respublika.lt".

Krievijas Aizsardzības ministrijas nolīgtie uzņēmumi, kas strādāja ar bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu komandu, mēnešiem kavē darbinieku algas. Atklāti divi šādi gadījumi, kuros simtiem darbinieku Tālo Austrumu būvlaukumos vairākus mēnešus nesaņēma naudu.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Baltkrievijā, situācija kopumā ir optimistiska – tuvāko 3–6 gadu laikā var pavērties logs pārmaiņām, jo karš Ukrainā tā vai citādi beigsies un tas noteikti ietekmēs Baltkrieviju, uzskata ANO īpašais ziņotājs, bijušais Latvijas sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks. Viņa ieskatu par Baltkrieviju plaši atreferē Vācijas sabiedriskā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).

Lietuvas Seima biedrs Artūrs Zuoks iesniedzis likuma projektu, kurā ierosināts valsts finansējumu piešķirt tikai tām privātskolām, kuras ir reģistrētas kā bezpeļņas organizācijas. Ja šāds projekts tiks apstiprināts, bijušā konservatīvo līdera, Lietuvas ārlietu ministra Gabriela Landsberģa sievas, miljonāres Austējas bizness zaudētu milzīgas valsts dotācijas un būtu jāsamierinās tikai ar maksājumiem no skolēnu vecākiem. Tiesa, bērnu vecāki ienes iespaidīgas summas, kas ir pietiekamas ne tikai villai Grieķijā, raksta kaimiņvalsts interneta ziņu portāls "respublika.lt".

Krievijā bērnudārzos piecgadīgiem bērniem tiek stāstīts par militārajām profesijām, doti rotaļu ieroči un ekipējums, bērni tiek ietērpti militārajās uniformās un viņiem tiek piedāvāts pārsiet ievainotos. Savukārt frontes līnijas skolās bērniem tiks mācīts, kā izdzīvot kara laikā. Skolēniem māca būvēt un vadīt dronus, rīko militāras nometnes. "Viņiem ir bezgalīgi kara plāni," tā Krievijas rīcību “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portālā "currenttime.tv" skaidro televīzijas programmu vadītāja Tatjana Lazareva.

No Čečenijas joprojām pienāk informācija par vietējo iedzīvotāju piespiedu nosūtīšanu uz Ukrainas fronti. Viena no Krievijas armijas rindu papildināšanas metodēm ir spīdzināšana, izmantojot plastmasas caurules un elektriskās strāvas triecienus. Vietnes “Kavkaz.Realii” (kavkazr.com) līdzstrādnieki aptaujājuši vairākus dezertierus no Ziemeļkaukāza un Krievijas dienvidiem par to, kādēļ viņi nolēma bēgt no armijas, kā arī intervēja cilvēktiesību aktīvistu, projekta “Go in the Forest” pārstāvi Ivanu Čuviljajevu.

Mākslīgais intelekts (AI) ir kļuvis par aktuālu diskusiju tēmu ikdienas dzīvē. Somu žurnālists Rosa Laksio pārbaudīja četrus influenceru atzītus mākslīgam intelektam dodamos darba uzdevumus jeb uzvednes. Pētījuma rezultāti publiskoti  Somijas sabiedriskās raidorganizācijas YLE interneta portālā “yle.fi”.

ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans 14. janvārī intervijā aģentūrai "Bloomberg" sacīja, ka, neskatoties uz ASV militāro atbalstu, Ukrainai būs jāpieņem lēmums samazināt mobilizācijas vecumu līdz 18 gadiem. Kopš pagājušā gada beigām ASV aktīvi uzrunā Ukrainu par nepieciešamību ievērojami samazināt mobilizācijas vecumu no 25 uz 18 gadiem, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā “currenttime.tv”.

Eiropas Komisijai, iespējams, būs jāpārskata uzsāktā izmeklēšana pret ASV tehnoloģiju gigantiem “Apple”, “Meta” un “Google” – digitālie milži aicina jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu iejaukties ASV tehnoloģiju gigantu strīdā ar ES “pārmērīgo tiesībsargājošo varu”, atsaucoties uz publisko dokumentu un amatpersonu izteikumu analīzi, vēsta Polijas ekonomikas ziņu portāls “wnp.pl”.

Indijas varas iestādes vēlas atsaukt savus pilsoņus no Krievijas – Ukrainas frontes. Putins par to var pateikties sev un savai Aizsardzības ministrijai, uzskata Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas “Deutsche Welle” (DW) žurnālists Konstantīns Eggerts.