Zenta Sokolova / Autori

Bīstami ir sekot sociālajos tīklos ievietotajiem lietotāju padomiem par to, kā «tīrīt» aknas, uzsver The Doctors.

Bieži dzirdētajam ieteikumam, ka savas veselības labā katram cilvēkam dienā jānostaigā 10 000 soļu, izrādās, nav zinātniska pamata, vēsta The Daily Meal.

Daba mūs ieprogrammējusi dzīvošanai saskaņā ar saviem ritmiem, kas liek mosties tad, kad aust saule, un doties pie miera līdz ar tumsas iestāšanos. Kaut gan jau vairākas ļaužu paaudzes pazīst mākslīgo apgaismojumu, kas ļauj justies neatkarīgākiem no gadalaiku maiņas dabā, ziemā mēs joprojām jūtamies miegaināki nekā parasti.

Dodoties pastaigā pilsētas ielās ar dzīvu satiksmi, kur ir augsts gaisa piesārņojums, var padarīt par nebijušu pozitīvo efektu, ko dod šāda izkustēšanās citos apstākļos.

No kurienes gan rodas Ziemassvētku stress? Svētki nav ne grūts darba pienākums, ne eksāmens vai tiesas prāva, gluži otrādi – šis laiks tiek daudzināts par visskaistāko gadā. Taču visai bieži svētki saasina stresu un liek daudz asāk un nežēlīgāk sajust savas problēmas.

Ne vienmēr risks ir iepriekš paredzams, un, protams, gribas cerēt, ka viss galu galā beigsies labi, ka, apvienojot pašas sievietes un mediķu komandas pūles un saņemot sirsnīgu tuvinieku atbalstu, ģimenē ienāks jauna dzīvība. Grūtniecība, kas iestājusies ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību, vienmēr tiek uzskatīta par augsta riska grūtniecību.

Ziemassvētkus gaidot, ik uz soļa skan aicinājumi ziedot, lai palīdzētu tiem, kuriem klājas grūti. Šis ir īpašs laiks, kas rosina vairāk pievērsties līdzcilvēkiem arī tos, kuri ikdienā par viņiem pat neiedomājas, paši ar savām problēmām cīkstēdamies, un varbūt uzskata, ka darīt citiem labu var vienīgi, ziedojot naudu vai darbojoties labdarības organizācijās. Bet sava veida ziedojums ir arī laipna, izpalīdzīga attieksme pret citiem, sarunai veltīts laiks, labs padoms īstajā reizē, tase tējas, uzmundrinājums, smaids.

Cilvēka elpošanas orgānu sistēma atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā ar vidi, tādēļ to stipri ietekmē klimatiskie apstākļi. Vēsā, mitrā un vējainā laikā elpceļu vīrusi jūtas labāk nekā cilvēki, kuri turklāt neviļus paši palīdz vīrusiem izplatīties, dzīvojot, strādājot un mācoties vienkopus lielākos kolektīvos. Rezultāts bieži vien ir akūtas augšējo elpceļu infekcijas, akūts bronhīts un pneimonija, bet tiem, kuriem īpaši nelaimējas, attīstās bronhiālā astma un hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), kas jau prasa pastāvīgu ārstēšanu speciālistu vadībā.

Apkures sezonā, jo sevišķi daudzdzīvokļu namos ar centrālapkuri, gaiss bieži ir pārāk sauss, un problēmu vēl vairāk saasina visuresošie televizori, datori, printeri, kopētāji un cita biroju tehnika, kas nav retums arī mājās.

Mājdzīvnieks nekādā gadījumā nav lieta, ko var vienkārši ņemt un uzdāvināt vai iegādāties tikai tāpēc, ka bērnu vai pašu pārņēmusi iegriba: nopirksim sunīti dēlam, lai tik daudz nesēž pie datora, vai uzdāvināsim omītei kaķi, lai viņai nebūtu vientuļi.

Svecīšu iedegšana ir skaista tradīcija, jo sevišķi Ziemassvētkos un Vecgada vakarā, kad aiz loga tik agri satumst. Svecītes rada siltuma un mājīguma izjūtu, un kādu brīdi gribas vienkārši raudzīties liesmiņās. Bet tad sākas svētku aktīvākā daļa, uzmanība pievēršas kaut kam citam, un svecītes paliek bez uzraudzības svētku egles zaros, svečturos un dažādās dekoratīvās kompozīcijās, tostarp arī kādā labi sažuvušā Adventes vainadziņā, kuru žēl izmest. Un daudz netrūkst, lai svētku prieku aizēnotu kāds nepatīkams starpgadījums vai pat nopietna nelaime. Lai tā nenotiktu, pošoties svētku vakaram, visa paredzamā programma jāizvērtē arī no ugunsdrošības viedokļa.

Kad cilvēks nemitīgi satraucas, ka nevar visu paspēt, tas tikai vēl vairāk kavē, jo neļauj koncentrēties. Ja šim darbiniekam ir kolēģi un padotie, satraukums var pielipt arī viņiem, un komandas darbs vairs nav tik saskaņots un produktīvs.

Nav ne­kā­da pa­ma­ta ti­cēt frā­zei, ka zie­mā, auk­stā lai­kā, āda il­gāk sa­gla­bā­jas skais­ta un svai­ga glu­ži kā pro­dukts le­dus­ska­pī. Tie­ši ot­rā­di – ga­da­lai­kā, kad ārā val­da vē­sums un mit­rums, bet ku­ri­nā­tās tel­pās gaiss ir sauss, se­jas un ķer­me­ņa ādai va­ja­dzī­ga rū­pī­gā­ka kop­ša­na ne­kā cit­kārt.

Kad laukā krēslains un drūms, ēdienkartē reizēm gribas kādu dzīvespriecīgāku akcentu. Kādēļ gan neaizņemties idejas no to zemju virtuves, kur siltuma un saules vairāk nekā pie mums? Kopā ar draugiem var sarīkot jautru maltīti Tex Mex stilā, iesaka AS Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs Inga Auziņa.

Šajā gada nogalē nav daudz svētku brīvdienu. Kāds jūtas par to sarūgtināts, bet kāds arī atvieglots. Svētki ir laba lieta, tomēr tie var izjaukt dzīves un darba ritmu, jo daudzos gadījumos nepadarītais jāsarauj pirms vai pēc brīvajām dienām un tas rada papildu slodzi, stresu un nogurumu. Kādam gaidāmos svētkus apēno vientulība, citam – tas, ka nepārtraukti nāksies uzturēties sabiedrībā, iepazīsties ar neskaitāmiem cilvēkiem vai jau nezin kuro reizi uzklausīt tantes jaunības atmiņas un tēvoča politiskos uzskatus.

Mēs dzīvojam tādos platuma grādos, kur uzņemt visus vitamīnus dabiskā ceļā ir diezgan grūti. Vislabākais veids, kā iegūt nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, ir labi sabalansēts uzturs, taču ikdienas steigā bieži nesanāk ieturēt pilnvērtīgas maltītes un ne vienmēr pārtika, ko lietojam, spēj nodrošināt organismu ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām. Šādā gadījumā uztura bagātinātāji var būt lielisks veids, kā panākt, lai organismam netrūktu nevienas no svarīgajām uzturvielām.

Reizēm, lai tiktu skaidrībā par aizcietējumu cēloni, nākas veikt dažādus sarežģītus izmeklējumus, un arī ārstēšana ne vienmēr ir vienkārša, tomēr visbiežāk vainojami gluži parasti apstākļi. Vienus iespējams mainīt, ar citiem jāmācās sadzīvot, bet jebkurā gadījumā lietas labā ir kaut kas jādara, jo normāla, regulāra vēdera izeja ir būtiska mūsu veselībai.

Augļu sulas garšo visiem, bet ne vienmēr apzināmies, cik daudz sulas būtu pareizi iekļaut savā ēdienkartē un kādas sulas izvēlēties, lai organisms no tām gūtu vislielāko labumu. Sulu ražotājs Cido sadarbībā ar uztura speciālistiem un zinātniekiem ir izstrādājis sulu kalkulatoru, kas palīdz izveidot sulu plānu nedēļai katram ģimenes loceklim, ņemot vērā viņa individuālos parametrus un vajadzības.

Jo biežāk cilvēks bērnībā saņēmis pērienu, jo lielāka varbūtība, ka turpmākajā dzīvē viņam attīstīsies depresija un lielāks alkoholisma un narkomānijas risks – tā, atsaucoties uz Mičiganas universitātes pētījuma rezultātiem, informē Refinery29.

Alkohola lietošana paaugstina galvas, kakla, barības vada, aknu, zarnu un krūts vēža risku.

Noskatoties 90 minūšu ilgu šausmu filmu, iespējams sadedzināt aptuveni 150 kcal, izpētīts Vestminsteras universitātē. Tādu pašu kaloriju daudzumu var iztērēt pusstundu ilgā pastaigā, informē Men’s fitness.

Viskvalitatīvākais sekss ir nevis zaļā jaunībā, bet pēc 40, turklāt īpaša virsotne sasniedzama 46 gadu vecumā – tādu pārsteidzošu secinājumu izdarījusi tiešsaistes platforma Happify, ziņo Women’s Health.