Mūsu ādas kvalitāti ietekmē daudzi faktori - no ģenētikas līdz uzturam, no kaitīgiem ieradumiem līdz kosmētikai. Daudz ko nosaka arī ārējā vide. Mūsdienu pasaulē lielākā daļa cilvēku dzīvo pilsētās, kuru ekoloģisko situāciju grūti nosaukt par labklājīgu.
Putekļi, smogs, ultravioletais starojums, izplūdes gāzes, cietais ūdens ir tie faktori, kas negatīvi ietekmē mūsu ādu, izraisot tās priekšlaicīgu novecošanos, pigmentāciju, alerģiju utt.
Bet ne visas pilsētas ir vienādas. Ir tādas, kas kaitē pat vislabākajai un no dabas veselīgākajai ādai. Un ir pilsētas, kuru negatīvo ietekmi var uzskatīt par minimālu.
Bez ekoloģiskajiem apstākļiem mūsu ādu ietekmē arī klimatiskie faktori - piemēram, saulaino dienu skaits gadā, kā arī sociālie - darba nedēļas ilgums un smēķēšanas popularitāte.
Medicīnas apdrošināšanas eksperti no kompānijas Compare the Market analizējuši datus par 50 pasaules lielākajām pilsētām (diemžēl Rīga šajā sarakstā nav iekļuvusi) un izveidojuši cilvēka ādai labāko un kaitīgāko pilsētu reitingu.
Tika vērtētas 5 pozīcijas: gaisa piesārņojums (pēc 100 ballu skalas), gada vidējais darba laiks, smēķēšanas izplatība, gada vidējā temperatūra un mēneša vidējais saules stundu skaits.
Reitinga pirmās piecas vietas ieņēmušas Skandināvijas pilsētas - Bergena, Oslo, Kopenhāgena, Helsinki un Stokholma. Viņi ir līderi ar lielu atrāvienu. Kāpēc?
Skaidrs, ka pilsētas vēsāku laiku un ar mazāku saulaino dienu skaitu ir noderīgākas ādas veselībai nekā pilsētas ar karstu klimatu un lielāku ultravioleto starojumu.
Norvēģijas Bergenā, kas reitingā ierindojās 1. vietā, gada vidējā temperatūra ir tikai 6,5 °C (salīdzinājumam: Rīgā - 7,6 °C) un tikai 77,14 saulainas stundas mēnesī. Cilvēki tur ir mazāk pakļauti ultravioletajam starojumam un ilgāk saglabā savu dabiskumu. Bet tas vēl nav viss. Norvēģijā cilvēki mazāk strādā (gada vidējais darba laiks ir 1417 stundas, kas ir mazāk nekā lielākajā daļā citu valstu), un tas nozīmē, ka cilvēki šeit izjūt mazāk stresa. Attiecīgi arī izskatās labāk.
Otro vietu ieguva cita Norvēģijas pilsēta Oslo, kas izrādījās arī reitinga aukstākā pilsēta (gada vidējā temperatūra 5,9 °C). Cilvēki šeit burtiski saglabājas svaigi kā ledusskapī. Trešo un ceturto vietu dalīja Helsinki un Kopenhāgena, kurām ir labi rādītāji visās piecās pozīcijās.
Helsinkos ir zemākais gaisa piesārņojuma līmenis (13,76).
Hamburgā - īsākā darba nedēļa (1354 stundas).
Pilsēta ar viszemāko smēķētāju līmeni izrādījās Nigērijas galvaspilsēta Lagosa (te smēķē tikai 3% iedzīvotāju)
Latvijas pilsētu šajā sarakstā nav, taču ir Lietuvas galvaspilsēta Viļņa, kas ierindojusies augstajā 15. vietā. Tajā nav īpaši labi rādītāji pēc darba stundu skaita un smēķētāju līmeņa, toties ir salīdzinoši zems atmosfēras piesārņotības līmenis un ne pārāk daudz saulainu dienu. Domāju, ka apmēram tādi paši rādītāji būs arī Rīgai.
Par ādai kaitīgākajām pasaules pilsētām tika atzītas pilsētas Āzijā - Mumbaja, Deli un Bangkoka, kā arī Čīles galvaspilsēta Santjago.
Bet vissliktākā - jūs neticēsiet - ir Bali. Tur ir pārāk daudz saules, pārāk augsta temperatūra, ļoti augsts smēķētāju līmenis, viena no garākajām darba nedēļām un viens no augstākajiem piesārņojuma līmeņiem (sliktāk tikai Bangkokā un Deli). Nu, lūk, un vēl mēdz teikt, ka Bali ir paradīze uz zemes.
