Gardēžiem

Pieaicinot starptautisku žūriju, otro gadu pēc kārtas noskaidroti labākie restorāni Latvijā un, tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad „Ekselence labākā restorāna Latvijā 2014” titulu ieguvis restorāns „Vincents”, otrajā vietā ierindojies „Bibliotēka No.1 restorāns”, bet godpilno trešo vietu ieņem 3 pavāru restorāns „Tam labam būs augt!”.

Saldā brūnganīgā karameļu mērce piestāv pie desertiem, sacepumiem, auzu pārslu vai citas biezputras, jogurta, pankūkām, augļu desertiem, saldējuma.

Veselīga un neparasta recepte.

Mā­jās ne­gai­dī­ti vie­si? Trauk­sme! Ar ko pa­cie­nāt? Ti­kai mie­ru, jo gan­drīz vai kat­rā le­dus­ska­pī at­ro­da­mas da­žas olas, kaut vai ne­liels ga­ba­liņš sie­ra, aiz­sāk­ta ma­jo­nē­zes pa­ci­ņa, si­ne­pes un, pro­tams, arī dzelzs re­zer­ve – bun­dži­ņa špro­tu.

Špeka veirs – tā sevi lepni dēvē rēzeknietis Andris Mejers. Lepnumam ir pamats – viņa saimniecībā top tik smeķīgi rukša gaļas produkti (un ne tikai), ka, papildināti ar tikpat gardiem pastāstiem par vietējo cymusu jeb delikatešu tapšanas noslēpumiem, tie pilnīgi vai izkūst mutē. Un stāstāmā Andrim ir daudz – tā vien klausies un pa brīdim iesmejies par valodiskajām pērlēm, kad viņš stāsta par savu mīļo Latgali un tās bagātībām.

Kad ko­pī­gi aiz­va­dī­ta pat­ri­otis­ma ne­dē­ļa, ra­žo­tā­ju pie­dā­vā­jums, laiks aiz lo­ga un sirds no­ska­ņas ar­vien vai­rāk steig­sies at­gā­di­nāt par gai­dā­ma­jiem Zie­mas­svēt­kiem. Lat­vi­jas maiz­nieks kā ik­kat­ru ga­du lai­dis kla­jā ēr­ti pa­ga­ta­vo­ja­mu un aro­mā­tis­ku pi­par­kū­ku mīk­lu – ro­sī­ša­nās vir­tu­vē būs lie­lisks veids, kā iz­klie­dēt drū­mo va­ka­ru sen­ti­men­tu un pie­pil­dīt mā­ju ar zie­mas smar­žām.

Vai zi­nāt, kas špro­tēm ko­pīgs ar la­bu vī­nu? Arī tām jā­no­ga­ta­vo­jas. Ja šie kon­ser­vi ir ēda­mi jau di­vas ne­dē­ļas kopš ra­žo­ša­nas brī­ža, tad sa­vu pa­tie­so garš­u tie ie­gūst, ātr­ākais, pēc se­šiem mē­ne­šiem vai, vēl la­bāk, pēc ga­da. Žur­nāls Mā­ja. Vir­tu­ve tes­tē­ja des­mit da­žā­du Lat­vi­jas ra­žo­tā­ju špro­tes.

Latviešu valodas ekspertu komisija vienojusies par nosaukumu piešķiršanu tiem konditorejas izstrādājumiem un dzērieniem, kuri Latvijas tirgū parādījušies samērā nesen un kurus līdz šim sauca to angliskajos nosaukumos.

Šis kēkss būs lieliska alternatīva tik ierastajam rozīņu kēksiņam.

Saldās, sulīgās, garšīgās sūkādes, kas mums atgādina par vasaru un sauli.

Šo gardo siera zupu iespējams pagatavot vien nieka 15 minūtēs.

32% Baltijas iedzīvotāju brokastis ēd neregulāri vai vispār to nedara. Lielākā daļa priekšroku dod sviestmaizēm, liecina Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja par to brokastu ēšanas paradumiem.

Efektīga diēta, kas gan nav piemērota cilvēkiem, kuri slimojuši ar kādām aknu slimībām. Svara zudumu pēc mēneša ir vismaz desmit kilogrami. Interesanti, ka diēta balstās nevis uz kaloritāti, bet ķīmiskajām reakcijām organismā.

Krā­sai­nas un spil­gtas su­kā­des no ogām, aug­ļiem vai dār­ze­ņiem – gar­šīgs sal­dums, ar ko var pa­naš­ķē­ties sal­dum­mī­ļi. Su­kā­des ir kal­tēts pro­dukts, un va­rē­tu šķist, ka tās ir ve­se­lī­gas, ta­ču tas ir mā­nī­gi, jo ga­ta­vo­jot pie­vie­no cu­ku­ru.

Izrādās, vecās labās "Gotiņas" konfektes var izmantot arī tādos gardumos, kā siera kūka.

Sa­gai­dot Mār­tiņ­die­nu, laiks celt gal­dā aro­mā­tis­ku un su­lī­gu svēt­ku zo­si, kas, pa­snieg­ta ar Lat­vi­jas lau­ku ru­dens vel­tēm sal­de­nā me­dus gla­zū­rā, būs sā­tīgs bau­dī­jums gan ga­viļ­nie­kam, gan vie­su sai­mei.

11. novembrī tiek svinēta Lāčplēša diena. Kā vēsta latviešu teika, Lāčplēša pārspēka avots bijusi cepure ar lāča ausīm, kas palīdzēja uzveikt Melno bruņinieku. Diemžēl cepuri ar tik maģisku spēku mūsdienās ir grūti atrast, taču skaidrs ir arī tas, ka ar tukšu vēderu Lāčplēsis nebūtu paveicis savus varoņdarbus, aizsargājot tēvzemi no iebrucējiem. Tāpēc restorāns “Tex-Mex Republic” sveic ikvienu svētkos, piedāvājot īpašu recepti patriotiskām valsts svētku vakariņām.

Latviešu svētku virtuve ir bagāta ar dažādām tradīcijām, kas atšķirīgas no citu tautu paražām, jo godā tiek celti graudaugu ēdieni un pākšaugi, tāpat dārza un meža veltes, kā arī gaļa un zivis. Mārtiņdienā, pēc lopu kaušanas, svētku neatņemama sastāvdaļa ir zilcis, spudiņš, drebulis, ko mūsdienās saucam par galertu vai auksto gaļu. LIDO izpētījis un apkopojis infografikā interesantus faktus par latviešu tradicionālo virtuvi rudens un ziemas svētkos.

Tiem, kuru ģimenēs ir Mārtiņi, lieliski zina, ka īsts svētku galds nav iedomājams bez kārtīga zoss cepeša un šķovētu kāpostu bļodas. Lai gan šāda maltīte izklausās sarežģīti un ilgi garavojama, tomēr pieredzējuši pavāri saka - viss ir paveicams!

Liepājas puses zemnieki ir rosīgi un nenolaiž rokas arī šinī grūtajā laikā. Nodarbojas ar mājražošanu, cik nu kuram tā rocība atļauj. Produkciju realizē liepājnieku un viesu iemīļotā tirdziņā “Lauku sēta pilsētā”. Arī dunalcnieki, “Ievu” saimnieki Irina un Aivars Sedoli un “Roņu” saimniece Aldona Žiemeliene no Grobiņas nodarbojas ar mājražošanu. Sedoli skābē kāpostus, bet Žiemeliene ražo pienu un kopj zosis un pīles. Tagad, Mārtiņos, ir liels pieprasījums pēc kāpostiem un zosīm.

Šāds šokolādes našķis vislabāk piestāvēs pie kūpošas kafijas tases.

Garšīgā ēdiena recepte paredzēta četrām personām.