Notikumi Ukrainā, visticamāk, atstās būtisku ietekmi arī uz Latvijas iekšpolitiku. Galvenā tendence, kas spilgti izpaudīsies priekšvēlēšanu laikā, būs visu politisko spēku pievēršanās nacionālajam jautājumam.
Savukārt otra iezīme skars Saskaņas centru un tā neizbēgamo atstumšanu no iekļūšanas nākamajā valdībā. To sarunā ar Neatkarīgo apliecina gan politologi, gan partiju pārstāvji.
Gan politiķi, gan eksperti uzskata – tas, kādas sekas uz Latvijas iekšpolitiku atstās norises Ukrainā, būs ļoti atkarīgs no notikumu tālākās gaitas. Tomēr visi ir vienisprātis: pasaule un Eiropa vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bija pirms Ukrainas konflikta.
Vēlētāji pārgrupēsies
Saeimas neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins Neatkarīgajai uzsvēra, ka pirmās sekas, ko izjutīs visu Eiropas valstu vēlētāji, būs politiskās diskusijas radikalizācija, arvien ciešāka partiju pievēršanās nacionālajiem un iekšējās drošības jautājumiem. «Tas, vai nacionālo problēmu aktualizēšanās pasaulē šā gada Saeimas vēlēšanās nospēlēs par labu tieši Nacionālajai apvienībai, vēl ir liels jautājums. Tas lielā mērā būs atkarīgs no pārējo labējo partiju rīcības. Ja Vienotība vai zaļzemnieki pārņems šo diskusiju, tad daļa nacionāli noskaņoto vēlētāju varētu pāriet pie lielajiem spēlētājiem,» prognozēja K. Olšteins. Tajā pašā laikā viņš bija pārliecināts, ka sāpīgāko atsitienu no Ukrainas norisēm izjutīs Latvijas vienīgais parlamentārais kreisais flangs, t.i., Saskaņas centrs (SC). «Iespējams, Saskaņas centra vēlētāju skaits nepiedzīvos būtiskas izmaiņas. Pat, ja daļa latviskā elektorāta aizies, to varētu kompensēt jauni krievvalodīgie vēlētāji, kuri radikalizēsies un ciešāk grupēsies. Tomēr galvenās sekas, kas varētu skart Saskaņas centru, ir neizbēgama atstumtība no nākamās koalīcijas,» uzskata politiķis.
SC sapnis par koalīciju izsapņots
Arī partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis ir pārliecināts: Kremļa rīcību attaisnojošie SC izteikumi šo partiju ir atsvieduši daudzus gadus atpakaļ. «Nevar noliegt, ka pirms dažiem gadiem Saskaņas centrs atradās pussoļa attālumā no iekļūšanas koalīcijā. Viņi bija ielikuši kāju durvīs, un labējām partijām principā vairs nebija argumentu, lai atstātu vēlēšanu uzvarētājus ārpus valdības. Taču Saskaņas centra nesenais paziņojums par to, ka Maskava tiek nepatiesi nomelnota un demonizēta Ukrainas konfliktā, vienā mirklī ir pārvilcis treknu svītru jebkādai iespējai pēc šā gada vēlēšanām aicināt kreisos koalīcijā,» prognozēja Dz. Zaķis. Kā zināms, politiskajā apvienībā SC ietilpstošā partija Saskaņa paziņoja, ka neuzskata, ka Krievija ir vienīgā vainīgā, kas pelnījusi pasludināšanu par «noziedznieku numur viens» un vienīgo atbildīgo par notikumiem Ukrainā. Tāpat SC Saeimas frakcija nepievienojās parlamenta balsojumam, ar kuru Latvijas Republikas Saeima stingri nosodīja Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā un pauda Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.
Pragmatisks aprēķins
Tikmēr politologs Ivars Ījabs uzskata, ka SC ir pietiekami pieredzējusi un pragmatiska partija, lai lieliski saprastu, kādas sekas atstās tās paustie uzskati. «Jau ilgstoši ir izteiktas aizdomas, ka Saskaņas centrs patiesībā ļoti ērti jūtas opozīcijā un nekad tā īsti nav vēlējies iesaistīties smagajā, atbildīgajā valdības darbā. Domāju, ka Kremļa rīcības nenosodīšana šīs aizdomas pilnībā pierāda, jo Saskaņas centrs nevarēja nesaprast, ka pēc šādiem izteikumiem durvis uz koalīciju tiks aizvērtas,» pauda eksperts.