Šķēle grib iesaistīt politikā uzņēmējus

© Andrejs Strokins, f64

Uzņēmēju, īpaši reģionu uzņēmēju, uzrunāšana, viņiem prezentējot Andra Šķēles ekonomisko programmu, ir Tautas partijas plāns, ar ko tā cer "iegūt paātrinājumu". Marta sākumā A. Šķēle sāks apbraukāt reģionus, tiekoties ar vietējiem uzņēmējiem. Ja tie noticēs ekspremjera piedāvājumam, konkrētāka un aktīvāka var kļūt TP konsolidēšanās ar uzņēmējiem, kas ir arī tās vienojošais elements ar LPP/LC.

"Šobrīd ir jautājums, kuri būs politiskie partneri uzņēmējiem," saka TP valdes loceklis Māris Kučinskis. Šis esot tas brīdis, kad uzņēmējiem vajadzētu izmantot lielo iespēju un nākt politikā. "Pēc vēlēšanām jau būs par vēlu, tad uzņēmēji būs spiesti kā statisti noskatīties," viņš spriež. Īsā programma tika solīta jau pirmdien, bet vēl nedēļas beigās TP valdes locekļi tās gala variantu nebija redzējuši, jo tā tiekot pieslīpēta. Izvērstā programma tiek solīta uz maiju.

Uzņēmējiem nebūtu izdevīgi izvēlēties vienu konkrētu politisko spēku un "iet ar viņu laulībā", tikmēr uzskata Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš arī ir diezgan drošs, ka uzņēmēji to nedarīs. Latvijas Darba devēju konfederācija, ar kuru jau ticies un vēlreiz tiksies A. Šķēle, nebūt netiekas tikai ar TP, bet ar visām partijām. Šonedēļ ar LDDK tikušies Vienotību veidojošo partiju pārstāvji. Šā partiju bloka politiķiem ir viedoklis, ka tie uzņēmēji, kas savu biznesu veidojuši pēdējos desmit gados, neizmantojot politiskos sakarus vecajā elitē, neliks savu kārti uz A. Šķēli, dodot trīskārtējam premjeram atkal ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem valstī.

"Šķēle ir tas, kurš iznīcināja uzņēmējdarbību Latvijā," uzskata JL valdes loceklis Jānis Reirs. Viņš atgādina, ka lielo ražošanas uzņēmumu privatizācijas process visaktīvāk noritējis tieši gados, kad A. Šķēle bija premjers un "viss tas, kas tika privatizēts ar Privatizācijas aģentūras darbību, faktiski ir izsaimniekots". M. Kučinskis saka, TP pie uzņēmējiem ejot "ar tīrām kārtīm, jo, lai ko TP pārmestu, bet atteikšanos no labējās politikas, kas domā par uzņēmējiem, mums nevar pārmest".

Iepriekš politiķi skaidrojuši, ka spēcīgu līderu partijām kā TP un LPP/LC būtu pat bīstami konsolidēties, jo tas traucētu līderu sāncensībai, kas parasti ļauj nopelnīt balsis abiem. Kādas partijas ietekmīgs politiķis, komentējot TP un LPP/LC sarunas, Neatkarīgajai izteicās, ka šobrīd abām partijām jādomā nevis, kā diversificēt riskus, bet "kā diversificēt sliktus vēlēšanu iznākumus". Ironiski ir arī citi. Kāds TP koalīcijas partneris norādīja, ka, "ja TP un LPP/LC vēlas saglabāt savu politisko svaru, viņu kopīgais starts nav tik nereāls. Ja skatās uz reitingiem, tas ir viens variants, kā kopīgi pārvarēt 5% barjeru".

Tas, ka šie politiķi nevēlējās, lai uz viņiem atsaucas, liecina, ka aiz ironiskās retorikas tiek saglabāta iespēja ar TP un LPP/LC sadarboties, ja tomēr izdotos abu partiju iecere par uzrāvienu, izmantojot uzņēmēju atbalstu. M. Kučinskis saka, šādām skeptiskām runām varbūt būtu pamats, ja TP un LPP/LC taustītos pēc konsolidēšanās tikai konsolidēšanās pēc, vadoties no apsvērumiem par vēlēšanu iznākumu. Bet abas partijas sarunas par tuvināšanos uzsākušas tikai kontekstā ar to, ka konsolidācija varētu notikt ap uzņēmējiem, tātad konkrētu mērķu sasniegšanai.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais