Māja

Pamatīgu spriedzi var sagādāt tas, ka cilvēks netiek galā ar saviem darba pienākumiem. Reizēm cēlonis patiešām ir objektīvs, jo pienākumu ir pārāk daudz. Arī tas ir jautājums, kas jārisina, iesaistot priekšniekus, jo pastāvīga pārslodze noved pie izsīkuma, negatīvi ietekmē visa kolektīva mikroklimatu un beigu beigās rada zaudējumus uzņēmumam kopumā. Bet, pirms doties pie priekšniecības ar savām prasībām, jāpadomā, vai faktori, kas traucē paveikt darbu, neslēpjas arī darbiniekā pašā.

Krievijas kara tehnika pa sliedēm tiek vesta uz Sibīriju, kur notiks lielākās mācības kopš 1981.gada masīvajiem Padomju karaspēka manevriem - ''Vostok 2018''.

Kaut arī iepriekšējā ēdienreize bijusi pavisam nesen, pēkšņi nepārvarami gribas ēst un ne jau rupjmaizes šķēli, bumbieri vai biezpienu, bet kaut ko saldāku.

Tum­ši va­ka­ri, no­gu­rums, spē­ku iz­sī­kums, drūms ga­ra­stā­vok­lis, vis­a pa­sau­le rā­dās pe­lē­ki mel­na. Dzī­ves­prie­ka at­gū­ša­nai, no­gu­ru­ma pār­va­rē­ša­nai, iz­tuk­šo­to ener­ģi­jas re­zer­vju at­jau­no­ša­nai un uz­mun­dri­nā­ju­mam var pa­lī­dzēt da­bisks do­pings.

Micelāro ūdeni, kas ir radies pagājušā gadsimta 90. gados Francijas kosmētikas laboratorijās un kas jau šķiet neaizvietojams vasaras karstajā laikā, pēdējos gados piedāvā teju ikkatrs kosmētikas zīmols. Tas ir ļoti iecienīts attīrošs līdzeklis tā daudzveidīgo īpašību dēļ, jo, pateicotes micelārajai tehnoloģijai, to var izmantot kā efektīvu sejas ādas attīrītāju, toniku un dekoratīvās kosmētikas noņēmēju. Turklāt tas maigi rūpējas arī par jutīgu ādu.

Daugavas lilija ir Latvijā vienīgā savvaļā sastopamā liliju suga. Tā aug mežmalās, skrajos mežos un meža pļavās. Diezgan rets augs, tāpēc ir aizsargājamo augu sarakstā. Biežāk sastopama Siguldas, Grobiņas apkārtnē un Daugavas ielejā ap Koknesi. Stumbrs ir stāvs (30 – 60 cm augsts), lapas vienkāršas, zaļas ar vienkāršiem plankumiem. Stumbra lejasdaļā lapas sakārtotas mieturos, augšējā daļā – spirālveida. Zieda uzbūve tā pati kā citām lilijām. Pēc noziedēšanas veidojas auglis – pogaļa. Tomēr krāšņumā Daugavas lilijai ir grūti sacensties ar dārza skaistulēm – balto liliju, karalisko liliju u.c.

Vai gan kā­dam vēl jā­skaid­ro, kā­pēc svai­gas dār­za un me­ža vel­tes ir la­bā­kas par tām, kas il­gi gla­bā­tas un tā­lu pār­va­dā­tas. Cen­tī­si­mies ik­die­nas ne­va­ļā ne­pa­laist ga­rām ie­spē­ju kat­ru die­nu mie­lo­ties ar aug­ļiem un ogām, aiz­mir­stot par ne­ve­se­lī­ga­jiem sal­du­miem. Da­ži var gar­šot vai­rāk, da­ži ma­zāk, bet vis­i dod mū­su or­ga­nis­mam kā­du la­bu­mu un pa­līdz stip­ri­nāt ve­se­lī­bu pirms zie­mas.

Šīs vasaras savdabīgie apstākļi dārzeņus bieži liek novākt agrāk nekā parasti. Daudzi dārzkopji nu jau noņēmuši sīpolu ražu un spriež, ka sausumam ir arī savas priekšrocības – sīpoliem neuzbrūk miltrasa un nav problēmu ar žāvēšanu, kaut arī tie nesasniedz maksimālu lielumu un garšo mazliet sīvāk.

Ja bū­tu ie­spē­jams lie­tot ti­kai vie­nu uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ju, lai­kam gan dau­dzi cil­vē­ki iz­vē­lē­tos tie­ši ziv­ju eļ­ļu. At­šķi­rī­bā no da­žā­diem ek­so­tis­kiem brī­nu­miem, kas nāk mo­dē un drīz vien tiek aiz­mir­sti, ziv­ju eļ­ļa ir iz­tu­rē­ju­si lai­ka pār­bau­di, un tās lab­vē­lī­gā ie­tek­me uz mū­su ve­se­lī­bu ir pie­rā­dī­ta. Pē­tī­ju­mu re­zul­tā­ti ļauj uz­zi­nāt par ziv­ju eļ­ļu ar­vien vai­rāk, un, pa­ma­to­jo­ties uz tiem, tiek piln­vei­do­ta gan ziv­ju eļ­ļas ra­žo­ša­na, gan lie­to­ša­nas ie­tei­ku­mi, lai pa­nāk­tu mak­si­mā­li la­bu efek­tu.

Nav tik sens laiks, kad dau­dzās vir­tu­vēs pa­rā­dī­jās mik­ro­viļ­ņu krāsns, ie­rin­do­jo­ties glu­ži vai ot­rā vie­tā aiz le­dus­skap­ja.

Ta­gad dau­dzi pri­vāt­mā­ju un daudz­dzī­vok­ļu mā­ju īpaš­nie­ki ir ie­in­te­re­sē­ti veikt ne ti­kai kār­tē­jos re­mont­dar­bus, bet arī sa­ma­zi­nāt ēkas sil­tum­zu­du­mus, tā­dē­jā­di ie­tau­pot lie­los tē­ri­ņus par ap­ku­ri. To­mēr, lai plā­no­tais ie­tau­pī­jums bū­tu jū­tams un ie­vē­ro­ja­mi tik­tu uz­la­bots kom­forts dzī­vo­ja­ma­jās tel­pās, sil­ti­nā­ša­nas pro­ce­sam ir jā­no­tiek pār­do­mā­ti un mērķ­tie­cī­gi.

Mājokļa drošība ir pašsaprotams jautājums.

Kalcijs nenoliedzami ir viena no minerālvielām, par kuru plašāka sabiedrība informēta vislabāk. Un tomēr – cik daudz mēs zinām par kalcija uzņemšanu? Reklāmu iespaidā dažreiz šķiet, ka pietiek apēst porciju jogurtiņa – un jautājums būs atrisināts. Daži cilvēki aizraujas ar uztura bagātinātājiem, iegādājas tos, kuriem pašlaik izdevīgas cenu atlaides, un nereti lieto pēc principa «jo vairāk – jo labāk». Taču viss nav tik vienkārši.

Vasaras izskaņa ir laiks, ko var izmantot to produktu iekļaušanai ēdienkartē, kuri citos gadalaikos nav pieejami. Lai gan ierasts, ka lielveikalos visu cauru gadu nopērkams it viss, un bieži vien tā arī ir, tomēr pieredze rāda, ka produktu kvalitāte atšķiras. Īsi sakot – tieši šobrīd jāizmanto īstais laiks, kad mieloties ar kukurūzu.

Videi draudzīgs dzīvesveids ir pēdējo gadu viena no populārākajām tēmām - cilvēki aizvien vairāk domā, kā samazināt savu “ekoloģisko pēdu” un nodarīt mazāk kaitējumu videi. Lai kaut ko mainītu ikdienā, vienmēr jāsāk ar sevi un vidi sev apkārt, tostarp - mājām. Vivacolor piedāvā piecus padomus, kā mājokli padarīt “zaļāku”.

Makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis piedāvā testu, ar kura palīdzību iespējams noskaidrot, cik veseli esam.

Dažāda veida garšvielas un garšaugi maltīti padara ne vien baudāmāku, bet arī veselīgāku. Piemērotu un veselībai labvēlīgu garšvielu buķete ēdienam sniedz piesātinātāku garšu, kā arī uzlabo cilvēka veselību, tādēļ garšaugu dažādība maltītē ir ieteicama. Augusts ir pilnbriedā un vēl var pagūt nodrošināt sevi un tuviniekus ar garšaugu ziemas krājumiem. Kādas garšvielas vēlams pievienot ēdienam, lai pasargātu sevi no slimībām un uzturētu labu veselību, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.  

Kļūt par sa­auk­stē­ša­nās upu­ri arī vis­kar­stā­ka­jā lai­kā liek ne­pa­re­dzē­ta ap­stāk­ļu sa­kri­tī­ba vai pa­šu bez­rū­pī­ba. Ne vien­mēr va­ram iz­vai­rī­ties no pēk­šņas pēr­ko­na lie­tus gā­zes, kas iz­mēr­cē līdz ādai, bet ce­pi­nā­ties kar­stā sau­lē un pēc tam mes­ties vē­sā ūde­nī gan ne­viens ne­liek. Saaukstēša­nās si­tu­ā­ci­jas va­sa­rā ga­dās ļo­ti bie­ži, un pa­ras­ti tas no­tiek tā­pēc, ka cil­vē­ki pa­kļauj se­vi lie­lām tem­pe­ra­tū­ras svār­stī­bām. 

Kas būs saldajā ēdienā? Ej dārzā, salasi ābolus un plūmītes – un ko tev vairāk vajag! Bet ir taču nedēļas nogale un varbūt tiešām vajag ģimeni iepriecināt ar ko vairāk par kritušiem āboliem. Vienkārši īstenojama ideja ir augļu salāti.

Mār­rut­ku sak­nes un la­pas pa­ras­ti iz­man­to, kon­ser­vē­jot dār­ze­ņus, vis­bie­žāk va­sa­rā skā­bē­jot gur­ķus.

Ja bro­kas­tīs iz­vē­las ap­ēst kā­du mai­zes šķē­li, tad vis­ti­ca­māk uz tās tiek uz­zies­ta plā­na kār­ti­ņa svies­ta vai mar­ga­rī­na.

Šī vasara apliecina, ka dienvidu zemēs augošās un tik daudzās valstīs iecienītās melones uzvaras gājiens varētu turpināties ne tikai uz mūsu ēdamgaldiem, bet arī dārzos, kuros jau pa retam ir iemājojis šis saldais brīnums.